„Raugoties topošajā 2013. gada valsts budžeta projektā, var secināt, ka sabiedrības integrācija nākamajā gadā mūsu valstī būs beigusies,” pēc tikšanās ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem jaunās rudens sesijas pirmajā komisijas sēdē trešdien, 5. septembrī, sacīja Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, vēstī Saeimas Preses dienests.
Kā norādīja I. Latkovskis, budžeta projektā nav iekļauti tādi projekti kā vasaras nometnes Īrijas latviešu bērniem Latvijā, latviešu valodas apguvei veltītas programmas, mazākumtautību dienas iedibināšana, kā arī ārpusskolas pasākumu programmas, kas veicinātu sadarbību starp dažādu tautību skolēniem.
Bažas par 2013.gada budžeta projektu pauda arī Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Ruta Klimkāne, norādot, ka 2012. gada budžeta grozījumos no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Kultūras ministrijai paredzēts piešķirt gandrīz simts tūkstošus latu, lai īstenotu vairākus integrācijas projektus. Taču 2013. gada valsts budžeta plānā šāds finansējums nav atvēlēts, pauda R. Klimkāne, kas nozīmē, ka vairāki aizsākti projekti turpmāk netiks īstenoti. Bažas izteica arī Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Aija Bauere.
Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti vienojās uzturēt iepriekš izvirzītās prioritātes sabiedrības saliedētības jomā un aicināt Ministru prezidentu pārskatīt sabiedrības saliedētības veicināšanai atvēlētā finansējuma apjomu.
Lai pārrunātu sabiedrības saliedētības pasākumiem piešķirto finansējumu topošajā 2013. gada valsts budžeta projektā un iezīmētu turpmākos rīcības soļus, Sabiedrības saliedētības komisija uz sēdi šodien bija aicinājusi Ministru kabineta, nozaru ministriju un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvjus.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Nesaprotu, kas tur ko brīnīties – varētu padomāt, ka kādam Tur rūp, kas notiek ar integrāciju! Vnk ārzemju latviešu aktivitāte februāra referendumā tik ļoti pārsteidza tos integrantus un intrigrantus, ka kaut kā uz to bija jānoreaģē. Tagad laiciņš ir pagājis, un tas vairs nav svarīgi… un arī nekad nebūs…
Un patiesībā ne jau par naudu var uzturēt savu latvisko identitāti – tam ir jānonāk līdz pašu ārzemju latviešu apziņai, ka viņiem un viņu bērniem tas ir svarīgi… Citādi iznāk – ja man samaksās, es būšu latvietis, bet , ja nē, tad paši vainīgi…
Vēl jau arī ne mazāk svarīgi ir tas ka patiesībā tas nemaz nav režīma interesēs lai sabiedrība vispār kļūtu saliedētāka, jo tas var izrādīties bīstami pašiem varturiem. Pasaules banksteru Latvijas reģiona vietvalži nevar to pieļaut. Tieši sašķeltu sabiedrību vieglāk kontrolēt. Lai aizvilinātu ļaužus pie urnām pietiek ar propagandu un tieši tur nauda netiks žēlota. Deputātu ‘satraukumiem’ un ‘bažām’ ir pavisam cits raksturs. Tas veido Tautas Kalpu ‘nesavtīgā darba’ ilūziju reņģēdāju elektorāta apziņā. Vēl arī liela loma ir Tautas Kalpu savstarpējam cīniņam gar Sili. Visas radītās darba grupas arī grib rīt no tās un tagad tām šī apetīte tiek ierobežota. Nu kā lai te nesatraucās!