Sestdien nejauši satiku vienu puisi. Likās, kaut kur redzēts. Jā, atcerējos! Oskars. Un vēl atcerējos, ka pavasarī Oskars visiem stāstīja, ka viņam ir apnikusi Īrija, ka viņš grib braukt mājās un, ka Īrijā nekad neatgriezīsies!
Vaicāju Oskaram: “Klau, vai es kaut ko jaucu? Vai tas biji tu, kurš teica, ka Īrijā nekad neatgriezīsies?”
Ar smaidu uz lūpām Oskars Lācis, kurš tagad atkal dzīvo Dundalkā, atbildēja, ka es neko nejaucu. Atbilde mani nemaz nepārsteidza, jo pa šiem astoņiem gadiem, ko esmu nodzīvojusi Īrijā, tādi gadījumi ir jau daudzkārt redzēti.
Jautājums: “Kas tad īsti notika, kāpēc Tu aizbrauci uz Latviju un kāpēc atgriezies?”
Stāsta pats Oskars: “Nu, stāsts ir ļoti vienkāršs…
Aizbraucu tāpēc, ka biju noilgojies pēc Latvijas, jo nebiju bijis tur deviņus mēnešus, un vēl arī iemesls bija meitene…
Kad aizbraucu uz Latviju, sāku Rīgā strādāt celtniecībā, jo citu variantu nebija. Izsūtīju daudzus CV, bet atbildes nesaņēmu, vai arī, ja pazvaniīju, tad atbildēja, ka jā, atzvanīs… Strādājot celtniecībā, solīja labu algu, bet, kad pienāca algas diena, tad nekā… Tikai solījumi, ka būs, būs. Pat varu pateikt firmu, kurā strādāju – SIA “Ovia”.
Nu, lūk, un tad dabūju darbu savā profesijā poligrāfijas jomā. Oficiāli, ar nodokļiem, jo celtniecībā tā arī nenoformēja dokumentus. Tomēr, lai arī cik patīkami nebūtu strādāt savā profesijā, ar to algu izdzīvot nevarēja. Pēc īres naudas nomaksāšanas, man no mēneša algas palika pāri 20 Ls.
Punktu visam pielika vēl tas, ka izšķīros ar savu meiteni un tad jau vairs nekas mani neatturēja atgriezties Īrijā. Jo Īrijā ir labākas un stabilas algas, te man dzīvo arī vecāki jau 8 gadus. Un gan jau pienāks diena, kad te uz vietas man būs meitene un, kas zin, varbūt palieku uz mūžu Īrijā…
Tāds nu ir tas stāsts, kāpēc es atgriezos šeit atpakaļ, lai gan pirms braukšanas teicu, ka neatgriezīšos… Bet to jau ir teikuši daudzi. Latvijas dzīve piespiež tomēr braukt atpakaļ, jo preču cenas tur ir fantastiskas un tādēļ nav iespējams dzīvot tā, ka varētu atļauties to ko vēlies…”
Nu ko, welcome back!
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Nazis IRELAND Says:
August 17th, 2008 at 1:56 am
sievietes vienas vieniigas nepatikshanas
es kad lidoju arii atvaljinaajumaa satiku lidostaa vienu chaliiti kas lidoja apkalj taa pasha iemesla deelj un taa taalaak un taa joprojaam
kad riigas lidostaa atsveicinaajaaiemies
es teicu tad jau naakamgad lidosim atkal
un chalis man liekaas jau tajaa briidii saprata ka taa buus
Lidzjuteeja LATVIA Says:
August 27th, 2008 at 1:36 pm
Vai tie, kas atgriezhas Irijaa, tieshaam uzskata, ka tur dziivot ir vieglaak? Daudzi tur nedziivo, bet straadaa un kraaj naudu. Ja vinji tur dariitu to pashu, ko Latvijaa, arii no Irijas algas nekas paari nepaliktu. Atbrauc atvaljinaajumaa, traucas ar saviem auto, satiek savu ilgi neredzeeto draugu baru, visiem dzeramo uzsauc, atgriezhas Irijaa un visiem saka, ka Latvijaa gruuti, jo visu naudu izteereejis:) Aa, un veel nauda Latvijas meiteneem:):):) Ja katrs taadu pasgu dziives veidu Irija pieekoptu, buutu beediigi! Atgriezhas un dziivo stipraakie! Man patiesiibaa zheel to cilveeku, kuriem visu dziivi jaamokaas, jo savu maku ar sirdi saskanjot nespeej Maks pieder vienai valstij, sirds otrai!
Ta ir LATVIA Says:
August 27th, 2008 at 1:42 pm
Lidzjutēja gadījumā nav Dzimtene/Atradu/un citi?
Ta ir LATVIA Says:
August 27th, 2008 at 1:43 pm
Varbūt Kaspars Latvija/Rihards? Vienkārši, interesanti.
Lidzjuteeja LATVIA Says:
August 27th, 2008 at 2:02 pm
Liidzjuteeja ir Liidzjuteeja. Pati Irijas ikdienu izbaudiijusi. Liidzjuteeja taapeec, ka aktiivi Hawkus atbalstiiju