ELA atskats uz prāta vētras sanāksmi

Šī gada 16. jūlijā Rīgas Biržā norisinājās Latvijas Republikas Kultūras ministrijas iniciētā prāta vētras sanāksme ar Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāvjiem par tematu „Latviešu emigrācijas un diasporas problemātika un risinājumi”. Sanāksmē bez ELA, emigrācijas masu mediju un citu ārpus Latvijas reģistrēto latviešu organizāciju pārstāvjiem piedalījās arī Latvijas Republikas kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars un citas valsts amatpersonas.

Sanāksmi atklāja ministre S. Ēlerte un ELA prezidija priekšsēdētāja Dace Lutere-Timmele. Pēc atklāšanas, lai ievadītu darbu, sekoja divas prezentācijas: pirmo no tām jeb prezentāciju „Latviešu diasporas problēmas un risinājumi” klātesošajiem demonstrēja S. Ēlerte, bet otru prezentāciju „Emigrācijas aktualitātes Eiropas līmenī” – ELA priekšsēdētājas vietnieks un politiskais referents Aldis Austers. Jau abu prezentāciju laikā tika ieskicēts to problēmu loks, kuras bija paredzētas apspriest šās sanāksmes laikā un veicamie darbi šo problēmu risināšanā.

Pēc prezentāciju noskatīšanās un īsas diskusijas klātesošie izvēlējās līdzdarboties kādā no trim darba grupām:

· „Pilsoniskā līdzdalība, saikne ar Latviju” (darba grupu vadīja ELA priekšsēdētāja D. Lutere-Timmele). Šās darba grupas izvirzītā centrālā problēma – nepietiekama politiskā un sabiedriskā līdzdalība, zema politiskā pašapziņa un zems uzticēšanās līmenis Latvijas valsts institūcijām un politiskajām partijām. Apspriešanas laikā tika rasti arī vairāki risinājumi. Pirmkārt, ir jāveicina ārzemēs dzīvojošo latviešu līdzdalība vēlēšanās, ņemot vērā tuvākos pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu termiņus, kas savukārt nozīmē, ka ir jāizstrādā un jāvirza grozījumi Saeimas vēlēšanas reglamentējošajos tiesību aktos, atjaunojot/ieviešot Vēlētāju reģistra izmantošanu arī Saeimas vēlēšanās un referendumos; jāievieš elektroniskā nobalsošana un e-balsošana (interneta balsošana). Ir arī jāpasteidzina dubultpilsonības jautājuma atrisināšana attiecībā uz ES, NATO un EBTA valstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Lai to veiktu, jāizstrādā un jāvirza grozījumi Pilsonības likumā, atceļot dubultpilsonības aizliegumu. Vajadzētu skatīt arī priekšlikumus par jauktajām laulībām, atvieglojot latviešu laulātajiem Latvijas pilsonības iegūšanu. Sabiedrībā vajadzētu sākt diskusijas par atsevišķu vēlēšanu apgabala izveidošanu ārpus Latvijas, kā arī ārzemēs dzīvojošo latviešu pārstāvniecību Saeimā, ievēlot deputātus no ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu vidus.

· „Latviskā identitāte un piederības sajūta” (darba grupu vadīja ELA prezidija loceklis Māris Pūlis). Šī darba grupa izvirzīja divas problēmas. Pirmkārt, nav nodrošināta sistēmiska pieeja latviešu valodas prasmju attīstībai, izglītībai, kā arī kultūras un tradīciju saglabāšanai. Otrkārt, noris asimilācija, kuru veicina jauktas laulības, vēlēšanās iekļauties mītnes zemes sabiedrībā, naids pret Latviju; sekas, ar kādām var nākties saskarties, bērniem atgriežoties Latvijā, bet nepārvaldot valodu un esot atsvešinātiem no tās kultūras. Darba grupas diskusiju laikā izkristalizējās vairāki priekšlikumi. Pirmkārt, jāizbeidz vairot naids, jāmazina rūgtums un aizvainojums, kā arī jāveido pozitīva attieksme pret visiem iesaistītajiem un jāmeklē kopīgais, kas mūs saista, vairāk atspoguļot pozitīvo gan Latvijā, gan diasporās. Noteikti būtu jāizveido bērnu un jauniešu ciemošanās programma starp Latviju un citām zemēm. Kas attiecas uz izglītošanos, vispārējās izglītības iestādēs būtu jānodrošina latviešu valodas kā svešvalodas un literatūras izglītība, nodrošinot no Latvijas gan pedagogus, gan metodiskos materiālus, taču jāpiesaista arī tie skolotāji, kuri jau ir nonākuši šajās zemēs. Jāveicina latviešu bērnudārzu un svētdienas skoliņu izveidošana un attīstība. Savukārt, lai nodrošinātu latviešu valodas mācīšanas kvalitāti, būtu vēlams veikt šo skolu inspicēšanu.

· „Repatriācija” (darba grupu vadīja ELA priekšsēdētājas vietnieks Aldis Austers). Šās darba grupas uzmanības centrā problēma – kā ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo motivēt atgriezties Latvijā; kā pārvarēt ekonomiskos, lingvistiskos un psiholoģiskos šķēršļus, reintegrējoties Latvijas sabiedrībā; kā veiksmīgāk Latvijas labā izmantot latviešu diasporas intelektu un pieredzi. Grupas biedri diskusijas gaitā izstrādāja risinājumu loku veselās trīs jomās: nodarbinātības un uzņēmējdarbības jomā; informācijas pasniegšanas jomā un izglītības jomā.

1. Vispirms būtu jāizpēta citu valstu, kur bijusi liela migrācija, pieredze un jānoskaidro to izmantotās stratēģijas, lai savus tautiešus mudinātu atgriezties dzimtenē. Jāpārskata un jāpadara mūsdienu situācijai atbilstošs repatriācijas tiesiskais regulējums, kā arī jāievieš ekonomiska rakstura pasākumi (mazāki darba nodokļi Latvijā, pabalsti repatriantiem, atbalsts darba devējiem). Iespējams, jāpārskata repatriācijas likumā definētā mērķa grupa. Jāizveido vienota civildienesta rekrutēšanas sistēma – Civildienesta interneta resursu centrs, vienota sistēma ierēdņu pieņemšanai darbā, nodrošinot šī procesa caurskatāmību. Jāizveido latviešu ES ierēdniecības atrotēšanas sistēma, lai izmantotu jauniegūtās zināšanas un prasmes Latvijas valsts pārvaldē, kā arī darba devējiem jādodas uz emigrācijas centriem darbinieku piesaistīšanai. Latvijā jāveido uzņēmējdarbībai labvēlīgāka vide, lai veicinātu jaunu, pat Eiropas mēroga uzņēmumu veidošanu no repatriantu puses Latvijā.

2. Viennozīmīgi būtu paplašināma sadarbība ar masu medijiem. Īpaši svarīgi būtu izveidot interneta vietni, kur pieejama informācija par repatriantiem svarīgiem jautājumiem: nodarbinātība – darba birža, datu un informācijas savietojamība starp dažādiem Latvijas dienestiem; atbalsts ģimenes locekļiem; izglītība, nodokļi, pabalsti u.c. Vēl iesakāms veikt pētījumus, kuru uzmanības centrā ir t.s. vecā trimda un tās pieredze, un informēt par to emigrantus un plašāku sabiedrību.

3. Savukārt izglītības jomā tika rasts risinājums, ka būtu jāizveido sistēma atgriezušos bērnu iekļaušanai izglītības sistēmā, neatstājot viņus zemākā klasē. Adaptācijas risināšanā jāiesaista sabiedriskās organizācijas (piemēram, Iespējamā Misija), lai palīdzētu sagatavot skolu direktorus un skolotājus situācijai, kad skolā ienāk šāds bērns. Vecāki laicīgi jānodrošina ar informāciju par to, kas viņu bērnam būs jāapgūst skolā Latvijā. Atbalsta punkts varētu būt arī interneta vietne ar visaptverošu informāciju. Latvijas bērnudārzos un skolās jāievieš papildus latviešu valodas mācīšana tiem bērniem, kuru valodas prasmes nav pietiekamas sekmīgai mācību uzsākšanai savā vecuma grupā, vai arī jādod iespēja apgūt mācību vielu un kārtot pārbaudījumus svešvalodā. Jāskaidro Latvijā, kāds ieguvums Latvijas tautsaimniecībai būtu repatrianti ar Rietumu izglītību. Un beidzamais: jāveido informācijas vietne “Piedalies Latvijā!”, kur būtu pieejama informācija par ārvalstīs esošiem Latvijas izcelsmes mācību spēkiem (akadēmiķiem) augstākajā izglītībā.

Pēc intensīvas domu apmaiņas un secinājumu formulēšanas katras darba grupas vadītājs visus sanāksmes klātesošos iepazīstināja gan ar problemātiku, kas bija konkrētās darba grupas uzmanības lokā, gan izvirzītajiem mērķiem, gan arī secinājumiem, kas būtu jādara, lai situāciju risinātu. Ikvienam bija iespēja uzdot jautājumus par sev interesējošām lietām.

Kā atbalsta mehānismi pašreizējās situācijas risināšanai tika minēti vairāki punkti:
· Latvijas Sabiedrības integrācijas fonds, Latvijas Kultūrkapitāla fonds;
· starptautiskie finanšu instrumenti (Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds, Norvēģijas valdības finanšu instruments, ES Struktūrfondi u.c.);
· valsts finansējums;
· brīvprātīgās aktivitātes;
· būtu jāizskata arī jautājums par vienotas ES politikas attīstību, lai mazinātu emigrācijas radītās negatīvās sekas Latvijai (ienākumu pārdale starp ES valstīm, emigrantu nodoklis kā ES politika).

Pamatojoties uz šās tikšanās rezultātiem, LR Kultūras ministrija aicinās LR Ārlietu ministriju un LR Izglītības un zinātnes ministriju noslēgt trīspusēju sadarbības līgumu diasporas jautājumos. Tika arī nolemts rīkot ikgadējās tikšanās līdzīgā veidā, lai izvērtētu jau sasniegto un arī radītu jaunus turpmākās rīcības plānus.

FOTO: baltic-ireland.ie