Vai esam mēs, Īrijas latvieši, Latvijai vajadzīgi?
Lasītāja raksts.
Parasts ceturtdienas rīts, un mēs esam nolēmuši doties uz Latvijas vēstniecību Īrijā, dot savus parakstus par satversmes grozījumiem. Saulīte silda prieks sirdī, beidzot arī Irijā ir sākusies jauka dieniņa. Bet tas nu ne uz ilgu laiku.
Pirms došanos, mājas lapā www.baltic-ireland.ie izlasījām, ka parakstus varēsim atstāt no pl. 10 00 – 13 00, tad nu arī ievērojot attiecīgos laikus devāmies. Pie vēstniecības durvīm piezvanot, tikām nosūtīti pa sētas vārtiem uz Latvijas vēstniecības pieņemšanas telpām, kur arī gājām. Pārvarot bruģēto sētas klājumu nonācām pie ēkas pagraba durvīm, kur atradās Latviešu pieņemšanas telpa.
Aiz liela pārsteiguma vai aizrāvās elpa, jo mazais koridorītis, kurš skaitās kā uzgaidāmā telpa, bija stāvgrūdu pilns ar cilvēkiem, nevarot saprast, vai telpa par mazu nelielam ļaužu daudzumam, vai ļaužu šai vietā bija tik daudz. Latvijas pilsoņi šeit drūzmējās ar saviem jaundzimušajiem bērniem, kājās stāvot aizpildot viņiem izdotās formu veidlapas, dažkārt pat liekoties kad durvīs tiks iespiesta kāda mazuļa galviņa.
Burzmā ielauzos arī es, uzgaidamajā telpā atradu vairākus informācijas plakātus gan par parakstīšanos par grozījumiem, gan deklarēšanos. Bet informāciju, kur tad šai iestādē to var izdarīt tā arī neatradu.
Sapratu vienu, laikam nāksies stāvēt rindā ar visiem pilsoņiem, kuri šeit atnākuši savu privāto nepieciešamību dzīti. Jā, bet es to biju iztēlojies savādāk.
Laiciņu pamīdījuši pagalma akmeņus, jau pesimistiski secinājām, ka bez pāris stundu gaidīšanas te pie mērķa netiksim. Vairāki no līdz atnācējiem, pameta vēstniecību, lai dotos tālāk šās dienas gaitās, jo nebija plānota tik ilga aizkavēšanās. Laimīgas sagadīšanās dēļ atradu savā telefonā kādas pazīstamas personas telefonu, kura strādāja vēstniecībā, kā rezultātā tomēr tikām pieņemti bez rindas un varējām parakstīties par satversmes grozījumiem.
Pārdomājot notikušo, rodas vesela virkne jautājumu gan par parakstu vākšanu, gan Latvijas vēstniecību Īrijā, gan arī par Latvijas valdību kā tādu.
Domāju, ka šādā situācijā varēja atrasties vairums no Īrijā dzīvojošajiem Latviešiem, kuri it kā nāca parakstīties par grozījumiem, sastapās ar jau iepriekš stāstīto, vienkārši pagriezās un devās prom savus parakstus nesniegdami. Vai tad šī parakstu vākšana ir pieskaitāma pie klientu apkalpošanas procedūrām? Cik saprotu, ka Valsts balss skaitīšanu komisija šim pasākumam tērē milzīgas naudas, lai šis pasākums veiksmīgi tiktu izpildīts, tas nozīmē, ka katrs parakstu vākšanas punkts saņem kādu summu par šī pakalpojuma izpildi. Tad kādēļ mūsu vēstniecībā parakstu vākšana tiek jaukta kopā ar pārējām lietām?
Un vēl, drusku novirzoties no šīs tēmas, runājot tieši par vēstniecības apmeklētāju uzgaidāmajām telpām. Vai nešķiet, ka šīs telpas pie lielā apmeklējumu skaita ir stipri par mazām? Vai tad Īrijā strādājošie Latvieši, kuri pēc vairākkārt presē izskanējušiem faktiem gada laikā uz Latviju pārsūta 300 miljonu eiro tik tiešām tādu šaurību būtu pelnījuši, kur koridorītī ar vēderiem nespēj izmainīties divi gruntīgi cilvēki, nerunājot vēl ne par maziem bērniem, kuriem nepieciešami gan ratiņi un viss pārējais.
Var jau būt, ka mani argumenti nav pamatoti par apmeklētāju uzgaidāmajām telpām, jo neesmu redzējis kā darbs norit citu valstu Latvijas vēstniecībās, bet par nepatiku doties uz Latvijas vēstniecību Īrijā, kārtot savus privātos jautājumus, esmu dzirdējis no daudziem tautiešiem. Manuprāt, Latvijas vēstniecībai Īrijā vajadzētu kalpot Latvijas pilsoņiem ne tikai, lai nokārtotu dažādus sasāpējušos privātos jautājumus, bet arī lai viņiem būtu iespēja saņemt pēc iespējas plašāku informāciju par Latvijas likumiem, notikumiem, kultūras dzīvi un visu aktuālo dzimtenē. Ne jau katram šeit dzīvojošajam Latvijas pilsonim ir pieejams internets vai preses izdevumi. Domāju, ka Latvijas vēstniecībai Īrijā nevajadzētu kalpot pamatā kā diplomātisko sakaru dibinātājai, bet kalpot arī Latvijas pilsoņiem, lai katrs pilsoņa apmeklējums izvērstos kā notikums, lai katrs vēstniecības apmeklētājs varētu nest Latvijas vārdu pozitīvā gaismā un spētu kaut drusku lepoties ar savu valsti šeit Īrijā.
Hugo Avotiņš
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
Petka LATVIA Says:
March 31st, 2008 at 1:01 pm
P.S. Par Latviju. A taapeec, ka taa ir mana dzimtene.
Zini, kaadreiz bija taada anekdote:
Suns izkakaa strunki ar divaam ceermeem – mammu un meitu. Viss tas iekriit plavaa. Mazaa ceerme ierauga spozhu gaismu un vaicaa maatei: “Kas tas taads, maamin?” – “Sauliite, meitin!” – “Vai, cik skaisti! A kas tas taads?” – “Zaaliite, meitin!” – “Vai, cik skaisti! Bet kaadeel tad mees dziivojam smirdiigaa suna dibenaa?” – “Taa ir muusu dzimtene, meitin!”
Inga IRELAND Says:
March 31st, 2008 at 1:04 pm
Latvijá péc augstskolas pabeigs’anas arii es 10 gadus strádáju savá profesijá un vairák par 200 ls ménesí nesan’ému, kaut arii strádáju vados’u darbu, jo nozaré-lauksaimniecíbá, kuru nu gremdéja ká var. Piekriitu ka IT jomá var tikt uz augs’u átri, bet redzot visas stulbíbas kas notika l/s jomá… Minés’u páris pieméru no tá ká Latvijá ”atbalsta” mazos uzn’émumus.Ja audzé gurk’us,tomátus tad visám dárzniecíbas strádniecém 2 reizes gadá ársta komisija 3gadus atpakal’ 18 Ls par 1 komisiju.Tas pats ziedu veikala párdevéjám, kaut arí no pártikas veikalá tikai alkahols un konfeks’kastes. Daz’u gadu laiká bija 2 reizes jánomaina kases aparáti,jo VID izdod sarakstu kádus dríkst izmantot, neuzskaitís’u cik reizes mainíjás veidlapas un cik maksá I/U pártaisís’ana par SIA. Kontrole, kontroles galá un stress pietiekams, jo nevar izsekot nemitígám pármain’ám likumos.Kurs’ var iedomáties ka puk’u vázém ziedu veikalá vajag atsevis’k’u izlietni nedríkst mazgát turpat kur rokas, atkal remontdarbi……Salídzinás’anai lai Latvijá strádátu veikalá- árstu komisija18Ls, atl’auja strádát ar kases aparátiem5Ls ,jo drikst izsniegt tikai sertificetas firmas,ja neesi pilsonis valsts valodas komisijas papírs….. S’eit kases aparátus apmáca uz vietas veikalá un nekádus papildus papírus nevajag, valoda nezinási, bús súdzíbas pien’ems citu tá ir Tava pas’a probléma, arí árstu komisiju nevajag ,jo káda jéga ja dárzen’us jebkurs’ pircéjs tapat n,em ar plikám rokám un citas preces iepakojumos Birokrátijas zin’á Latvija laikam 1 vietá, raz’os’ana gan tiek gremdéta.Cik zemnieku pan’éma kreditus cukurbies’u tehnikas iegádei un ká lai atdot, ja cukurfabrikas aiztaisa ciet un citur tehniku neizmantosi. Liekas, ka valdíbai tikai rúp ká nodokl’us iekasét un sev labas algas nodros’inát, tauta vajadzíga cirps’anai. Nepietiek Latvijá ko cirpt k’eras klát citur dzivojos’iem. Írijá visvairák tad sák ar mums, uzspl’aujot konvensijám ko pas’i parakstijus’i.
Hmm.. IRELAND Says:
March 31st, 2008 at 1:34 pm
Petka>Taapeec tik daudzi arii izbrauca-no smirdiiga suna dibena aaraa
bet,ja tev tur labi,tad OK.Straadaat liidz 12 naktii 
nu ja nav gimenes un esi vientulnieks,tad cita lieta!!!!
Petka LATVIA Says:
March 31st, 2008 at 1:47 pm
Man ir gimene, bet jaasaprot, ka radiit “savu” biznesu nevar, tikai izriikojot padotos – pasham jaastraadaa visvairaak un arii jaaraada piemeers.
Manai gimenei nekaa netruukst – ir nopirktas maaajas (Riigas rajonaa un arii Juurmalaa), ir dziivoklis Riigaa. Ar lietotaam automashiinaam nepaarvietojamies, varam atlauties visu, kas vajadziigs. Vieniigi laiku nopirkt nevar…
A par to dibenu turpinot, – vai tad Irijaa ir tik bezgala viegli radiit savu biznesu? Latvijaa tas ir iespeejams! Ir divas dazhaadas lietas – saimnieks un viesstraadnieks.
Sandra IRELAND Says:
March 31st, 2008 at 2:52 pm
Kārtējais skolnieks Petka, kurš internetā ir sevi izfantazējis par kruto biznesmeni!
Mazulīt, ja tev būtu bizness, tad tu runātu par apgrozījumu, darbinieku skaitu, viņu algām un to, cik esi nomaksājis nodokļos, kā arī strādātu nevis liktu klāt ik pa 5 min. komentārus.
Petka, kāpēc neesi skolā šodien? Basto?
Inga IRELAND Says:
March 31st, 2008 at 3:01 pm
Írijá ir vieglák, esmu runajusi ar latvies’iem ,kam s’eit veikalin’i gadu no atvers’anas kontroles liek Tevi mierá un arí péc tam neesmu dzirdéjusi ka ietu káds un skaititu kasi un par viena centa nesakritibu kasé uzliktu sodu, te pat lielveikala mácot uz kases aparáta ja jáatdod 29 centi atl’auj atdod 30 un dienas beigas darbinieku telpás saraksts cik katram kasé+ vai – un o.oo ir reti kuram.Ir sanitárá kontrole ir ugunsdros’íba, bet tás parbaudes iestádes ir daudz mazák un ari vairák ieteic,liek kl’údas novérst,nevis soda.Galu galá ir konkorence un godigáka ká Latvijá ,jo par kukul’iem kontroles iestádés dzirdéjusi neesmu, Latvijá var kádu veikalu baudít katru nedél’u ,kádam likt mieru un kádu puk’u veikalu párbaudít 8 martá un skaitit puk’es, kasi, salídzinát pavadzímes un turét veikalu ciet pusi dienas, lieki teikt ar ko tas draud mazam veikalin’am … Visi nevar un negrib bút saimnieki un tá ir katra izvéle kur un ká savu darbu párdot. var Latvija strádát 2darbos neredzét brívdienas par atval’inájumu nesapn’ot un var strádát Írijá ar 2 brivdienám nedél’á atval’inájumá cel’ojot un nedomájot ká péc tam galus savilkt kopá. Un tas jau ir likumdos’anas zin’a ká veicinát raz’os’anas attístíbu ,jaunu darba vietu veidos’anu un nodokl’u sistému.Galu galá arí valdíba ir tá kas nosaka neapliekamo minimumu algám, PVN likmes uc.c. nodokl’us. Nezin kápéc cenas Latvijá ir Eiropas límení, bet neapliekamais minimums, pensijas, pabalsti….
Petka LATVIA Says:
March 31st, 2008 at 3:08 pm
Sandrai -> Mulkiigs apgalvojums, jo neesmu naacis sheit melot. A par ko es runaaju? Lassit proti? Un veel – mans darbs ir saistiits ar i-net, taadeel visu vadu, esot on-line. Ar laapstu vai slotu, atshkiriibaa no tevis, nestraadaaju un nekad to nedariishu… Tavs darbs – liekt muguru, mans – tupeet i-net. Pamani atshkiriibu! Ja vari…
Hmm.. IRELAND Says:
March 31st, 2008 at 3:53 pm
Petka>ja tu buutu taads biznesmen*tad tu tik tiesaam neseedeetu pie neta -vismaz sajos saitos
noteikti neee!!!!!!Taadus tipvediigos var sastapt TV net u.c saitos,taa ka izfantazeet jau daudz ko var 
vajadzeeja kaut ko ticamaaku rakstiit 
ha-ha.
Petka LATVIA Says:
March 31st, 2008 at 4:07 pm
Shajaa lapaa esmu pirmo dienu, jo noskatijos Latvijas TV kaarteejo gabalu par nabaga pamestajiem un nevajadziigajiem latvieshiem Irijaa. Pie nabadzinjiem pat solidaari devaas Cikaagas pieciishi – trimdinieki ar pieredzi (droshi vien naudu izkaast…). Sizhetaa arii izstaastiija par sho portaalu. Tad nu man sagribeejas apskatiities, par ko tad iiru kalpi latvieshi te spriezh – kas tad tik loti aizvainojis, pazemojis utt. – isumaa – pazemotie un atstumtie latvieshi Irijaa.
Neviens juus sveshumaa nedzina, pashi izdariijat izveeli. Te nav labi, taatad jaadur uz Iriju! Tad jau, ja rodas kaadas probleemas gimenee, taa arii jaapamet un jaapuush prom. Labaak beegt, kur labaak, nevis atrisinaat (speet atrisinaat) probleemas.
Par uzbraucieniem varu teikt, ka, atshkiriibaa no jums, es nevis par biznesu sapnoju, bet esmu to radiijis pats. Kursh normaals cilveeks kalpos citiem? Vienalga, vai eest vajag vai d…
Vienam manam gruziinu pazinam ir labs teiciens: Ljudi delatsa na pastuhoh i na baranov. Ceru, ka krieviski saprotat. Vieni izriiko un nosaka, citi izpilda. Diemzeel taads liktenis piemekleejis daudzus latvieshus, kuri nekad no kalpotaajiem nespees izsisties.
Nemaz jau neaizskarshu teemu, ka latvieshu sievietes Irijaa atrod melnos, ar kuriem appreceeties… Sekas izskan visaa pasaulee…
Līze LATVIA Says:
March 31st, 2008 at 4:16 pm
Janka, nevajag izraut vienu teikumu no konteksta. Tālāk Kvinna kungs teica, ka arī uz Īriju ārvalstīs strādājošie īri sūta naudu, lielu naudu… Bet inflācija Īrijā jūs jau zināt, cik “liela”…Tātad, naudas sūtīšana lielajai inflācijai nav pie vainas, jo: ja atsūtītā nauda nenonāk zeķē, bet apritē, tad līdz ar to palielinās preču apgrozījums un valstij gan PVN, gan pārējo nodokļu veidā daļa no šīs naudas tiek.
Ava LATVIA Says:
March 31st, 2008 at 4:20 pm
Frančesko,
nu tāda demagoģija Tev
Ava LATVIA Says:
March 31st, 2008 at 4:22 pm
Līze, bet tieši tas arī rada inflāciju! Šīs naudas nonākšana apgrozībā! Īrijā pelnītajai naudai nav preču/pakalpojumu seguma Latvijā.
Ir jāsāk uzkrāt nauda, nevis tērēt.
Ray69@tvnet.lv IRELAND Says:
March 31st, 2008 at 5:05 pm
Pēc petjkas teiktā izriet, ka tie kas ir no Latgales-nav latvieši a galīgie lūzeri, kas var tik par krāvējiem Rīgā un šinderiem Irijā strādāt???!!! Pēterīt-tie ir tādi paši latvieši kā tu un ne visiem ir divas augstākās izglītības un apņēmības ko ‘bīdīt’ pašam. Tavis rakstītos tekstos ir pilns ar diskrimināciju gan pret aizbraukušajiem, gan pret palikušajiem!!!
Kā arī acīs krītošas pretrunas- vienā rakstā tu mini savu firmu kā vienu no lielākajām Baltijā a zemāk jau raksti par to kā par nelielu uzņēmumu??? Ja tu darbojies IT jomā-kāpēc nelieto Tildi a raksti kā tāds kuram tas nav pieejams??? Arī kā darba devēj tu man liekies šabīgs-kur paliek strādnieka tiesības uz atpūtu, ar kādām tiesībām tu jaucies savu darbinieku privātajā dzīvē liekot tiem strādāt no darba brīvajā laikā???!!! Tā ir sodāma rīcība-piesargies ar pārlieku mutes vārstīšanu publiskajos saitos, var sanākt ziepes!!!
Tavs teiciens: MAN VAJAG!!! Tev vajag-pats arī strādā!!!
Balamute tu esi vairāk nekas!!! FĪĪĪĪ!!!
Petka LATVIA Says:
March 31st, 2008 at 5:18 pm
Ray69
Uzneemums ir neliels no darbinieku skaita viedokla – liekeezhus – apkopeejas, seetniekus u.c. neturam, jo straadaajam virtuaali. Par to, ka pats straadaaju vairaak par visiem, jau rakstiiju.
Veel – uzneemuma intereses ir augstaakas par citaam intereseem. Logiski, ka MAN vajag, jo tas ir mans bizness! Laikam jau visi savu “tiesiibu kachaataaji” arii devushies uz Iriju, jo sheit kaartiigi straadaat nevareeja…
Par Tildi – nelietoju latviskas programmas, jo straadaaju anglu valodaa (ja tu saproti, kas ir programmeeshana…). Pie tam dazhaadaas lapaas un brauzeros ir dazhaads encoding – citiem UTF-8, citiem Baltic win, citiem cirilica. Ir gadiijies uzrakstiit e-pastu latviski, bet saneemeejs pat nesaprot, kas ir paarluuka encoding. Shai lapai, piemeeram, ir http-equiv=”Content-Type” content=”text/html; charset=UTF-8.
Par cik ne visi, kas lieto datorus, kaut ko patieshaam no to lietoshanas jeedz, tad netaisos pielaagoties katraa vietaa savaadaak…
Petka LATVIA Says:
March 31st, 2008 at 5:29 pm
P.S. Veel tev, paargudrajam, varu piebilst, ka ar darbiniekiem tiek sleegti liigumi par konkreetu darbu (projektu) izpildi konkreetaa laika periodaa. Darba laiks nav NORMEETS, neviens neatseezh kaut kur savas 8 stundas. Man vienalga, kad vini straadaa, kaut pa naktiim. Svariigi, lai darbi tiktu paveikti laikaa… Ja grib labi nopelniit, labi arii jaastraadaa, nevis jaacel komunisms.