Latvija – sociālā spriedze padziļinās

Laikā, kad Latvijā strauji pieaug nabadzībai un tās riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, turpmāka valsts atbalsta mazināšana sociālajai aizsardzībai situāciju pasliktinās, veicinot sociālās spriedzes padziļināšanos, norāda labklājības ministrs Uldis Augulis.
„Šodien svarīgākais ir strādāt pie adekvātas ilgtermiņa nodokļu politikas un iedrošinošas uzņēmējdarbības vides izveides, jo neziņa bremzē jebkura jauna uzņēmuma izveidošanos Latvijā. Bet tas savukārt uz nenoteiktu laiku atliek daudzu jaunu darba vietu piedāvājumu,” uzsver labklājības ministrs U. Augulis.

Vienlaikus ministrs atzīst, ka „šobrīd cilvēki Latvijā vairs nepretendē uz augsti atalgotām darba vietām. Pašlaik cilvēki grib strādāt, lai varētu nopelnīt sev un ģimenei vismaz iztikai. Savukārt Labklājības ministrijas iniciētie nodarbinātības pasākumi bezdarbniekiem – tie ekonomisko situāciju ilgtermiņā neuzlabos, jo paredzēti pilnīgā bezcerībā nonākušu cilvēku īstermiņa atbalstam.”

„Mērķim, uz ko tiekties valdībai, vajadzētu būt 100 jaunu darba vietu izveide dienā. Ja tā nav, tad Labklājības ministrijai arī turpmāk jāuzņemas citu ministriju kompetencē esošu pienākumu izpilde, proti, jāsāk gatavot valsts programmas vēl plašākam uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības atbalstam, nekā to līdz šim ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību esam darījuši,” norāda labklājības ministrs U. Augulis.

Tā kā iedzīvotāju sociālā aizsardzība ir būtiska sociālā drošības tīkla sastāvdaļa, izstrādājot 2010. un turpmāko gadu budžetus, gan valdībai, gan sociālajiem partneriem jāpieņem vienots viedoklis par sociālajam atbalstam paredzēto līdzekļu nesamazināšanu. Šāda nostāja iekļauta šodien, 15.septembrī, valdības sēdē izskatāmajā Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā Informatīvajā ziņojumā par realizētajiem un plānotajiem sociālās aizsardzības pasākumiem.

Lai novērstu sociāli nelabvēlīgas situācijas attīstību, LM jau šogad sākusi īstenot un plāno uzsākt virkni pasākumu nozares kompetences jomās. Tā, piemēram, līdz 9 mēnešiem pagarināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas kopējais ilgums, tādējādi vismaz minimālā līmenī atbalstot bez darba palikušos cilvēkus deviņu mēnešu garumā.

Tāpat, sākot ar šī gada septembri, Nodarbinātības valsts aģentūra uzsāk vairākus ar nodarbinātību saistītus pasākumus gan bezdarbnieku, gan bezdarba riskam pakļauto cilvēku atbalstam.

Bez tam LM, piesaistot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, turpina aktīvu darbu arī pie citu aktīvo nodarbinātības pakalpojumu ieviešanas. Būtiskākie no tiem ir bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība, pasākumi komercdarbības un pašnodarbinātības atbalstam, kompleksie atbalsta pasākumi īpašo mērķa grupu bezdarbniekiem. Šie pasākumi šogad un nākamajā gadā būs pieejami vairāk kā 90 tūkst. iedzīvotāju.

Vienlaikus LM veikusi pasākumus, lai sniegtu sociālo atbalstu un sociālo palīdzību trūkumā un nabadzības riska situācijā nonākušiem cilvēkiem. Jau no š.g. oktobra garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeni plānots paaugstināt no 37 līdz 40 latiem pieaugušajam un 45 latiem bērnam. Lai pašvaldības to varētu nodrošināt, uz laiku līdz ekonomiskās situācijas stabilizācijai, paredzēts, ka valsts atbalstīs pašvaldības GMI un dzīvokļa pabalsta izmaksāšanai.

Savukārt 2010.gadā LM turpinās īstenot aktīvos nodarbinātības pasākumus, nepieciešamības gadījumā koncentrējot resursus efektīvāko un situācijai atbilstošāko aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešanai.

Tāpat nākamajā gadā plānots pilnveidot kritērijus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai tām pašvaldībām, kas atrodas īpaši atbalstāmajās teritorijās, lai tās varētu nodrošināt GMI un dzīvokļa pabalsta izmaksas.

Papildu minētajam, lai uzlabotu sniedzamo sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, LM paredzējusi izveidot vienotu sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu. Tajā plānots apvienot un papildināt sociālo pakalpojumu un palīdzības saņēmēju reģistru, trūcīgo un maznodrošināto cilvēku reģistru, sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistru, kā arī optimizēt sociālo pakalpojumu piešķiršanas procesu.

FOTO: baltic-ireland.ie