Finanšu ministrijas atbilde:

Par fizisko personu rezidences statusa noteikšanu Latvijas nodokļu normatīvo aktu izpratnē
Šā gada 12. jūnijā Finanšu ministrija ir saņēmusi Īrijas latviešu atklāto vēstuli Latvijas Republikas finanšu ministram Atim Slakterim.
Atbildot uz Īrijas latviešu vēstuli informējam, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otro daļu nodokļu likumos fiziskā persona tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu, ja šīs personas pastāvīgā dzīves vieta ir Latvijas Republikā vai šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Atbilstoši iepriekš minētajam, situācijā, kad fiziskā persona ir uzturējusies Latvijā mazāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, bet pēc Iedzīvotāju reģistra datiem tās pastāvīgā dzīvesvietas adrese ir Latvijā, šī persona tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu. Savukārt fiziskā persona netiek uzskatīta par Latvijas rezidentu, ja tā likumā noteiktajā kārtībā ir deklarējusi savu pastāvīgo dzīvesvietu ārvalstīs (piemēram, Īrijā) un pēc deklarēšanās neuzturas Latvijā vairāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā.
Fiziskajai personai ierodoties ārvalstīs (piemēram, Īrijā) un uzturoties tur ilgāk par sešiem mēnešiem, šajā valstī ir jādeklarē sava pastāvīgā dzīvesvieta un Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā par to jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kā arī, izpildoties 183 dienu kritērijam attiecībā uz uzturēšanos ārpus Latvijas un pēc dzīvesvietas deklarēšanas ārvalstī par to jāinformē fiziskās personas Latvijas Republikā deklarētajai dzīvesvietai atbilstošā Valsts ieņēmumu dienesta reģionālās iestādes nodaļa.
Ja fiziskā persona būs izpildījusi iepriekšminētos nosacījumus, tā ir atzīstama par nerezidentu Latvijas nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Savukārt fiziskā persona, kas nebūs izpildījusi visus iepriekšminētos nosacījumus, nodokļu uzlikšanas vajadzībām tiks uzskatīta par Latvijas rezidentu.
Attiecībā uz Latvijas – Īrijas nodokļu konvenciju (turpmāk – konvencija) noteikumu piemērošanu, jānorāda, ka saskaņā ar konvencijas noteikumiem fizisko personu rezidence tiek noteikta saskaņā ar katras līgumslēdzējas valsts normatīvajiem aktiem (konvencijas 4. panta 1. daļa).
Savukārt vēstulē citētais konvencijas teksts “persona tiek uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta un ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs)” ir piemērojams tikai situācijā, kad konkrētā fiziskā persona saskaņā ar konvencijas 4. panta 1. daļas noteikumiem tiek uzskatīta par rezidentu abās valstīs un ir nepieciešams atrisināt šo konfliktu, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu šīs personas ienākumiem (konvencijas 4. panta 2. daļa).
Attiecībā uz fiziskās personas rezidences statusa noteikšanu situācijā, kad konkrētā fiziskā persona tiek uzskatīta par rezidentu abās valstīs, paskaidrojam, ka šādi jautājumi tiek risināti starp abu valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar konvencijas pantu par savstarpējās saskaņošanas procedūru (konvencijas 25. pants). Saskaņā ar minēto pantu fiziskajai personai, kas iepriekš ir bijusi Latvijas rezidents, bet uzskata, ka ir kļuvusi par Īrijas rezidentu un ka tai tiek uzlikti nodokļi tādā veidā, kas neatbilst konvencijas noteikumiem (piemēram, abas valstis šo personu uzskata par savu rezidentu un attiecīgi uzliek tai nodokļus) ir jāiesniedz savu jautājumu izskatīšanai tās valsts kompetentajai iestādei, kuras rezidents ir šī persona (vēstulē minētajā gadījumā – Īrijas). Ja Īrijas kompetentā iestāde uzskatīs, ka iesniegums ir pamatots, tā saistīsies ar Latvijas kompetento iestādi un abām iestādēm būs pienākums vienoties par to, kuras valsts rezidents ir attiecīgā fiziskā persona. Savstarpējās saskaņošanas procedūra var būt laikietilpīga, jo, lai panāktu vienošanos, kompetentajām iestādēm ir jāizvērtē visi fakti un apstākļi attiecībā uz konkrēto gadījumu.
Attiecībā uz vēstulē izteikto apgalvojumu, ka saskaņā ar konvenciju ienākumi ir apliekami ar nodokļiem tikai vienā no līgumslēdzējām valstīm, paskaidrojam, ka konvencijas 14. pantā (”Neatkarīgi individuālie pakalpojumi”) minēto ienākumu var aplikt ar nodokļiem abās valstīs, ja fiziskā persona, kas ir līgumslēdzējas valsts rezidents, sniedzot otrā valstī profesionālus pakalpojumus vai veicot cita veida neatkarīga rakstura darbību, savas darbības veikšanai izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā līgumslēdzējā valstī. Saskaņā ar konvenciju, tiek uzskatīts, ka fiziskā persona, kas ir līgumslēdzējas valsts rezidents, izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā līgumslēdzējā valstī, ja tā uzturas otrā līgumslēdzējā valstī laika posmu vai laika posmus, kuri kopumā pārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā taksācijas gadā, un ienākums, kas gūts par otrā valstī veiktajām iepriekš minētajām darbībām, tiks attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi (konvencijas 14. panta 2. daļa). Arī konvencijas 15. pantā (”Atkarīgie individuālie pakalpojumi”) minēto ienākumu var aplikt ar nodokļiem abās valstīs, ja fiziskā persona, kas ir līgumslēdzējas valsts rezidents, veic algoto darbu otrā līgumslēdzējā valstī (konvencijas 15. panta 1. daļa). Vienlaikus konvencijas 15. panta 2. daļa nosaka, ka īslaicīgas nodarbinātības gadījumā, ja darba ilgums nepārsniedz 183 dienas 12 mēnešu periodā, saņemtais atalgojums ir apliekams ar nodokļiem tikai saņēmēja rezidences valstī (konvencijas 15. panta 2. daļa). Kā arī konvencijas 21. pantā (”Citi ienākumi”) minēto ienākumu var aplikt ar nodokļiem abās valstīs, ja līgumslēdzējas valsts rezidents saņem konvencijas iepriekšējos pantos neaplūkotus ienākumus, kas rodas otrā līgumslēdzējā valstī (konvencijas 21. panta 1. daļa).
Nobeigumā informējam, ka ņemot vērā jautājuma aktualitāti, pašreiz Finanšu ministrijā tiek izvērtētas iespējas izdarīt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, lai pārskatītu nodokļu uzlikšanas kārtību Latvijas rezidentu ārvalstīs gūtajiem ienākumiem.

Valsts sekretāra vietnieks D. Tauriņš”

Latvijas – Īrijas Konvencija:

Santas Siliņas ilustrācija