Latvijas pilsone Īrijā zaudē cīņā par meitas aprūpes tiesībām
Latvijas pilsone, kura kopš 2000. gada 22. oktobra dzīvo Īrijā, apelācijas tiesā zaudējusi iespēju atgūt aprūpes tiesības pār savu meitu, raksta www.court.ie.
2002. gadā dzimušās meitenītes vecāki, kuri vairs nedzīvo kopā, par bērnu tiesājas jau vairākus gadus.
Kopš 2003. gada, kad vecāki izšķīrās, notiek cīņa par bērna aprūpes tiesībām un savstarpēji tiek mētāti apvainojumi par ļaunprātīgu izmantošanu un sliktu apiešanos pret meitu.
Health Service Executive (HSE) bērnu aprūpes nodaļa šajā lietā iesaistījās 2005. gada augustā, pēc tam, kad tika saņemta informācija par bērna mātes iespējamiem pašnāvības draudiem. Iestādes darbiniekiem radās bažas par to, ka sieviete varētu kaut ko nodarīt bērnam.
Pēc daudzkārtīgiem centieniem atrisināt situāciju, 2008. gadā HSE vērsās pie abiem vecākiem mudinot viņus panākt vienošanos, piedāvājot iesaistīties ar konsultācijām un starpniecību. Vecāki tika brīdināti, ka HSE būs spiesti vērsties tiesā, ja bijušie dzīvesbiedri nespēs vienoties. Bērna tēvs piekrita sadarboties ar HSE, taču māte atteicās.
2008. gada decembrī mātes ģimenes ārsts sazinājās ar HSE un gardu, paužot bažas par sievieti un bērnu, kā rezultātā bērns tika nodots aprūpē tēvam. Neskatoties uz mātes pretējiem apgalvojumiem, HSE darbinieki bija pārliecināti, ka meitenīte pie tēva būs drošībā. HSE arī mēģināja iegūt mātes psihiatrisko novērtējumu, bet viņa atteicās. Māte arī iebilda pret HSE rīkojumu veikt bērna uzraudzību, tāpēc sociālie darbinieki vērsās tiesā. Apgabaltiesa pieņēma lēmumu veikt bērna psiholoģisko novērtējumu un tēvam piešķīra pagaidu aprūpes tiesības. Vairāku tiesas sēžu laikā HSE un tiesa nesekmīgi mēģināja panākt bērna mātes piekrišanu sadarboties un veikt psihiatrisko novērtējumu. Tā kā māte vairākkārt kategoriski no tā atteicās, nodēvējot sociālos darbiniekus par “noziedzniekiem”, 2009. gada 22. oktobrī Westport apgabaltiesa pieņēma lēmumu nodot bērnu HSE aizbildniecībā līdz 2020. gada martam, kad meitene sasniegs pilngadību, bērnu atstājot tēva aprūpē.
Māte iesniedza apelāciju, pamatojoties uz apgalvojumu, ka ir pārkāptas viņas konstitucionālās tiesības. Sieviete apgalvoja, ka tiesnesis bija pieņēmis lēmumu jau pirms tiesas, netika ņemts vērā viņas psihiskais novērtējums, nebija pierādījumu, ka viņa ir garīgi slima, bet meita tika nodota aprūpē tēvam, kaut arī bija pierādījumi, ka pieteikuma iesniedzēja iepriekš cietusi no viņa vardarbības. HSE ziņojumi nav bijuši pamatoti ar pierādījumiem, un saturējuši nepatiesas liecības, savukārt tiesnesis nav ļāvis sievietei pieaicināt lieciniekus, kā arī viņu diskriminējis.
Tomēr tiesa mātes prasību noraidīja kā nepamatotu.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
Es esmu ta persona ,par ko sis raksts ir ,bet es lietu parsudzeju uz Supreme Court , tapec ka HSE parkapa mana berna tiesibas uz izglitibu ,ka ari berna tevs ,bet Irijas tiesas sos faktus negribeja nemt vera ,ka ari man bija Irijas tiesu nepieejamiba uz sim lietam ,ka ari 2005 gada nav bijusi nekadi pasnavibas meginajumi ,tikai apvainojumi no berna teva un HSE ,jo no 2004 – 2006 gadam es dzivoju kopa ar savu brali viena maja ,bet no 2006 lidz sim es dzivoju kopa ar savu mati ,nesaprotu kur HSE ir nemis informaciju par sadiem faktiem ,jo man tadi nav zinami. Ka ari Irijas tiesas netaisnigi pieprasa veseliem cilvekiem iziet psihiatrijas testu ,tikai tapec ka HSE sociala darbiniece tika iesudzeta tiesa par mana berna tiesibu parkapsanu uz izglitibu un to ka Irijas tiesas lemj par labu iestadem ,nevis berna inreses un nepamatoti skir Latviesu gimeni, traumejot bernu. bet cik man zinams tad Irijas tiesnesi ir nodevusi zverestu ,pirms stasanas amata zem Irijas Konstitucijas 34. artikula 5. panta 1. dalas ,ka lems godigi un taisnigi ,bez pakalpojumiem ,kada laba. Ka ari nelauj tikties pat vecamatei ar mazmeitu uz kuru nav izdots nekads tiesas lemums ,ta ir diskriminacija pret latviesu gimeni. Ka ari to kad berna tevs ir atteicies no berna un atzinis sevi par vainigu visos izdaritajos noziegumos pret bernu un to ka mana berna dziviba ir apdraudeta ,vina aprupe ,jo man ir pieradijumi ,ka berna tevs ir bijis agresivs ne tikai pret mani ,bet ari pret bernu un bernam ir bijusi miesas bojajumi teva aprupe un tiesnesis vienkarsi ,sos pieradijumus izliekas ka neredz . Manam bernam mana aprupe ir bijusas klavierstundas ,francu valodas stundas , peldesana , Iru deju stundas ka ari ekskursijas un beznosacijumu milestiba , bet HSE riciba nav neviena pieradijuma ,ka es butu slikta mate ,ka vienigi vinu apmelojumi un neskaitamas reizes ,kas tika iesniegti ka pieradijumi ,bet ari tos tiesnesis izlikas ka neredz. Es varu jums sniegt jebkuru informaciju ar visiem pieradijumiem par manu lietu ,un jus varat tos publicet prese, jo man nav neka slepjama. Liga Kalace
Ka ari Mans bijusais gimenes arsts izmantoja savu profesionalo stavokli savtigos nolukos un tas apstiprinajas Castlebar District Court 18. februari 2009 gada ,jo berna tevs un gimenes arsts sniedza nepatiesas zinas Irijas policijai ,ka es esmu gulejusi psihiatriskaja slimnica ieprieks ,bet kad tiesa viniem tiesnese Mary C. Devins to pajautaja ,tad abi liecinaja ka tas ta nav. Ka ari taja tiesa tika noskaidrots ka man nav nekadu psihisku problemu, bet HSE turpinaja savu santazu un turpinaja mani apmelot. Ka ari ta pati tiesnese Mary C. Devins izdeva netaisnu tiesas lemumu 22.Oktobri 2009. gada ,liedzot man aprupes tiesibas uz manu bernu tikai tapec ka es nesadarbojos ar HSE ,bet es neredzeju nevienu pamatotu iemeslu ,kapec man tas butu jadara ,jo bija tikai vinu apvainojumi bez pieradijumiem un vel ari jau Ieprieks es tiku apmelota tiesu prieksa no HSE puses ,un sie pieradijumi ,bija tiesu prieksa un ka ari HSe parkapa mana berna tiesibas uz izglitibu, es visus sos tiesu lemumus uzskatiju par netaisniem un nepamatotiem tapec parsudzeju , un turpinasu to darit … . Liga Kalace
Ka ari Irija es dzivoju no 25.augusta 2000 gada. Liga kalace
Ka ari velos piebilst ka 2008. gada 25.junija HSE nosledza lietu uz manu gimeni, tad kad es griezos pie HSE ,kad manam bernam bija miesas bojajumi ,teva aprupe,ka ari griezos Legal Aid Board ,lai iesniedz prasibu tiesa ,un izdariju maksajumu ,par to ,beet neviens nebija ieintresets par mana berna drosibu un dzivibu. Es varu presei dot jebkurus pieradijumus ,publicet ,jo to visu es speju pieradit ar dokumentiem. Liga Kalace
Liiga ,lai Tev liels speeks sho visu izciiniit!!!!!!Turies!!!!!!
Ja bērnam ir Latvijas pilsonība, varbūt var iesaistīt kādas Latvijas cilvēktiesību pārkāpumu institūcijas? Vai pat ES.
Bērna tēvs ir īrs, ja pareizi saprotu, ja?
Paldies jums par atsaucibu. es esmu griezusies Latvijas vestnieciba un ka ari Latvijas Arlietu Ministrija ,bet atbalstu neesmu sanemusi ,jo Latvijas vestniecibai ir tiesibas iejaukties un aizstavet latvijas pilsonu tiesibas ,kaut vai tikai taja jautajuma ,ka manai matei pat liedz tikties ar mazmeitu ,bet man Latvijas vestnieciba teica ka manai matei ir jagriezas Irijas tiesa ,nevis Latvijas vestnieciba, bet zem Vines Konvencijas ,tas ir Latvijas vestniecibas pienakums palidzet Latvijas pilsoniem arvalstis ,bet sadu palidzibu neesam sanemusas. Mans berns ir Latvijas pilsonis un ari es pati. Ka ari mam un manai matei tiek izteikti draudi ar Irijas policiju ,ja mes meginasim tikties ar bernu. ari tam man ir pieradijumi un rakstiski izteikti draudi ,ko varu publicet.Latviajs Vestnieciba tikai man deva atbildi ,ka viniem neesot nekada pamata domat ,ka Irijas tiesas esot netaisnigas ,jo Irija esot tiesiga valsts un viniem neesot Iemesla to apsaubit,kaut gan Latvijas Vestniecibas riciba ir visi sie pieradijumi. ka ari Latvijas Vestnieciba nelikumigi iekaseja naudu gada garuma ,ko pec tam man atmaksaja ,par notarialam barbibam,ari tam man ir pieradijumi. Jo zem Ministru Kabineta noteikumiem Nr.444 Noteikumi par valsts nodevu par notarialo darbibu izpildi ,ko veic konsularas amatpersonas arvalstis paredz ka fiziskas personas aizbildniecibas lieta nemaksa valsts nodevu,bet no manis tika si nodeva iekaseta. Iesaku visiem Irijas latviesiem pasekot par ko jus maksajat un cik un ko likums paredz.
Ludzu visus Latvijas pilsonus pasekot saviem maksajumiem Latvijas Vestnieciba ,to jus varat parbaudit saskana ar Latvijas likumiem http://www.likumi.lv.
Es tik domāju, ja īri noteica, ka vajag psihiatra novērtējumu, tad viņi no tā neatkāpsies. Varbūt sava bērna dēļ ir vērts atteikties no principiem un iziet to psihiatra pārbaudi, vēl jo vairāk, ja ir pārliecība, ka psihiatrs neko aizdomīgu neatradīs. Un uz to novērtējumu paņemt līdz advokātu vai kādu mediķi.
Es domāju, ka lielākā kļūda ir nesadarbošanās ar HSE. Šai iestādei ir liela vara šādos gadījumos un strīdēties pretī, ka neredzi iemeslu ar viņiem sadarboties, noved pie nepatīkamām sekām. Bērna dēļ es pārkāptu jebkādus savus principus un sadarbotos kaut ar pašu nelabo. Ja tu nostājies pret sistēmu, vari būt pārliecināts, ka zaudēsi, it sevišķi, ja esi svešā valstī. Pārvērtē to visu, Līga, un centies darīt visu iespējamo, lai dabūtu savu meitiņu atpakaļ. Es nespēju iedomāties, kā es justos, ja zaudētu kādu no saviiem bērniem!
Es viniem esmu sniegusi psihiatra noverteju un ka ari man ir dokumenti ari no Irijas gimenes arsta ,ka man nav psihisku traucejumu,ko tad vel vajaga ? Cik tad specialisti man ir jaiziet ,lai apgaztu apvainojumus ,bez pieradijumiem. Un kapec man gan butu jasadarbojas ar HSE ,ja esmu tikusi apmelota gadiem un neskaitamas reizes ,ko varu pieradit.
Nav jau tā, ka pret šo sistēmu ir bezjēdzīgi cīnities. Pastāv arī Eropas tiesas u.t.t., un vēl jo vairak, ja Tev ir visi pierādījumi, bet lai tam visiam izietu cauri… No sirds Tev novēlu izturību!
Sameklē labu advokātu , un uz priekšu!
Noteikti cīnīties vajag!!! Kura māte necīnītos par savu bērnu! Varbūt vajag kādas cilvēktiesību organizācijas piesaistīt, ja nekā citādi neizdodas?
Bet nu jebkurāgadījumā- lai izdodas, Līga! Galvenais – lai pietiek spēka nesalūst!
Vēstniecība 3 gadu garumā bija iesaistīta L.Kalāces kundzes jautājumu risināšanā, vēršoties pēc skaidrojumiem gan Īrijas tiesās, gan HSE, gan pie viņas ģimenes ārsta un citās Īrijas institūcijās. L.Kalāces kundzei tika sniegta rakstiska informācija par vēstniecības iesaisti un tās rezultātiem. Šo gadu garumā mums ir izveidojusies lieta ap 500 lpp apjomā. Mēs piedāvājām L.Kalāces kundzei vēstniecības, kā par starpnieka, palīdzību viņas komunikācijā ar HSE, taču tas tika noraidīts. Vēstniecība nevar iejaukties tiesas un policijas darbā (detalizētāka informācija ir atrodama vēstniecības mājaslapā http://www.latvia.ie/lv/ireland/konsulara-informacija/palidziba-var-nevar/), tādēļ šībrīža situācijā ir jāsagaida augstākās Īrijas tiesu institūcijas lēmums, kuru varēs iesniegt Cilvēktiesību tiesā, kura, savukārt, izlems vai Īrijas tiesas lēmumos ir saskatāmi pārkāpumi.
Atkārtoti aicinu L.Kalāces kundzi uz sadarbību ar HSE ar vai bez vēstniecības starpniecības.
Cieņā,
J.Lobzova, LR vēstniecības Īrijā Pirmais sekretārs
cinies ar visiem spekiem! pret iriem cina ir gruta jo vini ir sava valsti……
samekle labu advokatu un uz priekshu!!!!!!!Lai tev izdodas!!!!!!!!!!!!!!!!!!!paskataties pashi cik loti dala( es nerunaju par visiem )iru sievietes *RUPEJAS*par savam atvasem un nevienai iestadei nav dalas tikai maksa soc.pabalstus lai shis var patuset pabos….. 
dusmas nepietiek!!!!!!!!!bet labai matei liedz pat tikties ar bernu…..