Likuma izmaiņas efektīvākai bērnu atgriešanai dzimtenē pēc to prettiesiskas pārvietošanas

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 20.jūlijā, trešajam lasījumam sagatavojot grozījumus Civilprocesa likumā un Bāriņtiesas likumā, atbalstīja izmaiņas, lai nodrošinātu bērna interešu labāku aizstāvību, veicinot iespējami ātru bērna atgriešanos pastāvīgajā dzīvesvietā pēc viņa prettiesiskas pārvietošanas un uzlabojot šajās lietās pieņemto lēmumu izpildi Latvijā, ziņo Saeimas Preses dienests.
Izstrādājot regulējumu, ņemta vērā ārvalstu pieredze un tiesu prakse, dodot iespēju nolēmumu izpildīt labprātīgi, norāda likumprojektu autori.

Labprātīgi izpildot nolēmumu, varēs lūgt bāriņtiesas palīdzību, lai sagatavotu bērna atgriešanos dzīvesvietas valstī. Gatavojot lēmumu par bērna atgriešanos ārvalstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesai būs jānorāda termiņš lēmuma labprātīgai izpildei, kas nav ilgāks par 30 dienām no brīža, kad lēmums stājies spēkā. Ja bērns šajā dzīvesvietā būs nodzīvojis ilgāk par vienu gadu, tiesai būs jāņem vērā viņa viedoklis.

Ja tiesas lēmums netiks labprātīgi izpildīts, personai, kura to neizpilda, uzliks naudas sodu un tiks uzsākta nolēmuma piespiedu izpilde. Ja piespiedu izpildes gadījumā nepiedalās persona, kura pieprasa bērna atgriešanos, tad bērnu nodod bāriņtiesas pārstāvim.
Attiecīgās teritorijas bāriņtiesas pārstāvis varēs pieņemt lēmumu par bērna šķiršanu no parādnieka un nogādāšanu krīzes centrā vai citos drošos apstākļos. Viņš arī varēs noteikt aizliegumu parādniekam vai tā tuviem radiniekiem izņemt bērnu no krīzes centra vai citiem drošiem apstākļiem. Ja parādnieks var radīt draudus nolēmuma izpildei, bāriņtiesas pārstāvis varēs neizpaust bērna atrašanās vietu un liegt satikties ar bērnu.
Šāds bāriņtiesas pārstāvja vienpersonisks lēmums būs spēkā līdz bērna nogādāšanai dzīvesvietas valstī, bet ne ilgāk kā 15 dienas. Ja šajā laikā bērns nav nogādāts atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tad bērnu nodod parādniekam. Izņēmuma gadījumos, ja bērna interesēs ir nepieciešams turpināt bērna sagatavošanu nogādāšanai atpakaļ uz dzīvesvietas valsti vai tas nav noticis bērna veselības vai psiholoģiskā stāvokļa, vai citu ar bērnu saistītu iemeslu dēļ, bāriņtiesa var lemt par termiņa pagarināšanu uz laiku līdz 15 dienām.
Komisijas atbalstītās likumprojektu redakcijas nosaka, ka, iesniedzot tiesas lēmumu izpildei, valsts nodevu un tiesu izpildītāja depozīta kontā naudas summu izdevumu segšanai samaksā persona, kas pieprasa bērna atgriešanu. Taču ar lēmuma izpildi saistītos izdevumus tiesu izpildītājs piedzīs no šīs lietas atbildētāja.
Būtiski plānots grozīt esošo Civilprocesa likumā noteikto kārtību, kādā var pārsūdzēt tiesas lēmumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā no ārvalstīm. Līdz šim lēmums bija izpildāms nekavējoties. Turpmāk paredzēts noteikt, ka pirmās instances tiesas lēmums stāsies likumīgā spēkā pēc tam, kad būs beidzies pārsūdzēšanas termiņš, kas blakus sūdzību iesniegšanai ir 10 dienas no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas.
Tāpat likumprojektā „Grozījumi Civilprocesa likumā” tiek mainītas normas attiecībā uz prasības nodrošināšanu un kārtība blakus sūdzību iesniegšanai un izskatīšanai. Civilprocesa likumā tiek veikti arī vairāki grozījumi, kas saistīti ar zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu kompetences noteikšanu.
Civilprocesa likumā arī plānots noteikt, ka pusēm tiesu informējot par iemesliem, kuru dēļ tie nevar ierasties uz tiesas sēdi, par to būs jāiesniedz pierādījumi.
Par grozījumiem Bāriņtiesas likumā un Civilprocesa likumā trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.
Plānots, ka izmaiņas abos likumos stāsies spēkā šī gada 1.oktobrī.

FOTO: baltic-ireland.ie