SCP iesniedz prasību atlaist Saeimu
Valsts prezidents un „Sabiedrība citai politikai” (SCP) ir vienojušies par nepieciešamību grozīt Saeimas vēlēšanu likumu un apspriedušies par Saeimas atlaišanu, informē partija SCP.
Šodien partijas SCP līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs Valsts prezidentam Valdim Zatleram iesniedza SCP prasību atlaist Saeimu. Tikšanās notika pēc Valsts prezidenta iniciatīvas.
Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka nepieciešams grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, paredzot, ka deputāta amata kandidāts var kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, tādējādi novēršot situāciju, ka viena saraksta „lokomotīve” Saeimā „ievelk” visu partiju. Valsts prezidents ar Aigaru Štokenbergu bijuši vienisprātis, ka ekonomiskās situācijas uzlabošanai Latvijā nepieciešams izveidot uzraudzības padomi Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma izmantošanai. Tikšanās laikā apspriesta iespēja SVF aizdevuma izlietošanā Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanai un uzņēmēju atbalstam izmantot Latvijas Hipotēku un zemes banku un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.
„Esmu gandarīts, ka Valsts prezidents izprot situācijas nopietnību, tāpēc SCP cer, ka Valsts prezidents mainīs līdzšinējo viedokli, atbalstīs lielas sabiedrības daļas prasību un ierosinās atlaist Saeimu,” pēc tikšanās ar Valdi Zatleru cerīgi noskaņots ir SCP līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/146202
Skarbi, bet iesaku izlasīt.
Tā ir taisnība,ka valdibai nav nekada konkreta plāna,ko darīt tālāk.
Dabūs to miljardus,notērēs un jēgas nekadas,bet parāds bus jāatdot.
Naudas nebūs, jāatdot kautkas cits,piemeram meži.
Lata stabilitāte nedrīkst stāvēt visam pāri, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” norāda Tautas partiju pametušais Liepājas uzņēmējs, AS “UPB” prezidents Uldis Pīlēns, liekot noprast, ka atbalstītu lata devalvāciju.
Kā ziņots, lielu daļu celtniecības kompānijas “UPB” apgrozījuma veido dažādi projekti ārvalstīs un uzņēmums ir viens no nozīmīgākajiem eksportētājiem. Valūtas devalvācija ir izdevīga tieši eksportētājiem, jo tādējādi tiek veicināta eksporta konkurētspēja.
Pīlēns kritizē veidu, kā Latvija starptautiski aizņemsies 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu).
“Nejūtu, ka valdībā būtu kādi eksperti, kuri prastu analizēt valsts turpmāko attīstību. Ja mēs esam aizņēmušies 7,5 miljardus eiro, tad mums arī jāzina, kā mēs tos atdosim. Izskatās, ka neviens to nezina. Un kas ir nodrošinājums šiem miljardiem? Izmantojot to valsts ekonomikas glābšanas paketi, kas mums likta priekšā, šī nauda nav atdodama. Nākamais jautājums – kas tiek ieķīlāts? Man, protams, var atbildēt, ka tā ir slepena vienošanās ar SVF, bet es varu pieņemt, ka nodrošinājums, piemēram, ir Latvijas meži vai “Latvenergo”. Pēc tam paliek daži veselīgi uzņēmumi, kas var nonākt, teiksim, kādas Skandināvijas valsts īpašumā…” norāda uzņēmējs.
“Šie noteikumi ir norunāti nakts tumsā un miglā. Alegoriski runājot, sanāk tā, ka valdība uz kredīta nopirkusi slaucamo aparātu, par to samaksājot ar savu vienīgo govi…”
Pīlēns piekrītot ekonomistam Uldim Osim, kurš esot paudis viedokli, ka vajadzēja paplašināt lata koridoru, nepārņemt “Parex banku” un nepaaugstināt nodokļus.
Kā apgalvo “UPB” prezidents, ja paplašinātu lata koridoru, “ikviens strādātājs domātu, kā kompensēt šo iztrūkumu, nevis tā kā tagad – cilvēks tiek iedzīts bezdarbā, strupceļā, viņam nav nekādas motivācijas ķepuroties”. Viena no valsts funkcijām esot motivēt cilvēku izdarīt vairāk, nekā viņš spēj, nevis “dzīt viņu grīdā, liekot, piemēram, dejot uz virves, ko viņš nekad nav darījis”.
“Un vēl. Lata stabilitāte nedrīkst stāvēt pāri visam – pāri ekonomiskajai telpai un nācijas eksistences telpai. Nauda ir instruments, ko izmanto ekonomisko procesu stabilizēšanai, nevis nauda ir pašmērķis,” uzsver uzņēmējs.