ES līderi nezaudē pārliecību un mērķtiecību

Pagājušās nedēļas nogalē ikgadējā pavasara Eiropas Savienības (ES) valstu līderu samitā ekonomiskās krīzes jautājumi tika risināti visās “frontēs” – finanšu tirgus regulējums, ekonomikas stimulācijas pasākumi un nodarbinātības drošība, informē Eiropas Komisija.

ES valstu līderi īderi nolēma 5 miljardus € no neizmantotajiem ES līdzekļiem atvēlēt enerģētisko tīklu un interneta integrācijas sekmēšanai, t. sk. 110 miljoni € tiks novirzīti Īrijas – Velsas vēja enerģijas ieguvei Ziemeļjūrā. Kā arī nolēma palielināt maksimālo apjomu, kas noteikts atbalstam, ko ES sniedz valstīm, kurām ir problēmas. Kredītlīniju, kas ir pieejama valstīm, kurās nav ieviests eiro, palielināja līdz 50 miljardiem €.

Līderi nolēma arī Starptautiskajam valūtas fondam piešķirt papildu 75 miljardus €, lai palīdzētu pārvarēt problēmas valstīm, kuras ar tām saskaras.

Divu dienu sammita nobeigumā līderi nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā teikts, ka bloks ir panācis “labu progresu”, īstenojot 200 miljardu € budžetu, kuru decembrī pieņēma, lai stimulētu ekonomiku. Līderi pauda pārliecību, ka pasākumi, tostarp nodokļu samazināšana un palīdzība, ko sniedz grūtībās nonākušajām bankām, atdzīvinās ekonomiku, tomēr tas prasīs laiku.

“Vēlāk būs jāveic novērtējums, bet šobrīd ir jākoncentrējas uz izpildi”, paziņoja Komisijas priekšsēdētājs Barrozu.

27 valstu bloks jau licis lietā aptuveni 400 miljardus € — kādus 3,3% no sava IKP —, kas divos gados izlietojami, lai pārvarētu pēdējos gadu desmitos vissmagāko ekonomikas krīzi. Papildus ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, šo naudu izmantos, lai segtu sociālos maksājumus, kas, pieaugot bezdarbam, palielinās. Janvārī ES bezdarba līmenis bija 7,6%, kas ir augstākais rādītājs pēdējos divos gados.

Daudzi ES līderi pauda bažas par deficītu, ko rada politika tērēt tagad, maksāt vēlāk. Līderi atzina, ka ES dalībvalstīm cik iespējams drīz ir jādzēš uzkrātais deficīts, “ievērojot valsts finanšu ilgtspēju”. Daudzas valstis ir pārkāpušas ES noteikumus par budžeta deficītu, kas nosaka, ka tas nedrīkst pārsniegt 3% IKP.

Gatavojoties G20 sammitam 2. aprīlī, līderi izziņoja kopīgo nostāju par to, kā uzlabot finanšu nozares regulējumu un uzraudzību.

Piecu miljardu € budžetā ietilpst līdzekļi, kas izmantojami, lai mazinātu klimata pārmaiņas izraisošo oglekļa dioksīda emisiju un nodrošinātu gāzes piegādes no Kaspijas jūras reģiona. Interese par jaunu gāzesvadu ir pieaugusi pēc konflikta starp Maskavu un Ukrainu janvārī, kura dēļ tika pārtrauktas gāzes piegādes Austrumeiropai.

ES valstu līderi arī apstiprināja ciešāku attiecību veidošanu ar valstīm uz austrumiem. Gruzijas un Krievijas karš ir aktualizējis šo darba kārtības jautājumu.

Īrijas valdība informēja ES līderus par saviem plāniem organizēt atkārtotu Lisabonas līguma referendumu.