Piektdiena, 3. maijs, Varda dienas: Uvis, Gints

LATVIJA JAUNA PREZIDENTA GAIDĀS. draugiem.lv

- 15.05.2007
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , ,

Patreizējā Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga vairs nevar kandidēt šim amatam, jo likums paredz, ka viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk nekā astoņus gadus no vietas. Tādēļ saeimā ir sarosījušās visas partijas. No 19.maija līdz 24.maijam jebkurš Saeimas deputāts var ieteikt kandidātus Valsts prezidenta vēlēšanām. Dažas partijas ir ļoti aktīvas un jau nosaukušas savus prezidenta kandidātus – Tautas partija Valsts prezidenta amatam izvirzījusi premjera biroja vadītāju Māri Riekstiņu, Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas ceļa” apvienība – Karinu Pētersoni, bet partija “Jaunais laiks” – Sandru Kalnieti. Valsts prezidenta kandidātam ir jābūt pilntiesīgam Latvijas pilsonim un vismaz 40 gadus vecam. Par Valsts prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību. Valsts prezidenta amatu nevar savienot ar citu amatu. Saskaņā ar jauno Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu visiem Valsts prezidenta kandidātiem izvirzīta jauna prasība – nevainojama reputācija. Latvijā valsts prezidentu ievēl saeima, nevis tauta. Par Valsts prezidenta kandidātiem deputāti balso aizklāti ar vēlēšanu zīmēm. Prezidents tiek ievēlēts, ja ieguvis vismaz 51 balsi. Saeima par nākamo Valsts prezidentu balsos ne vēlāk kā 7.jūnijā jeb mēnesi pirms līdzšinējās valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas pilnvaru termiņa beigām. Latvijas Valsts prezidenti. Par pirmo Latvijas Valsts prezidentu 1922.gada 14.novembra sēdē Saeima ievēlēja Jāni Čaksti. J.Čakste tika ievēlēts arī atkārtoti uz nākamo termiņu. Tomēr pirmais Valsts prezidents mira, pirms vēl bija beidzies viņa pilnvaru laiks. 1927.gada 8.aprīlī par Valsts prezidentu tika ievēlēts Gustavs Zemgals. 1930.gada 9.aprīlī par Valsts prezidentu tika ievēlēts Alberts Kviesis.1933.gada 4.aprīlī Saeima viņu šajā amatā ievēlēja atkārtoti. A.Kviesis Valsts prezidenta amatu pildīja līdz pilnvaru beigām. 1936.gada 11.aprīlī Valsts prezidenta pilnvaras pārņēma Kārlis Ulmanis. K.Ulmanis Valsts prezidenta amatā bija līdz padomju okupācijai 1940.gadā. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 5.Saeima 1993.gada 7.jūlija sēdē par Valsts prezidentu ievēlēja Gunti Ulmani.1996.gada 8.jūlijā 6.Saeima G.Ulmani ievēlēja atkārtoti uz nākamo termiņu. 1999. gada 17. jūnijā par Valsts prezidenti tika ievēlēta Vaira Vīķe-Freiberga.



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie