SC: Nākamā gada valsts budžets neveicinās Latvijas cilvēku reemigrāciju

Saeimā iesniegtais nākamā gada valsts budžeta projekts nepiedāvā risinājumu Latvijas aktuālākajām problēmām – zemajai valsts konkurētspējai, bezdarbam un ekonomiskai emigrācijai. Dombrovska valdības piedāvātajā budžeta projektā absolutizēts viens aspekts – budžeta deficīta mazināšana, bet trūkst ilgtermiņa skatījuma uz valsts attīstību, tāpēc tas nav atbalstāms, – uzskata politiskās apvienības “Saskaņas centrs” Saeimas frakcija.

- Likumprojekts “Par valsts budžetu 2013. gadam” ir pakļauts vienam mērķim – turpināt budžeta deficīta samazināšanu, nodrošinot Latvijai drīzu eiro ieviešanu, pilnīgi sabalansēt budžetu 2016. gadā un tādēļ vēl vairāk samazināt deficītu līdz 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jau nākamajā gadā. Taču citi mērķi ir atstāti novārtā, un pārējās problēmas nav saskatāmas valdības prioritātēs, – norāda Saeimas „Saskaņas centra” frakcijas deputāts Igors Pimenovs. – Valdība ir apsēsta ar nolūku mazināt budžeta deficītu, lai nepieļautu valsts parāda pieaugumu. Taču, sludinot savu uzvaru cīņā par budžeta deficīta samazināšanu, valdība neko nesaka par to, ka valstī ir vēl viens parāds, proti, privātā sektora parāds. Nosaucot makroekonomiskos radītājus, ne Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ne Finanšu ministrs Andris Vilks savos ziņojumos par 2013. gada valsts budžetu ne ar vienu vārdu nemin tādu radītāju kā tekošā konta bilanci.

Tekošā konta bilance jeb tā izteiksme – tirdzniecības bilance, eksporta un importa starpība − ir valsts starptautiskās konkurētspējas mērs. Vairāku gadu garumā un līdz šim brīdim Latvijas tirdzniecības bilance ir bijusi negatīva, tātad eksports ir mazāks par importu. Centrālas statistikas pārvaldes dati liecina, ka tirdzniecības bilances attieksme pret eksportu pēc krīzes sākuma svārstījās intervālā no 20 līdz 30 procentiem, gandrīz nemainījās pēdējo 12 mēnešu laikā, un šā gada jūlijā bija 30 procentu. ES dalībvalstu sarakstā Latvija ierindojas starp zemēm ar lielākajiem privāta sektora parādiem, ar lielākajiem negatīviem tirdzniecības bilances koeficientiem, tātad starp valstīm ar zemāko konkurētspēju. Tā ir realitāte. Par šo realitāti budžeta projektā ne vārda, uzsver I. Pimenovs.

Viņš arī atzīmē, ka budžeta projektā nav ne vārda par to, ko valdība grasās darīt, lai mazinātu plaisu starp importu un eksportu, tātad lai pastiprinātu Latvijas konkurētspēju jau nākamajā gadā.
Kaut reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā 2012. gada augusta beigās bija 11,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, VID dati liecina, ka šā gada jūlijā darba ņēmēju skaits bija par 17% mazāks nekā pirms krīzes 2008. gada jūlijā. Tas nozīmē, ka Latvijā tagad ir par 166000 darbavietu mazāk, nekā bija pirms krīzes. Ko valdība darīs, lai radītu jaunas darbavietas jaunajā gadā, budžeta projekts par to klusē, norāda deputāts.

I. Pimenovs arī atzīmē, ka nevienā budžetā programmā nav rodama atbilde uz jautājumu – kādus pasākumus valdība ieplāno, lai veicinātu emigrantu atgriešanos dzimtenē. Bezdarbs mūsu valstī ir 11%, bet darba ņēmēju samazinājums 17%. Aiz šīs starpības stāv ne tikai tā saucama “nozaru strukturāla optimizācija”, bet arī desmitiem tūkstošu tautiešu, kuri ir devušies ekonomiskajā emigrācijā. Nevienas valsts iestādes pārskatā nevar atrast precīzo ārpus Latvijas strādājošo emigrantu skaitu. Izskatās, ka valsts pat negrasās tos skaitīt un izturas pret iedzīvotāju zaudēšanu kā pret dabīgu procesu.

- Valdības politika balstās uz aklu neoliberālo ticību, ka makroekonomiskā stabilizācija sakārtos ekonomiku, un ka tad, kad valsts budžets būs sabalansēts, bet Latvijas valūtas riski eirozonā novērsti vispār, tad pēc tam investīcijas ieplūdīs Latvijā. Taču pasaules ekonomikas pieredze liecina, ka šāda politika nemaz nelīdzēja valstīm, kurām bija liels privāta sektora parāds. Bet eirozonas ietvaros, kur ir ierobežotas neatkarīgās monetārās un fiskālās politikas iespējas, nekonkurētspējīgās ekonomikas nenovēršami kļūst par lētu barību finanšu tirgiem, kā notika ar Spāniju, – atgādina I. Pimenovs.
Pirms iestāšanās eirozonā visu turpmāko valsts budžetu uzdevumam ir jābūt Latvijas eksporta palielināšana un cik vien iespējama lielāka importa aizstāšana ar iekšzemē ražoto produkciju. 2013.g. budžeta projekts šo uzdevumu nerisina, tāpēc deputātu frakcija SC nevar to atbalstīt.

FOTO: baltic-ireland.ie