Nesen nācis klajā Latvijas valodu aģentūras pētījums “Valodas lietojums diasporā: citu valstu prakse un Latvijas rīcībpolitikas izvērtējums”. Lai cik dīvaini tas neizskatītos, bet tas veikts par Norvēģijas valdības naudu – ar divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas “Īstermiņa eksperta fonds” finansiālu atbalstu. Lai arī pētījumā melns uz balta rakstīts: “Tieši Latvijas valsts ir atbildīga par latviešu valodas saglabāšanu un attīstīšanu.”
Visu cieņu autoriem un ir prieks, ka kāds interesējas par to, kā dzīvojam, elpojam un runājam, tomēr šoreiz pētījums izskatās pēc “dzīrēm mēra laikā”. Pie kam par svešas valsts naudu.
Liela pētījuma daļa veltīta tieši Īrijas latviešu problēmu izpētei, kuras tika izzinātas tikšanos laikā ar pārdesmit aktīvākajiem šeit dzīvojošajiem tautiešiem. Jāpiekrīt viedoklim, ka, lai uzzinātu šo cilvēku uzskatus, moderno tehnoloģiju laikmetā nebija nepieciešamības veselai pētnieku grupai ierasties Īrijā.
Problēmu uzskaitījums un secinājumi, ka Īrijas latviešiem ir būtiski izjust Latvijas atbalstu, īpaši izglītības un kultūras jomā, ka jāatbalsta centieni saglabāt latviskumu ģimenēs un latviešu sabiedrības lokā, būtībā neatspoguļo neko jaunu. Diezin vai kāds no mums, šeit dzīvojošajiem, kas vispār domā par šādām lietām, vēl to nezina? Un arī institūcijas Latvijā zina. Jau pirms šī pētījuma ir tērēts gana daudz Latvijas valsts naudas, lai nāktu klajā ja ne ar tieši šādiem pašiem, tad ļoti līdzīgiem secinājumiem.
Pētījuma sadaļā “Latviešu diasporas pārstāvju aptauju rezultāti” redzams, ka elektronisko aptaujas anketu ir aizpildījuši 127 visas pasaules latviešu diasporas pārstāvji, no tiem – 103 no Īrijas. Tātad ārvalstu t.s. jaunās diasporas izpēte balstās uz 127 cilvēku viedokli (no kuriem 90% dzīvo Īrijā) salīdzinot ar 200-300 tūkstošiem, kas kopumā dzīvo ārzemēs? Šajā jautājumā, šķiet būtu ko piebilst statistikas speciālistiem.
“Atbalsta sniegšanā ārzemju latviešiem ir ieinteresēti ne tikai paši diasporas pārstāvji, bet arī Latvijas valsts un sabiedrība,” teikts pētījumā. Atļaujiet nepiekrist. Latvijas valsts un sabiedrība šobrīd ir ieinteresēta tikai vienā – izdzīvot. Un nevajag uzskatīt, ka tālumā dzīvojošie to nesaprot.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
..kārtējais murgs ar to pētījumu….labāk to naudu būtu izlietojuši kādai zupas virtuvei Latvijā….
Vaitad Latvijas Valsts vispar vairs var atbildet par kautko?
Es atkal atļaušos nepiekrist šiem secinājumiem, jo, manuprāt, tie nevienā aspektā neatspoguļo pašu pētījuma būtību – parādīt problēmas ar nacionālās identitātes un īpaši valodas saglabāšanu, par ko, šovasar viesojoties Īrijā pie draugiem, pārliecinājos es pati. Un var jau būt, ka atkal velti izšķērdēta nauda, bet, rakstot par šo sfēru, esmu pilnīgi pārliecināta, ka ar Norvēģu grantu piesaistīšanu tā summa noteikti neveido ij ne desmito daļu no tās, ko savas pastāvēšanas laikā pamanījās iztērēt integrācijas sekretariāta uzturēšanai.
Katrīna Slišāne, ziņu aģentūras LETA žurnāliste.
Laikam atkārtošos, jo tas jau daudzas reizes ir bijis teikts, ka nevajag tērēt naudu, sevišķi jau krīzes laikā, bet pietiktu sagaidīt vai pavadīt un aptaujāt reisa Dublina-Rīga pasažierus. Pie tam, atbildes varētu dabūt tūkstošiem.
Un otrs, vai vispār ir vajadzīgas aptaujas, ja neseko reāli darbi? Nu aptaujāja, uzskaitīja sen zināmas patiesības un kas tālāk? LETA var ielikt kārtējo ziņu par latviešiem Īrijā, bet no te nevienam ne silts, ne auksts.
Kastēna kantoris kaut ko arī darīja ārzemju latviešu labā, ja kas.
Par aptaujāšanas kārtību es piekrītu un arī man liekas visai īpatnēji veidot kaut kādus secinājumus par ārzemju latviešu viedokli uz 127 anketu bāzes. Par reālajiem darbiem – cik sapratu, ir ieplānots, ka tādi arī sekos, protams, jautājums, cik par niecīgo integrācijas budžetu ir iespējams izdarīt un vai tā nebūs kārtējā ideja, kura birokrātijas gaiteņos apmuļļāsies tā, ka no sākotnējās domas nebūs ne smakas. Varbūt tas ir naivi, tomēr manuprāt, iecere par pozitīvisma kampaņu attiecībā uz aizbraukušo latviešu ieguldījumu esošo un potenciālo devumu valstij, varētu būt dzīvotspējīgāka, nekā Grūtupa mēģinājumi, apelējot pie patriotiskajām jūtām un latvieša nenovīdības ar saukli “es pats savas zemes arājs” gleznot uz asfalta Sprīdīšus un aicināt latviešus nebraukt prom.
Kristīnei Slišānei
Pētījuma būtība – “parādīt problēmas ar nacionālās identitātes un īpaši valodas saglabāšanu” . Jautājums – kam parādīt???? Ārzemēs dzīvojošie tās katru dienu redz paši, LV institūcijām tas zināms pietiekoši labi. Latvijas cilvēkiem, kuri nezina, kas viņus pašus sagaida rīt? Tāpat jau pastāv virkne aizspriedumu un milzīgs sapratnes trūkums starp tiem, kas LV un tiem, kas citur pasaulē. Vai Jums nešķiet, ka šādi pētījumi, uz kuriem tik grūtos laikos tiek tērēta nauda un kuru galvenais secinājums ir – ārzemēs dzīvojošajiem ir vajadzīgs valsts atbalsts, rada vēl lielākas barjeras starp mums? Man nevajag naudu no Latvijas, lai saglabātu latviešu valodu savā ģimenē, es pati daru ko varu. Manuprāt ir neētiski to prasīt tagad, kad katru dienu saņemu vēstules no LV ar sirdi plosošiem stāstiem, kuru galvenā doma ir – kā lai izdzīvo?
Īrijā bija ieradušies, ja pareizi atceros, vismaz 4 šī pētījuma autori. Vai tas bija lietderīgi? Šaubos, pat ļoti.
Atvainojos par kļūdu – komentārs domāts Katrīnai Slišānei.
piekrītu Andrim. Labāk būtu izveidojuši kādu labdarības zupu virtuvi.
Kad vienreiz mus liks miera Vajadzeja samniekot ta lai nevienam nekur nebutu jabrauc.
Velns lai parauj,es saprotu ko vini peta ,bet nesaprotu kur vini ir tie PETNIEKI?Pec kadiem raditajiem tiek vertets kam dot to anketu un kam ne?
No IRL un UK uz LV aizplūst vislielākais aizsūtītais “piķis”.Tādēļ pieklājības pēc,kā ‘paldies’ ,kaut kas jau jāpapēta.
Lai gan lietderīgāk būtu bijis papētīt, KĀ CILVĒKS PĀRVĒRŠAS PAR BOMZI LATVIJAS REPUBLIKĀ.
VECAI, anketa stāvēja portālā kādu menesi, bet varbūt arī ilgāk, labā pusē, kur tie žibošie kvadrātiņi, tur bija. Tā anketa bija elektroniska, tik vajadzēja uzklikot uz to aicinājumu piedalīties aptaujā un atvērās anketa.
Es taču to anketu aizpildīju, tā ka atbildība par rezultātiem daļēji gulstas arī uz maniem pleciem! Tas taču bija vienkāršs ķeksīša ievilkšanas pasākums! Izskatās, ka tiem Norvēģiem arī kaut kas sviestā sagājis, ka tērē naudu tādam murgam!