Svētdiena, 5. decembris, Varda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Amatpersonas skaidro gaidāmos likumu grozījumus draugiem.lv

- 01.12.2012
Sadaļas: Mēs Īrijā - Atslēgvārdi: , , , ,

Vakar, 30. novembrī, Latvijas Republikas vēstniecībā Dublinā notika tikšanās, kuras laikā Latvijas Ārlietu, Tieslietu un Iekšlietu ministriju amatpersonas, kuras Īrijā bija ieradušās darba vizītē, sniedza ieskatu gaidāmajos likumu grozījumos un atbildēja uz Īrijas latviešu mediju jautājumiem.

Tikšanās laikā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārā un diplomātiskā nodrošinājuma direkcijas vadītājs – vēstnieks Māris Selga un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktora vietniece Inita Dzene akcentēja Īrijas dzīvesvietas deklarēšanas nozīmi un nedeklarēšanas sekas. Kā sekas var minēt to, ka vismaz tuvākajā laikā netiks palielināta vēstniecības kapacitāte, jo dzīvesvietu Īrijā oficiāli ir deklarējuši tikai ap 4 tūkst. cilvēku un tik nelielam Latvijas valstspiederīgo skaitam pietiek ar esošajiem konsulārās nodaļas resursiem. Ņemot vērā oficiāli reģistrēto Īrijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo skaitu, arī turpmāk, tāpat kā pēdējos gados, Latvijas vēstniecība nenodarbosies ar laulību reģistrāciju.
Par šo pašu tēmu runāja arī Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu statusa kontroles nodaļas vadītāja vietniece Zane Zeimule, norādot, ka 2012. gada par ziņu nesniegšanu ir sastādīti 28 protokoli. Soda naudas no Īrijā dzīvojošajiem par dzīvesvietas nedeklarēšanu pagaidām gan netiek iekasētas, bet, iespējams, tas tiks darīts nākotnē. Dzenes kundze darīja zināmu, ka vēstniecībai ir visas tiesības atteikt personai pakalpojumu, ja tās dzīvesvieta ir deklarēta Latvijā.

Tikšanās laikā tika runāts arī par Pilsonības likuma grozījumiem, par ko Saeimai būs vēl jābalso trešajā galīgajā lasījumā. Zane Zeimule, komentējot gaidāmos Pilsonības likuma grozījumus, norādīja, ka tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuriem jau ir Latvijas un Īrijas pilsonība, tad, kad likums stāsies spēkā, būs jāpaziņo par dubultpilsonību. Savukārt tie, kuri ir ieguvuši Īrijas pilsonību un atteikušies no Latvijas pilsonības, uzrakstot iesniegumu, varēs atjaunot Latvijas pilsonību.

Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inga Upīte klātesošos iepazīstināja ar jaunā parauga dzimšanas, laulības un miršanas apliecībām, ar kurām tiek plānots nomainīt līdzšinējos dokumentus. Jau tagad ir skaidrs, ka jaunās apliecības, kas būs melnbaltas un neizteiksmīgas, maksās dārgāk. Pēc Upītes kundzes domām, jaunā parauga apliecības varētu sākt izsniegt kaut kad nākošgad. Tāpat Upītes kundze pastāstīja par plānoto jaunievedumu – Civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmu, kas dokumentu izprasīšanas laiku samazinās līdz dažām minūtēm.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja Evija Klauze atskatījās uz referendumu un vēlēšanu norisi ārvalstu vēlēšanu iecirkņos un pieļāva iespēju, ka 2014. gada Saeimas vēlēšanās pilsoņi varēs balsot elektroniski.

Tikšanās noslēgumā Dzenes kundze darīja zināmu, ka 2013. gadā mainīsies konsulāro pakalpojumu cenrādis, daži pakalpojumi kļūs lētāki, bet daži – dārgāki.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie