Sabiedrībā īstu vētru ir sacēlusi ziņa par Dublinas uzņēmuma “Keelings” organizēto viesstrādnieku piesaisti ražas novākšanas darbiem izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā, kas Īrijā ieviests saistībā ar Covid 19. Izmantojot čarterreisu, 13. aprīlī Dublinā piezemējās lidmašīna, uz kuras borta bija 189 sezonas strādnieki no Austrumeiropas, konkrētāk – no Bulgārijas. Par notikumu vairāk stāsta viens no Īrijas centrālajiem tabloīdiem Irish Mirror.

Par pēdējā laika aktualitāti ir kļuvusi iniciatīva atvieglot ārzemnieku nodarbinātības procesu Latvijā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) to neatbalsta. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2017. gada 1. ceturksnī bezdarbnieku īpatsvars vecuma grupā 15 - 24 gadi bija 17,3%, līdz ar to LBAS aicina Ekonomikas ministriju sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īstenot tādu nodarbinātības politiku, kura būtu vērsta uz esošā darbaspēka potenciāla izmantošanu un jauniešu izglītošanu tajās profesijās, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.

ANO Starptautiskā lauksaimniecības attīstības fonda dati liecina, ka Īrijā strādājošie ārvalstnieki ar naudas pārskaitījumiem pagājušajā gadā uz mājām kopumā aizsūtījuši 1,3 miljardus dolāru jeb 1,16 miljardus €,raksta The Irish Times. Fonda ziņojums Sending Money Home: European flows and markets parādīja, ka visvairāk - 30% - no šīs naudas plūsmas ir aizceļojuši uz Nigēriju.

Īrijas parlaments (Dáil) strādā pie jauna viesstrādnieku darba tiesību aizsardzības likumprojekta, vēstī raidsabiedrība RTÉ. Darba, uzņēmējdarbības un inovāciju ministrs Richard Bruton ir pārliecināts, ka Dáil jauno likumprojektu izskatīs šīs sesijas beigās vai, vēlākais, jaunās sesijas sākumā.

Latvijas darba devēju interese par ārvalstu darbaspēka piesaistīšanu gada laikā ir būtiski samazinājusies, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati. Ja 2008. gadā NVA filiālēs tika apstiprināti 2913 darba izsaukumi, tad 2009. gada – tikai 1156 (2,5 reizes mazāk). Pieprasījums pēc viesstrādniekiem pakāpeniski samazinājies visa 2009. gada laikā: 1. ceturksnī tika apstiprināti 478 darba izsaukumi, 2. ceturksnī – 301, 3. ceturksnī – 214, bet 4. ceturksnī tikai 163 darba izsaukumi.

Šā gada pirmajā pusgadā par 19% samazinājies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) izsniegto darba atļauju skaits, liecina Pārvaldes apkopotā statistika. Salīdzinot ar 2008. gada 1. pusgadu kopējais izsniegto darba atļauju skaits samazinājies par 19% - 2008. gada pirmajā pusgadā PMLP izsniedza 3807 darba atļaujas, bet šogad – 3085.

2009. gada 6 mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs tika apstiprināti 779 darba izsaukumi ārzemniekiem no trešajām valstīm. Tas ir par 949 izsaukumiem mazāk nekā 2008. gada 1. pusgadā, kad bija apstiprināti 1728 darba izsaukumi, vēsta NVA Preses dienests.

Katrs sestais Live Register reģistrētais ir ārzemnieks, raksta Independent.ie. Gandrīz puse no šiem ārzemniekiem ir imigranti no Austrumeiropas valstīm, kas pēdējās pievienojās ES. Liela daļa pabalstu pieprasītāju, kas nav Īrijas pilsoņi, ir no Anglijas, Skotijas, Velsas un Ziemeļīrijas. Šī gada jūlijā Live Register piereģistrējās 238 000 cilvēki, kas saņem bezdarbnieka vai darba meklētāja pabalstu, salīdzinoši 2007. gada jūlijā - 174 500. CSO dati liecina, ka šis ir bijis vislielākais skaita pieaugums pēdējo 40 gadu laikā, bet salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, skaits ir par 63 000 lielāks.

2008. gada 1. pusgadā Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) tika apstiprināti darba izsaukumi 1715 ārzemniekiem no trešajām valstīm (2007. gada 1. pusgadā 1370). Izsaukumi apstiprināti viesstrādniekiem no Ukrainas (654), Moldovas (308), Taizemes (191), Uzbekistānas (146) u.c., Vislielākais samazinājums, salīdzinot ar 2007. gada pusgadu vērojams būvniecības nozarē - 1,6 reizes, bet pieaugums transporta/uzglābāšanas nozarē - 3,46 reizes un apstrādes rūpniecībā – 3,21 reizi.

Tikko LNT ziņās visus latviešus Īrijā sabāza vienā - viesstrādnieku - maisā. Tomēr Latvijā tautas valodā ir iegājies mūs dēvēt par “sēņu lasītājiem”. Kādēļ tieši sēņu lasītāji, nevis, piemēram, istabenes vai celtnieki? Nav dūmu bez uguns. Pirmkārt, laikā, kad Latvija vēl nebija pievienojusies Eiropas Savienībai, darbs sēņu fermās bija viens no dažiem, kur pieņēma darbā cilvēkus no Austrumeiropas. Un, ko tur liegties, arī tagad daudzi latvieši strādā “sēnēs”. Otrs iemesls noteikti ir, visai tālu no realitātes esošais, Laimas Muktupāvelas romāns “Šampinjonu Derība”. Šajās dienās portāls baltic-ireland viesojās vienā sēņu fermā netālu no Castleblayney. Kāds tad ir darbs “sēnēs”?