Sestdiena, 4. maijs, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena.Varda dienas: Viola, Vizbulīte, Vijolīte

Finanšu ministrijas atbilde: draugiem.lv

- 03.07.2008
Sadaļas: Mēs Īrijā - Atslēgvārdi:

Par fizisko personu rezidences statusa noteikšanu Latvijas nodokļu normatīvo aktu izpratnē
Šā gada 12. jūnijā Finanšu ministrija ir saņēmusi Īrijas latviešu atklāto vēstuli Latvijas Republikas finanšu ministram Atim Slakterim.
Atbildot uz Īrijas latviešu vēstuli informējam, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otro daļu nodokļu likumos fiziskā persona tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu, ja šīs personas pastāvīgā dzīves vieta ir Latvijas Republikā vai šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Atbilstoši iepriekš minētajam, situācijā, kad fiziskā persona ir uzturējusies Latvijā mazāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, bet pēc Iedzīvotāju reģistra datiem tās pastāvīgā dzīvesvietas adrese ir Latvijā, šī persona tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu. Savukārt fiziskā persona netiek uzskatīta par Latvijas rezidentu, ja tā likumā noteiktajā kārtībā ir deklarējusi savu pastāvīgo dzīvesvietu ārvalstīs (piemēram, Īrijā) un pēc deklarēšanās neuzturas Latvijā vairāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā.
Fiziskajai personai ierodoties ārvalstīs (piemēram, Īrijā) un uzturoties tur ilgāk par sešiem mēnešiem, šajā valstī ir jādeklarē sava pastāvīgā dzīvesvieta un Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā par to jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kā arī, izpildoties 183 dienu kritērijam attiecībā uz uzturēšanos ārpus Latvijas un pēc dzīvesvietas deklarēšanas ārvalstī par to jāinformē fiziskās personas Latvijas Republikā deklarētajai dzīvesvietai atbilstošā Valsts ieņēmumu dienesta reģionālās iestādes nodaļa.
Ja fiziskā persona būs izpildījusi iepriekšminētos nosacījumus, tā ir atzīstama par nerezidentu Latvijas nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Savukārt fiziskā persona, kas nebūs izpildījusi visus iepriekšminētos nosacījumus, nodokļu uzlikšanas vajadzībām tiks uzskatīta par Latvijas rezidentu.
Attiecībā uz Latvijas – Īrijas nodokļu konvenciju (turpmāk – konvencija) noteikumu piemērošanu, jānorāda, ka saskaņā ar konvencijas noteikumiem fizisko personu rezidence tiek noteikta saskaņā ar katras līgumslēdzējas valsts normatīvajiem aktiem (konvencijas 4. panta 1. daļa).
Savukārt vēstulē citētais konvencijas teksts “persona tiek uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta un ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs)” ir piemērojams tikai situācijā, kad konkrētā fiziskā persona saskaņā ar konvencijas 4. panta 1. daļas noteikumiem tiek uzskatīta par rezidentu abās valstīs un ir nepieciešams atrisināt šo konfliktu, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu šīs personas ienākumiem (konvencijas 4. panta 2. daļa).
Attiecībā uz fiziskās personas rezidences statusa noteikšanu situācijā, kad konkrētā fiziskā persona tiek uzskatīta par rezidentu abās valstīs, paskaidrojam, ka šādi jautājumi tiek risināti starp abu valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar konvencijas pantu par savstarpējās saskaņošanas procedūru (konvencijas 25. pants). Saskaņā ar minēto pantu fiziskajai personai, kas iepriekš ir bijusi Latvijas rezidents, bet uzskata, ka ir kļuvusi par Īrijas rezidentu un ka tai tiek uzlikti nodokļi tādā veidā, kas neatbilst konvencijas noteikumiem (piemēram, abas valstis šo personu uzskata par savu rezidentu un attiecīgi uzliek tai nodokļus) ir jāiesniedz savu jautājumu izskatīšanai tās valsts kompetentajai iestādei, kuras rezidents ir šī persona (vēstulē minētajā gadījumā – Īrijas). Ja Īrijas kompetentā iestāde uzskatīs, ka iesniegums ir pamatots, tā saistīsies ar Latvijas kompetento iestādi un abām iestādēm būs pienākums vienoties par to, kuras valsts rezidents ir attiecīgā fiziskā persona. Savstarpējās saskaņošanas procedūra var būt laikietilpīga, jo, lai panāktu vienošanos, kompetentajām iestādēm ir jāizvērtē visi fakti un apstākļi attiecībā uz konkrēto gadījumu.
Attiecībā uz vēstulē izteikto apgalvojumu, ka saskaņā ar konvenciju ienākumi ir apliekami ar nodokļiem tikai vienā no līgumslēdzējām valstīm, paskaidrojam, ka konvencijas 14. pantā (”Neatkarīgi individuālie pakalpojumi”) minēto ienākumu var aplikt ar nodokļiem abās valstīs, ja fiziskā persona, kas ir līgumslēdzējas valsts rezidents, sniedzot otrā valstī profesionālus pakalpojumus vai veicot cita veida neatkarīga rakstura darbību, savas darbības veikšanai izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā līgumslēdzējā valstī. Saskaņā ar konvenciju, tiek uzskatīts, ka fiziskā persona, kas ir līgumslēdzējas valsts rezidents, izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā līgumslēdzējā valstī, ja tā uzturas otrā līgumslēdzējā valstī laika posmu vai laika posmus, kuri kopumā pārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā taksācijas gadā, un ienākums, kas gūts par otrā valstī veiktajām iepriekš minētajām darbībām, tiks attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi (konvencijas 14. panta 2. daļa). Arī konvencijas 15. pantā (”Atkarīgie individuālie pakalpojumi”) minēto ienākumu var aplikt ar nodokļiem abās valstīs, ja fiziskā persona, kas ir līgumslēdzējas valsts rezidents, veic algoto darbu otrā līgumslēdzējā valstī (konvencijas 15. panta 1. daļa). Vienlaikus konvencijas 15. panta 2. daļa nosaka, ka īslaicīgas nodarbinātības gadījumā, ja darba ilgums nepārsniedz 183 dienas 12 mēnešu periodā, saņemtais atalgojums ir apliekams ar nodokļiem tikai saņēmēja rezidences valstī (konvencijas 15. panta 2. daļa). Kā arī konvencijas 21. pantā (”Citi ienākumi”) minēto ienākumu var aplikt ar nodokļiem abās valstīs, ja līgumslēdzējas valsts rezidents saņem konvencijas iepriekšējos pantos neaplūkotus ienākumus, kas rodas otrā līgumslēdzējā valstī (konvencijas 21. panta 1. daļa).
Nobeigumā informējam, ka ņemot vērā jautājuma aktualitāti, pašreiz Finanšu ministrijā tiek izvērtētas iespējas izdarīt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, lai pārskatītu nodokļu uzlikšanas kārtību Latvijas rezidentu ārvalstīs gūtajiem ienākumiem.

Valsts sekretāra vietnieks D. Tauriņš”

Latvijas – Īrijas Konvencija:

Santas Siliņas ilustrācija


  1. >> - IRELAND saka:

    Ventas Zirgs IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 6:43 pm

    Ta ka sodien dzivojam realkapitalismaa,tad nevilsus rodas jautajums – patiesam par ko tad isti ir jamaksa?Par jaunajam pasem 70€ tak maksajam-par velti tas neviens nedala.Atgriezoties LV no citas valsts -ka izskatas-ne bezdarbnieku,ne socialie pabalsti mums ta ka ta nepienakas kamer sameklesim jebkadu darbu.
    Jautajums A.Slaktera kungam: Kadus tad isti socialos labumus mes sanemsim preti no Latvijas Republikas ja nomaksasim tos bedigo slavenos 5%?
    Latvijas rezidenti maksa nodoklus ceriba,ka Valsts par vinjiem parupesies slimibas,bezdarba vai citos gadijumos.
    Par viziti pie arsta LV tapat ir jamaksa ja nav Apdrosinasanas polise,berniem bernudarzi trukst nu jau hroniski – rindas ir tris gadus uz prieksu utt.
    Par kadiem Socialajiem “labumiem” biedrs A.Slakteris runa sava atbilde?
    Es parasti maksaju vai nu par preci vai ari par pakalpojumu.
    Bet par pliku velti tikai “kaki sodien spragst”,gan IRL.gan LV.
    No otras puses nesen lasitaja Integracijas Ministrijas veidotaja aptauja par livu un latviesu tautibu cilveku atgriesanos atpakal sava etniskaja dzimtene bija daudz punktu saistitu ar sociali-ekonomiskajiem jautajumiem.
    Vai Finansu Ministrijai ir kaut jeb-kada saskarsme ar saviem “kolegiem” no blakus kresliem Integracijas Mministrija so un citu jautajumu koordinesana?
    Vai ari ta ir tikai karteja leta izrade pirms velesanam?
    Ja ta ir:-tad ludzu neterejiet jau ta paverdzinato Latvijas Republikas pilsonju nodoklu naudu bezjedzigu komandejumu rikosana turp un atpakal uz IRL un fondu un Sabiedrisko organizaciju sponsoresanai no “tautas kabatas”.
    Neaizmirstiet,ka ta nav jusu nauda,bet pieder visiem LR pilsonjiem,tai skaita ari musu potencialie % (ja tadi bus).

  2. >> - IRELAND saka:

    OM IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 6:46 pm

    Jankam
    Ej ludzu bendet gaisu Tv-net vai kur citur.
    Mums jau bez tevis pietiek ar saviem idiotiem.
    Ja, un ludzu sac domat par paradu atdosanu.

  3. >> - IRELAND saka:

    johans IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 8:10 pm

    Kads nezin kurs parakstija to papirit, par kuru tagad iet runa?Un kuras partijas parstavis tas bija?

  4. >> - IRELAND saka:

    add IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 8:26 pm

    labs raksts, janokope un darba jaaprunajas…. ar juristu

  5. >> - IRELAND saka:

    hika IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 8:28 pm

    Sandrai :)
    … seit laikam joki nav ciena…. (:

  6. >> - IRELAND saka:

    TONNA + IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 9:34 pm

    Ja jau ir konvencija starp LV un IRL,tad jābūt arī konvencijas textam angļu valodā(un iesp arī īru).Vai kādam ir info,kur to meklēt?Gribas salīdzināt.

  7. >> - IRELAND saka:

    Liga IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 9:51 pm

    pareizi maasa (41.kom) raksta – tie 5% ir ienaakuma nodoklis ar kuru gjimenes aarstiem, skolaam, beernudaarziem, pensijaam, slimiibas pabalstiem, bezdarbniekiem nav pilniigi nekaada sakara/labuma

    Taadeelj pashu amatpersonu izteikumi, ka mums buutu jaamaksaa shis nodoklis taadeelj, ka kaads reizi gadaa apmeklee aarstu (maksas!!!) LV ir intelekta koeficients.

  8. >> - IRELAND saka:

    johans IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 10:08 pm

    Ja ta ieskatas saj skaistaja atbilde un palasa konvenciju,tad ir radies vel viens jautajums.Kas notiek ar Latviesiem kuriem pieder uznemumi?
    1. PANTS
    Personas, uz kurām attiecas Konvencija

    Šī Konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

    2. PANTS
    Nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija

    1. Šī Konvencija attiecas uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem, ko iekasē Līgumslēdzējas Valsts vai tās pašvaldību labā neatkarīgi no to iekasēšanas veida.
    2. Par ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem uzskatāmi visi nodokļi, ar kuriem apliek kopējo ienākumu vai ienākuma daļu, arī nodoklis, ar kuru apliek kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu.
    3. Esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šī Konvencija, konkrēti ir:
    * a) Īrijā:
    o (i) ienākuma nodoklis;
    o (ii) uzņēmumu nodoklis;
    o (iii) kapitāla pieauguma nodoklis;
    * (turpmāk – Īrijas nodokļi);
    * b) Latvijā:
    o (i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;
    o (ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
    * (turpmāk – Latvijas nodokļi).
    4. Šī Konvencija tiks piemērota arī jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kuri tiks ieviesti pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus. Abu Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir savstarpēji vienai otra jāinformē par visiem nozīmīgiem grozījumiem šo valstu attiecīgajos nodokļu likumdošanas aktos.

  9. >> - IRELAND saka:

    VECAIS IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 10:15 pm

    Jasaka ta:Apduzitam premjeram ir apdauzits finansu ministrs un ari ta raksta autors.
    Taja garaja penterejuma ir vienas vienigas pretrunas,nu padomajiet,ja valsts no kada latvijas cilveka grib iekaset 5% nodoklu starpibu par pagajuso gadu ko sis cilveks nostradajis piemeram irija,tad kada vela pec vel sim cilvekam vajadzigs kaut kads rezidenta satus?Nu nav logiski,ka cilveks katru vakaru pec nostradatas darba dienas Dublina brauc majas un nakti pargul Latvija un ar pirmajiem gailiem dodas atpakal uz darbu Irija!Tas tacu ir logiski,ja nostradats gads cita valsti tad ari pie labakas gribas neviens nevar atrasties Latvija vairak ka tas 183 dienas.
    Par to konvencijas skaidrosanun jasaka,ka tas D.T.ir ta centies sarezgit vienkarsas lietas,ka parspejis pat savu prieksnieku.Katrs teikums ja pat ne rindkopa ir ta sarezgits sava skaidrojuma,ka to izprast un iztulkot var katrs ka tik grib,protams maksimali analizejot variantus lai prieksniekam jebkura varianta butu par labu.

  10. >> - IRELAND saka:

    johans IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 10:35 pm

    Tonnai.
    Te ir skaidri un gaisi pateikts ja kas tad angliskais teksts ir pareizais.

    Darbības izbeigšana

    Šī Konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr viena Līgumslēdzēja Valsts tās darbību izbeidz. Katra Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt šīs Konvencijas darbību, diplomātiskā ceļā iesniedzot rakstveida paziņojumu par izbeigšanu vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šajā gadījumā Konvencijas darbība tiks izbeigta:

    a) Īrijā:

    (i) attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem: sākot ar jebkuru taksācijas gadu, kas sākas 6. aprīlī, vai pēc tam kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums par pārtraukšanu;

    (ii) attiecībā uz uzņēmumu nodokli: sākot ar jebkuru finansu gadu, kas sākas pirmajā janvārī, vai pēc tam kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums par pārtraukšanu;

    b) Latvijā:

    (i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī: sākot ar ienākumu, kas gūts tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā, vai pēc tam kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums par pārtraukšanu;

    (ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem: sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā taksācijas gadā, kurš sākas tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā, vai pēc tam kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums par pārtraukšanu.

    To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir parakstījuši.

    Konvencija sastādīta Rīgā divos eksemplāros 1997. gada 13. novembrī latviešu un angļu valodā, turklāt abi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas vai jebkādas neatbilstības gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

    Latvijas Republikas Īrijas
    valdības vārdā valdības vārdā
    Valdis Birkavs Patriks Makeibs

  11. >> - IRELAND saka:

    TONNA + IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 10:44 pm

    Paldies Johanam.

  12. >> - IRELAND saka:

    Rencis LATVIA Says:
    July 3rd, 2008 at 11:09 pm

    Vēl mazliet par cita parāda tēmu.Pēc neatkarīgā ekonomista Ernesta Buivida aprēķiniem premjera Godmaņa pirmās darbības laikā deviņdesmito gadu sākumā valsts krājkasē pārrēķinot tālaika valūtu pēc pirtspējas pret latu ,iedzīvotāji zaudēja apmēram 4 miljardus latu. Lietuva un Krievija ir sākušas izmaksāt kompensācijas saviem iedzīvotājiem par deviņdesmitajos gados zaudētajiem līdzekļiem krājkasēs. Ukraina gatavojas to darīt.Latvija izliekas ka saviem iedzīvotājiem parādā nav.Šai summai nav klāt pierēķināti līdzekļi kuri zaudēti banku bankrotos pēc tam. Kā piemēram ,,Baltijas Banka,, , kuras bankrotu, pēc bijušā deputāta Ādamsona vārdiem aktīvi veicinājusi tā laika valdība. Tie kas to visu noorganizēja un šos līdzekļus piesavinājās , tagad vada Latvijas valsti, cenšas mācīt, kā likumīgi, pareizi strādāt un dzīvot tautai šodien.Protams notikumi seni un piemirsti , bet tā laika darboņi taču dotajā brīdī ir pie varas un bīda tekstus caur saviem ierēdņiem par taisnīgumu un godīgu nodokļu nomaksāšanu valstij.

  13. >> - IRELAND saka:

    johans IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 11:21 pm

    Tonnai.
    Ka tev liekas nevajag vismaz paris cilvekiem satikties atrak,jo taja 2 var sanakt ta,ka atnakusie viens uz otru skatisies un teiks nu ,nu runajat.

  14. >> - IRELAND saka:

    TONNA + IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 11:53 pm

    johanam
    Tieši par šo lietu šodien arī domāju.Derētu iepriekš satikties.Ideju,ko un kā darīt ir ļoti daudz.Te to visu tik vnk nevar uzrakstīt.

  15. >> - IRELAND saka:

    johans IRELAND Says:
    July 4th, 2008 at 12:01 am

    Tonnai.
    Tu sodien esi uz to nummuru atsutijis sms,ja ne tad vari atsutit.



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie