Trešdiena, 17. jūlijs, Varda dienas: Aleksejs, Aleksis

Nekad neatgriezīšos Latvijā… draugiem.lv

- 20.04.2008
Sadaļas: Mēs Īrijā - Atslēgvārdi:

Portāla lasītāji būs jau ievērojuši, ka laiku pa laikam publicējam dzeju, kuras autore ir Viktorija. Katrs no mums šajos dzejoļos ierauga kaut ko citu, bet šķiet, nevar nepamanīt mīlestību uz šo zemi, kurā dzīvojam. Mums, portāla veidotājiem, radās ārkārtīgi liela vēlēšanā iepazīt Viktoriju tuvāk, tāpēc aicinājām viņu uz tikšanos.
Mūsu tikšanās notika Īrijas Filmu institūta iekšpagalmiņā.
Saruna bija par dzīvi, negribētos pat saukt to par interviju, drīzāk – stāsts par cilvēku. Nebija jautājumu, Viktorija vienkārši stāstīja par sevi, kā viņa raugās uz pasauli, par ko priecājas, par ko skumst. No viņas staroja ārkārtīga vienkāršība, labestība un sirdsgudrība.

Viņas dzimtā pilsēta ir Kandava, bet jau daudz gadus atpakaļ Viktorija atstāja Latviju, lai dotos Pasaulē. Viņa ir dzīvojusi, mācījusies un strādājusi gan Maskavā, gan Gruzijā, gan Francijā, gan Vācijā, bet nu jau gandrīz 5 gadus viņas un meitas Kristīnes mājas ir – Īrijā, Dublinā. Par sevi Viktorija saka, ka ir kosmopolīts un, lai cik tas nebūtu savādi, no latviskās mentalitātes viņā nav nekā.
Viktorija vienmēr ir bijusi radošs cilvēks, ir beigusi Kinematogrāfijas institūtu Maskavā un savulaik bijusi saistīta gan ar kino, gan teātri, gan mākslu. Īpaša saikne viņu vieno ar Gruziju, jo viņas dzīvesbiedrs bija gruzīnu kinorežisors, bet šobrīd tur dzīvo dēls Sandro ar ģimeni. No stāstītā var nojaust, ka Latvijā ir piedzīvots tik daudz, ka pietiktu vairāku cilvēku mūžam. Gan radoši veikumi, gan savu sapņu piepildījums, kas panākts ar milzīgu un neatlaidīgu darbu, gan arī vilšanās cilvēkos, pāridarījumi un sāpes.
Jau sarunas sākumā Viktorija saka: „Es NEKAD neatgriezīšos Latvijā…” Vairākus dzīves gadus Latvijā viņa ir izsvītrojusi no savas dzīves, centusies aizmirst. Klausoties Viktorijas vārdos ir grūti pat apjaust, kāpēc cilvēki tik ļoti dara pāri viens otram, kāpēc latvieši ir tik vienaldzīgi pret citu sāpēm. Viktorija izvairās no latviešiem arī Īrijā, jo baidās atkal sastapties ar nenovīdību, skaudību un nevēlēšanos saprast otru cilvēku. Viņa aizbrauca no Tēvzemes tāpēc, ka nespēja ilgāk izturēt cilvēku savstarpējās attiecības, redzēt aukstas, vienaldzīgas sejas. Jau ielidojot Rīgā, var just negatīvu auru, par ko Viktorija saka – es negribu to vairāk sajust…
Tomēr viņa uzsver – „tas nenozīmē, ka mana sirds ir nocietinājusies, tā sāp par cilvēkiem, kas ir šeit”. Aizbraucot no Dzimtenes, katram ir jāsaprot, kāpēc viņš to dara – vai tā ir vēlme nopelnīt, vai kaut reizi sevi apliecināt, vai arī sajust, ka kaut kur tiešām esi vajadzīgs.
Ar dziļu mīlestību un lepnumu Viktorija stāsta par saviem bērniem. Meita Kristīne šobrīd mācās Trinity koledžā 1.kursā un ir labākā studente, lieliski pārvalda angļu valodu, raksta esejas un dzeju. Pabeidzot vidusskolu Dublinā, viņa ar eksāmenu rezultātiem ierindojās starp 17 labākajiem skolu beidzējiem visā Īrijā. Par to Īrijas izglītības ministrija piešķīra Kristīnei studijām apmēram 7000 eiro gadā. Interesanti, ka par to Viktorijai paziņoja telefona zvans svētdienas vakarā no valsts izglītības ministres. Dēls Sandro, 10 gadus nodzīvojis Latvijā, tagad ar ģimeni ir atgriezies tēva dzimtenē Gruzijā. Viņš ir talantīgs mākslinieks, datorgrafiķis, kurš savulaik darinājis daudzus mākslas darbus Latvijai. Viņa gleznas ir tikušas izstādītas daudz kur pasaulē un atrodamas dažādās kolekcijās, bet šobrīd viņš strādā Gruzijā reklāmas dizaina jomā. Viktorija ļoti skumst pēc sava dēla un mazdēliem, jo viņus šķir tik liels attālums, ka praktiski satikties sanāk reti. Arī Kristīne, kopš mācās koledžā, dzīvo atsevišķi un Viktorija atkal mācās dzīvot viena. Šķiet, ka tas tikai uz laiku, jo viņa ir pieradusi vienmēr par kādu rūpēties, tāpēc vēlas pie sevis aicināt vecāko mazdēlu, kurš lieliski pārvalda angļu un franču valodas. Viktorija jau plāno, kur puisis varētu mācīties, jo arī viņš, tāpat kā tēvs, būs mākslinieks. Viņa saka: „ Man pašai nevajag daudz, varu iztikt bez ļoti daudz kā, tikai lai būtu iespēja rakstīt”…
Šobrīd Viktorija raksta romānu „Laiks nopļaut nātres”, par ko pati saka, ka tas patiesībā ir kinoscenārijs. Viņa vēlas rast iespēju publicēt savus darbus – dzeju, noveles un romānu arī Īrijā, bet tie ir latviešu valodā un tulkošana maksā ļoti dārgi. Viktorijai ļoti patīk šī valsts un cilvēki, tāpēc viņa vēlas arī dot, ne tikai ņemt. Tikko pabeigusi restorānu darbinieku kursus, viņa šobrīd meklē darbu, jo ar rakstīšanu pagaidām šeit nopelnīt nevar. Viktorija ir cilvēks, kurš nebaidās no pārmaiņām un vienmēr priecājas par iespēju iemācīties ko jaunu, kā arī uzskata, ka svarīgi ir būt labestīgam un atvērtam.
Par Latviju Viktorija saka, ka izjūt mīlestību pret dzimto zemi, savu bērnību un mammīti, kura tur joprojām dzīvo, bet vairāk nekas tur viņu nesaista. Diemžēl kopējais iespaids pasaulē par Latviju ir tikai negatīvs un bieži ir jāizjūt kauns par to, ka esi latvietis. Pat Dziesmusvētki nespēj mainīt to iespaidu, kas rodas, redzot cīņu par krēsliem, haosu un attieksmi pret tautu.
Savukārt, runājot par Īriju, Viktorija saka: „Es reti esmu teikusi, ka esmu laimīga. Bet šajā zemē es tiešām jūtos laimīga.”
Dodoties mājup pēc sarunas, cenšos noformulēt izjūtas, kas manī radušās. Apbrīna, cik stipram ir jābūt cilvēkam, lai saglabātu sevī tik daudz labestības, gaišuma un mīlestības, neskatoties uz sāpēm un pāridarījumiem. Smeldze un prieks, ka esam iepazinušās. Katrs dzīvē sastaptais cilvēks mums ir skolotājs. Prasmi piedot, vēlēšanos pasargāt, māku pastāvēt dzīves vētrās – to jebkurš, kurš ieklausās, var saskatīt Viktorijas stāstā. Tikai esiet uzmanīgi un iecietīgi – dvēsele ir tik trausla…


  1. >> - IRELAND saka:

    andris IRELAND Says:
    April 23rd, 2008 at 4:21 pm

    Neuztraucies,Sanita! Ir jau dzirdēts arī Dublinā par tām Limerikas biedrības čūskām.

  2. >> - IRELAND saka:

    ivo IRELAND Says:
    April 23rd, 2008 at 5:51 pm

    zinu Latvijas cittautieshus kuri sevi uzskata par latvieshiem un lepojaas ar to .Bet skatos tautieshi met pufaiku uz otru pusi . To ka sheit tuseties ar cittautieshiem ir patikamaak nekaa ar tautieshiem ir jau sen zinams bus mazaak problemu :roll: :(

  3. >> - IRELAND saka:

    sanita IRELAND Says:
    April 23rd, 2008 at 11:03 pm

    wow..Andri nemaz nezināju ka jau pat tik tālu ziņas iet.. :) :)

  4. >> - IRELAND saka:

    Letinju puika LATVIA Says:
    April 23rd, 2008 at 11:47 pm

    Nu ko Jūs vaidat par lidostu, nebraucat ja aura nav tāda kā Dublinas lidostā. Pretīgi paliek man no Jūsu teiktā. Jūs rīkojāties tieši proporcionāli Jūsu uzskatiem, kad laidāties no Latvijas prom. Es nebraukshu un nevergoshu, mana zeme ir Latvija, te es piedzimu dziivoshu un karoti nolikshu. Zinot ka tādi kā jūs te vairs nav man ir vieglāk. Vieglā ceļa meklētāji. “depo” prieks par tevi un tev līdzīgiem, kuri mīl Latviju.

  5. >> - IRELAND saka:

    normunds IRELAND Says:
    April 23rd, 2008 at 11:53 pm

    Es milu Latviju, bet man riebjas zagli.

  6. >> - IRELAND saka:

    Artūrs Malta LZS priekšsēdētājs LATVIA Says:
    April 25th, 2008 at 6:09 pm

    LATVIJAS PILSOŅI!
    Rainis ir teicis: „Kad tauta iet bojā, tad pārejam nav jēgas!”
    Kāpēc Saeimas deputātiem un valdības locekļiem šajos 17 gados nav izdevies atjaunot Latvijas valsti un tās likumu kopu? Nemitīgs nodokļu un cenu pieaugums, neatdotie īpašumi var izraisīt tautas nemierus. Lai novērstu Valdības kļūdas, aicinām parakstīties par Satversmes 48. punkta papildinājumu, kas ļauj bez sarežģītām procedūrām, pamatojoties uz likumu „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” ar 10 000 parakstiem atlaist pašreizējo Saeimu. Izteikto Satversmes 48.punktu jaunā redakcijā, par ko Jums jāparakstās pie notāra vai bāriņtiesā uz veidlapas, kas ir šajā pielikumā.
    Parakstoties par Saeimas atlaišanu, gatavosimies vēlēšanām, veidojot vēlēšanu apvienību „MĒS PAŠI” sarakstu no Jūsu izvirzītiem deputātu – kandidātiem katrā vēlēšanu apgabalā, par kuriem paši esat gatavi balsot!
    Latvijas valsts pamatnozares – lauksaimniecības atjaunošana var notikt tikai veicot vispārēju denacionalizāciju, Zemesgrāmatu atjaunošanu to likumīgajiem zemes saimniekiem- 273 642 īpašniekiem, kuriem boļševiki visu nolaupīja. Latvijas teritoriāli saimnieciskā plānošana šodien, neņemot vērā īpašnieka tiesības, ir apzināta krāpšana vai nekompetences izpausme.
    Neapšaubāma patiesība ir ačgārnā Latvijas valdības nodokļu un muitas politika, kura šobrīd būvēta valsts ierēdņu aparāta pieaugošās algu apetītes apmierināšanai, nevis tautas labklājības pacelšanai. Budžeta izdevumi ir jāsaplāno ar tautas saimniecībā reāli iespējamo noslogojumu summām. Tautsaimniecības atveseļošana un ražošanas atjaunošana ir iespējama vienīgi ar ilgstoši stabiliem un maziem nodokļiem uzņēmējiem.
    Jaunās Saeimas pamatuzdevumi būs:
    – atjaunot pagastus; apriņķus; Pavalstniecības un Valsts valodas likumus. Likumus par 6 Kamerām un Aizsargu organizāciju. Atjaunojot sabiedriskā tirgus saimniecības pamatus un Zemesgrāmatas, mēs varam uzsākt Tautsaimniecības atjaunošanu.
    Samazinot ministriju skaitu no 19 uz 9, mēs varam jau šodien garantēt sociālo pabalstu 168 latu mēnesī katram Latvijas iedzīvotājam, ieskaitot bērnus, studentus, pensionārus un bezdarbniekus.
    Šī mērķa īstenošanai ir vajadzīga Jūsu aktīva līdzdalība un finansiālā palīdzība.
    Lūdzu ziedojiet Latviešu Zemnieku Savienībai, reģ. Nr. 40008044906, Latvijas Krājbankā, SWIFT: UBALLV2X, konts: IBAN LV 94 UBAL 1198 1278 1700 1.
    Maksājot no ārzemēm ASV dolāros izmantot (starpbanku) Intermediary bank: Branch Banking and Trust Company, Greensboro, NC, USA. SWIFT: BRBTUS33.
    Būsim pateicīgi par katru Jūsu ziedoto latu un dalību vēlēšanās, lai atjaunotu Latvijas valsti!
    Savus ierosinājumus, vēlmes un priekšlikumus sūtiet laikrakstam „Āres”, Rīgā, Maskavas ielā 357-9e, LV-1063, tālr./fakss: 67382540, mob. 26347783, e-pasts: lauki@apollo.lv

    Rīgā, 2008-02-22. Latviešu Zemnieku Savienība.

  7. >> - IRELAND saka:

    Artūrs Malta LZS priekšsēdētājs LATVIA Says:
    April 25th, 2008 at 6:16 pm

    Nāciet paši un izvirziet deputātu kandidātus Saeimai un ministrus.
    Latvijā pagaidām ir divas partijas:
    - bolševiki LKP CK Politbirojs ar 47 meitas partijām, kurām statūti un programmas ir vienādas;
    - mazinieki ir vienigā ar saviem Statūtiem kopš 1932. gada, tagad nedaudz pielabojām, programmu, kuru Jums nosūtu. Savām tradicijām un ideoloģiju.

  8. >> - IRELAND saka:

    Artūrs Malta LZS priekšsēdētājs LATVIA Says:
    April 25th, 2008 at 6:17 pm

    LATVIEŠU ZEMNIEKU SAVIENĪBAS PROGRAMMA
    Lai darbotos princips: „VIENS LIKUMS- VIENA TAISNĪBA un VIENĀDAS IESPĒJAS VISIEM” partija uzskata, ka ir jāatjauno Latvijas valsts Likumu kopa. Tas viss bija un ir jābūt tiesiskas valsts un sociāla taisnīguma priekšnoteikumam.
    Ar lamāšanos nekur tālu netiksim, tāpēc domāsim kopīgi – kā tikt laukā no ekonomiskās krīzes, kurā esam nokļuvuši. SATVERSME un CIVILLIKUMS, kas ļāva uzņēmīgiem cilvēkiem brīvi strādāt un nest pilnu atbildību par savu darbību, šodien nedarbojas.
    Latvijas valsts pamatnozares – lauksaimniecības atjaunošana var notikt tikai veicot vispārēju denacionalizāciju, t.sk. Zemesgrāmatu atjaunošanu to likumīgajiem zemes saimniekiem- 273 642 īpašniekiem, kuriem boļševiki visu nolaupīja. Atjaunojot Latvijas valsts tiesiskos pamatus rodas iespēja piedzīt no ierēdņa zaudējumus, kas radušies viņa ( tajā skaitā arī deputāta, ministra un prezidentes) nemākulības vai nolaidības dēļ. Tā ir Civillikuma prasība – pants Nr.1779.
    Uzskatam, ka jebkura Latvijas teritoriāli saimnieciskā plānošana šodien, neņemot vērā īpašnieka tiesības, ir apzināta krāpšana vai nekompetences izpausme. Neapšaubāma patiesība ir ačgārnā Latvijas valdības nodokļu un muitas politika, kura šobrīd būvēta valsts ierēdņu aparāta pieaugošās algu apetītes apmierināšanu, nevis tautas labklājības pacelšanai. Budžeta izdevumi ir jāsaplāno ar tautas saimniecībā reāli iespējamo noslogojumu summām. Tautsaimniecības atveseļošana iespējama vienīgi ar ilgstoši stabiliem un maziem nodokļiem uzņēmējiem. Šeit vietā atjaunot Latvijas valsts iedibināto kārtību, kad pašvaldība pati rūpējās par savu labklājību, tas ir – visus nodokļus iekasēja uz vietas.
    Partijas galvenie uzdevumi ir veicināt:
    - atjaunot Zemesgrāmatas;- pagastus;- aprinķus; -Pavalstniecības un Valodas likumus;- Likumus par 6 Kamerām un Aizsargu organizāciju.
    Samazinot ministriju skaitu uz 9, pārkārtojot budžetu, mēs jau šodien varam garantēt sociālo pabalstu 168 latu apmērā katram Latvijas iedzīvotājam, ieskaitot bērnus, skolēnus, studentus, pensionārus. Atjaunojot kalkulācijas, preces vai pakalpojumu vērtības noteikšanā, tramvaja biļete jau šodien nevar maksāt dārgāk kā 3 santīmi. Piedalīsimies parakstu vākšanā, referendumā un gatavosimies vēlēšanām savlaicīgi. Veidosim sarakstus katrā vēlēšanu apgabalā no sava novada labākajiem cilvēkiem, savas zemes īstiem saimniekiem, kas strādās, lai atjaunotu Latvijas valstiskumu. To varam veikt tikai mēs paši. Vēlēšanu sarakstu „MĒS PAŠI” ierosina veidot: Politiskā partija Latviešu Zemnieku Savienība(LZS),sadarbībā ar Latvijas Aizsargu organizācija(LAO), Latvijas Lauksaimniecības Kamera(LLK) un citām sabiedriskām organizācijām un partijām. Aicinām nākt talkā izraudzīt godprātīgus deputātus Saeimas pirmstermiņa vēlēšanām, katrā vēlēšanu apgabalā: Rīgā – 32; Vidzemē – 29; Latgalē – 19; Zemgalē – 18; Kurzemē – 17. Kopā – 115 deputātu kandidāti !
    Pašreiz, kad Latvijā ap 86% iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma, tas ir zem 132 latiem ieņēmuma mēnesī, LZS cer uz trūcīgās tautas daļas sapratni, kas ļaus ievēlēt nākamo Saeimu atbilstoši tautas interesēm.
    Būsim vienoti! Vienībā mūsu spēks! Nezaudēsim ticību, cerību, mīlestību savai Tēvzemei!
    Pieņemts LZS pilnsapulcē Salaspilī 2007.gada 24.martā

  9. >> - IRELAND saka:

    sanita IRELAND Says:
    April 25th, 2008 at 6:53 pm

    letinju puika – “Zinot ka tādi kā jūs te vairs nav man ir vieglāk. Vieglā ceļa meklētāji. ”

    hmmm…mes katrs dzivojam vienreiz…un dzivojam taa, lai mums dzives beigaas buutu ko atcereeties…un mes savas dzives laika varam padzivot miljons zemees un redzet to kulturu, satikt jaukus cilvekus, ieraudzit pasauli utt…es savaa dzie gribu piedzivot visu…man ir garš saraksts ko es velos paspet savas dzives laika..katram ir savi iemesli kapec ir devusies prom no latvijas – citit naudas deelj, citi meklet piedzivojumus, citi meklet laimi, iemileties, atpustis, celot utt…tiem, kas ir prom drosivien ir laimigi tur kur sobrid atrodas..latvija acimredzot nebija lemta…dievs bija nolemis ka tev ir japiedizmst latvija, bet nebija izdomajis, ka butu janodzivo viss mužs tur..
    un tagad jautajums – vai tu savaa dzivee nemekle laimi un neveeleis izbaudit visu???vai katrs cilveks savaadzivee nmeklee to vieglako celu kaa atrast laimi un prieku..un patiesam jsuties laimigi??es uzskatu,ka dzivojot te man ir labi..nesudzos par to ko Latvija man nespej man dot…acimredzot bija nolemts doties tur kur ir labak un ieraudzit dzivi savaadakaa skatijumaaa…
    es negribu skatities kaa latvijaa cilveeeki velk savu vezumu ar savaam bedam un kravaa tik virsu vel un veel….kamer vins pārvelsies…un tad buus galigi beedigi…

  10. >> - IRELAND saka:

    sanita IRELAND Says:
    April 25th, 2008 at 6:57 pm

    es maza budama vienmer biju iedomajusies – kaa gribeos padzivot kur citur… :-) :-) :-) :-) ( pirms vispar cilveki saaka ar bariem gaazties aaraa no valsts)

    un luuk, tagad ari padzivoju citur… viens ķeksitis ir mana sarakstaa..

  11. >> - IRELAND saka:

    Evija LATVIA Says:
    May 4th, 2008 at 1:04 pm

    Kāda smeldze? Kādi pāridarījumi? Par ko īsti ir runa??? :roll:



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie