Otrdiena, 19. novembris, Varda dienas: Liza, Līze, Elizabete, Betija

Latvija – sociālā spriedze padziļinās draugiem.lv

- 15.09.2009
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , ,

IMG_1941Laikā, kad Latvijā strauji pieaug nabadzībai un tās riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, turpmāka valsts atbalsta mazināšana sociālajai aizsardzībai situāciju pasliktinās, veicinot sociālās spriedzes padziļināšanos, norāda labklājības ministrs Uldis Augulis.
„Šodien svarīgākais ir strādāt pie adekvātas ilgtermiņa nodokļu politikas un iedrošinošas uzņēmējdarbības vides izveides, jo neziņa bremzē jebkura jauna uzņēmuma izveidošanos Latvijā. Bet tas savukārt uz nenoteiktu laiku atliek daudzu jaunu darba vietu piedāvājumu,” uzsver labklājības ministrs U. Augulis.

Vienlaikus ministrs atzīst, ka „šobrīd cilvēki Latvijā vairs nepretendē uz augsti atalgotām darba vietām. Pašlaik cilvēki grib strādāt, lai varētu nopelnīt sev un ģimenei vismaz iztikai. Savukārt Labklājības ministrijas iniciētie nodarbinātības pasākumi bezdarbniekiem – tie ekonomisko situāciju ilgtermiņā neuzlabos, jo paredzēti pilnīgā bezcerībā nonākušu cilvēku īstermiņa atbalstam.”

„Mērķim, uz ko tiekties valdībai, vajadzētu būt 100 jaunu darba vietu izveide dienā. Ja tā nav, tad Labklājības ministrijai arī turpmāk jāuzņemas citu ministriju kompetencē esošu pienākumu izpilde, proti, jāsāk gatavot valsts programmas vēl plašākam uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības atbalstam, nekā to līdz šim ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību esam darījuši,” norāda labklājības ministrs U. Augulis.

Tā kā iedzīvotāju sociālā aizsardzība ir būtiska sociālā drošības tīkla sastāvdaļa, izstrādājot 2010. un turpmāko gadu budžetus, gan valdībai, gan sociālajiem partneriem jāpieņem vienots viedoklis par sociālajam atbalstam paredzēto līdzekļu nesamazināšanu. Šāda nostāja iekļauta šodien, 15.septembrī, valdības sēdē izskatāmajā Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā Informatīvajā ziņojumā par realizētajiem un plānotajiem sociālās aizsardzības pasākumiem.

Lai novērstu sociāli nelabvēlīgas situācijas attīstību, LM jau šogad sākusi īstenot un plāno uzsākt virkni pasākumu nozares kompetences jomās. Tā, piemēram, līdz 9 mēnešiem pagarināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas kopējais ilgums, tādējādi vismaz minimālā līmenī atbalstot bez darba palikušos cilvēkus deviņu mēnešu garumā.

Tāpat, sākot ar šī gada septembri, Nodarbinātības valsts aģentūra uzsāk vairākus ar nodarbinātību saistītus pasākumus gan bezdarbnieku, gan bezdarba riskam pakļauto cilvēku atbalstam.

Bez tam LM, piesaistot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, turpina aktīvu darbu arī pie citu aktīvo nodarbinātības pakalpojumu ieviešanas. Būtiskākie no tiem ir bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība, pasākumi komercdarbības un pašnodarbinātības atbalstam, kompleksie atbalsta pasākumi īpašo mērķa grupu bezdarbniekiem. Šie pasākumi šogad un nākamajā gadā būs pieejami vairāk kā 90 tūkst. iedzīvotāju.

Vienlaikus LM veikusi pasākumus, lai sniegtu sociālo atbalstu un sociālo palīdzību trūkumā un nabadzības riska situācijā nonākušiem cilvēkiem. Jau no š.g. oktobra garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeni plānots paaugstināt no 37 līdz 40 latiem pieaugušajam un 45 latiem bērnam. Lai pašvaldības to varētu nodrošināt, uz laiku līdz ekonomiskās situācijas stabilizācijai, paredzēts, ka valsts atbalstīs pašvaldības GMI un dzīvokļa pabalsta izmaksāšanai.

Savukārt 2010.gadā LM turpinās īstenot aktīvos nodarbinātības pasākumus, nepieciešamības gadījumā koncentrējot resursus efektīvāko un situācijai atbilstošāko aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešanai.

Tāpat nākamajā gadā plānots pilnveidot kritērijus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai tām pašvaldībām, kas atrodas īpaši atbalstāmajās teritorijās, lai tās varētu nodrošināt GMI un dzīvokļa pabalsta izmaksas.

Papildu minētajam, lai uzlabotu sniedzamo sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, LM paredzējusi izveidot vienotu sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu. Tajā plānots apvienot un papildināt sociālo pakalpojumu un palīdzības saņēmēju reģistru, trūcīgo un maznodrošināto cilvēku reģistru, sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistru, kā arī optimizēt sociālo pakalpojumu piešķiršanas procesu.

FOTO: baltic-ireland.ie


  1. Didzis - LATVIA saka:

    Tā retorika ļoti atgādina padomju laika muldēšanu.
    „Šodien svarīgākais ir strādāt pie adekvātas ilgtermiņa nodokļu politikas ,,,,bla,bla,bla,bla uzsver labklājības ministrs U. Augulis. Tieši tāpat kā Godmaņlaikā. Godmanis lekcijās lasa, ka krīzes apstākļos nedrīkst celt nodokļus, bet praksē mērķtiecīgi atbalsta “savas struktūras” ar konkrētām, visiem zināmām darbībām.
    Ja ņem vērā, ka TF bija čekas inspirēta, tad kļūst skaidra šo biedru drošsirdība atmodas sākumposmā. Un brīnīšanās par šodienas rezultātu arī izpaliek. Nosaukumu tikai vajadzētu nomainīt…nevis LR, bet eksperimentālais VDK biznesa projekts- Latvijskaja guberņa .

  2. TONNA+ - IRELAND saka:

    Bībele melo : “tev nebūs zagt”.
    Patiesība pierāda to,ka Latvijā var un vajag zagt.Jo tikai tā var tikt pie pārticības.
    Un sakiet ,kurš pārticis valsts ierēdnis taisa tautā kašķi?
    Sociālā spriedze padziļinās tiem,kuri nezog.Un paši vainīgi.

  3. TONNA+ - IRELAND saka:

    Par lidostā noklausītām sarunām -raksta autoram taisnība.Latvieši vairs nav savas zemes patrioti. :(

  4. Igors - IRELAND saka:

    Patriotisms pārvērsts idiotismā,jo pēdējos 20 gadus tas kalpojis zagļu uzturēšanai,kuriem uzticēta vara. Līdz ar to tie ir kvalificējami kā ”likumīgie zagļi”. Atceros šādu padomju laika anekdoti: 17-jā gadā čigāni zaga,žīdi tirgojās,bet komunisti karoja. 70-jā čigāni tirgojas(ļerga,lupatas,zelts),žīdi karo(Sinajas pussala),bet komunisti zog. Zog un zags,jo cita vairs nekā neprot,bet rīt grib vairāk par visiem. Es to sapratu uzreiz pēc barikādēm kad populārs bija sauklis ”paliksim katrs savā vietā” un palikām diemžēl…Vārdi:”Viens likums, viena taisnība visiem” kas grezno Likumīgo Dižzagļu perēkli sen bija jānomaina pret ”Mūsu likums,mūsu taisnība “.Šāda mēroga valsts izputināšana vispār ir kvalificējama kā valsts un tautas nodevība un viņiem būtu atlikušā dzīve jāpavada aiz restēm. Tauta ir piečakarēta un depresijā,iegrūsta parādos,kurus vēl maksās trīs paaudzes kāds te patriotisms? Kaut gan kā nu kurš to saprot. Mums visu laiku cenšas iepotēt,ka galvenā patriotisma izpausme ir rukāt un maksāt nodokļus.

  5. j - LITHUANIA saka:

    Tukšas runas.Pa to laiku,ne visi ir izmisumā!
    Man vismaz pietiek visam.Negaidīsim brīnumu.Latvija ir palaidusi garām visai daudz investīciju iespējas.Nav runa tikai par kreditēšanu, jo biznesam ne vienmēr to kredītu vajag.Ir daudz iemslu,kādēļ Latvijas ekonomika nav sanējama un nekādas tukšās desmitgadu ilgās ļurkstēšanas nelīdzēs.
    Pašam visas investīcijas LV ir beigušās vairāk vai mazāk un nekad neko neieguldīšu Latvijā.Pietiek,ir brīdis,kad mērs ir pilns.Mums pieder nekas vairāk,kā tikai laiks, itin nekas vairāk.Kādēļ tad atdot laiku cīņai ar vējdzirnavām?Jo pateisībā jau solījumu laiks ir pagājis sen.
    Īrijas vpp vairs tik ļoti labi nepirks un acīmredzot kreditēšanu Īrijā arī piebremzēs,jo Eiropai ir it kā labi palicis.Nekādu prieku tas Jums nedos. Baltijas valstīs tomēr pie maksātnespējas darba attiecīgi būs un ir daudz.Ja IRL vēl pieņems emisijas nodokli klāt, tad sāksies īstā krīze.Baltijā un Īrijā vēl nav krīze, tikai tās sākums.Memļaki krīzi nav redzējuši un gudri raksta un filozofē, nokillojot ekonomiku ar idiotiskiem lēmumiem.



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie