D. Pavļuts: “Neesmu pareģis, bet viss liecina, ka ekonomikas izaugsme ir uz palikšanu”

Vakar, 4. decembrī, Dublinā viesojās un ar tautiešiem tikās Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Vispirms ministrs apmeklēja uzņēmuma Google centrālo biroju, tad tikās ar pārstāvjiem no Biznesa kluba, kurā apvienojušies tautieši, kuriem Īrijā ir savs bizness, kam sekoja intervijas avīzei „Sveiks!” un portālam baltic-ireland.ie, bet vakarpusē notika neformāla tikšanās ar tautiešiem plašākā lokā.

Pirms pievērsties intervijas atspoguļojumam, jāmin, ka Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš ir absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un ieguvis bakalauru grādu klavierspēlē, kā arī Londonas City universitātē ieguvis diplomu kultūras menedžmentā, bet Hārvarda universitātē – maģistra diplomu sabiedrības vadībā, ir pirmais politiķis, kurš atbrauca tieši pie tautiešiem Īrijā, nevis kā citi – vēlēšanu kampaņas ietvaros vai tikšanos ar tautiešiem apvienojot ar darba vizīti Īrijā. Tāpat jāmin, ka Pavļuta kungs ir pirmais, kurš reemigrācijai pievērsies darbos, nevis tikai vārdos.

Pusstundu īsā intervijā Pavļuta kungs atbildēja uz portāla baltic-ireland.ie jautājumiem.
b-i: Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā ir teikts, ka “kopumā nākamo divu dekāžu laikā darba tirgū var pavērties vairāk nekā 200 tūkstoši darba iespēju”. Cik tas ir reāli un vai jūs pats ticam, ka Latvijā būs tik daudz darbvietas?
D. Pavļuts: Neesmu pareģis, bet viss liecina, ka ekonomikas izaugsme Latvijā ir uz palikšanu. Pēc krīzes esam sapratuši, ko nozīmē kārtīgi saimniekot, un apjautuši pašu nopelnītās naudas vērtību. Latvijas ekonomika attīstās, notiek uzņēmumu modernizācija un attīstīta, kam pamatā ir mērķtiecīgs darbs. Jau tagad atsevišķās nozarēs algas ir tikpat lielas, kā bija pirms krīzes, tādēļ ir visi iemesli uzskatīt, ka Latvijas ekonomika attīstīsies arī turpmāk. Tomēr jāņem vērā, ka no strādājošajiem jau tagad tiek prasītas mūsdienīgas prasmes un zināšanas un turpmāk tas būs vēl aktuālāk, vienkārša darba darītājiem lielas algas solīt nevaram. Īrijas latvieši, kuri vēlēsies atgriezties Latvijā, ar savu jauniegūto pieredzi un valodas zināšanām ir un būs pieprasīts darbaspēks dzimtenē. Jau tagad Latvijā akūti trūkst kvalificēti speciālisti, mūsu prioritāte ir šādu cilvēku apzināšana un piesaistīšana.

b-i: Daudz tiek runāts par sadarbību ar diasporu. Kā jūs to vērtējat?
D. Pavļuts: Sadarbība ar diasporu, ja zem tā saprotam pēdējā laika emigrantus, ir iedīgļa stadijā. Lai nepazaudētu šos cilvēkus, Latvijai ir jāpalīdz nostiprināties diasporas organizācijām.

b-i: Reemigrācijas plānā tikai pusotrs punkts attiecas uz ārzemēs dzīvojošajiem kopumā. Pārsvarā akcents ir likts uz studentiem, uzņēmējiem, investoriem u.t.t.. Kāpēc tā?
D. Pavļuts: Lai Latvijas ekonomika turpinātu attīstīties, ir vajadzīgas investīcijas un jaunas darbvietas. Ja Latvijā atgriezīsies cilvēki, kuri veidos savu biznesu, tad pēc tam šajos uzņēmumos būs vajadzīgi darbinieki, kuru kvalifikācija nav tik augsta, bet primārais ir uzņēmējdarbības potenciāls. Ir ļoti svarīgi, lai netiktu norakstīts neviens cilvēks, bet tautiešu reemigrācija jāsāk ar kvalificētu speciālistu piesaistīšanu Latvijai.

b-i: Plānots, ka reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns tiks izstrādāts līdz decembra vidum, bet Ministru kabinetā tas varētu tikt skatīts nākamā gada sākumā. Vai, jūsuprāt, Ministru kabinets atbalstīs šo plānu?
D. Pavļuts: Jā, kāpēc gan nē.

b-i: Reemigrācijas plāns paredz arī paplašināt to personu loku, kurām būtu iespējams pretendēt uz repatrianta statusu, tādējādi saņemot valsts nodrošināto atbalstu pārcelšanās gadījumā. Bet tādēļ būtu jāizdara grozījumi Repatriācijas likumā un tas vairs nav tik vienkārši, kā sastādīt plānu.
D. Pavļuts: Par grozījumiem Repatriācijas likumā būs jālemj Saeimai un no deputātu balsojuma būs atkarīga, vai tos pieņems.

b-i: Paldies par sarunu!
D. Pavļuts: Vienmēr laipni. Bija prieks iepazīties!

Abās tikšanās reizēs – ar Biznesa kluba pārstāvjiem un tautiešiem – tika runāts par Latvijas ekonomiku, nodokļu politiku, eiro ieviešanu (ieguvumi un zaudējumi), banku glābšanu, Latvijas tēlu pasaulē (korupcija – jaunākie dati liecina, ka pēc korupcijas uztveres indeksa Latvijas ierindojas 54. vietā pasaulē, birokrātija), reemigrācijas plānu, nacionālo jautājumu, emigrāciju (pati par sevi pēc definīcijas vērtējama pozitīvi), lata devalvāciju un investīciju piesaistīšanu (centrālais jautājums).

Pieminēšanas vērts ir arī fakts, ka kopā ar ekonomikas ministru Dublinā bija ieradusies viņa padomniece Ilona Platonova, kura tikšanās laikā ar tautiešiem ieraudzīja savus vecākus – Zigrīdu un Ēvaldu Gaspažiņus, kuri Īrijā dzīvo jau vairākus gadus.

FOTO: baltic-ireland.ie