Iekšlietu ministrs ir apņēmības pilns cīnīties pret fiktīvajām laulībām

Pēdējo gadu laikā vairāk nekā tūkstotis latviešu sieviešu Īrijā ir apprecējušās ar trešo valstu pilsoņiem. Tā kā ir maz ticams, ka pēkšņi tik liels skaits latvju zelteņu ir iemīlējies melnīgsnējos vīriešus un austrumu tradīcijās, jāsecina, ka lielākā daļa no šīm laulībām ir fiktīvas.

Izmantojot izdevību, ka šajās dienās darba vizītē Dublinā uzturas Latvijas Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (attēlā), portāls baltic-ireland.ie vēlējās noskaidrot, kā Latvija plāno apkarot šo fiktīvo laulību epidēmiju, jo tā ir ne tikai neslavas celšana latviešu sabiedrībai Īrijā, bet arī drauds Eiropas Savienībai kopumā, tā kā, nelegāli iegūstot uzturēšanās atļaujas, veidojas skaitliski liela jaunu musulmaņu vīriešu kopiena.
Raksturojot situāciju šobrīd, ministra kungs teica, ka “fiktīvās laulības ir problēma un Iekšlietu ministrija to apzinās”.
“Esmu ticies ar Īrijas Tieslietu ministru Alan Shatter, bet saruna nebija auglīga, jo, pirmkārt, īru puse vainu noveļ uz Latviju, un, otrkārt, attaisnojas ar savām laulību institūta tradīcijām. Tomēr Latvijas puse ir apņēmības pilna šo jautājumu turpināt risināt Eiropas Savienības līmenī.
Tāpat svarīgi ir uzlabot sadarbību ar Īrijas Gardu. Diemžēl finansējuma trūkums mums neļāva šogad norīkot darbā Dublinā policijas atašeju, bet tiks darīts viss, lai 2014. gadā Latvijas vēstniecībā Īrijā strādātu mūsu cilvēks.
Latvijas uzdevums ir veikt preventīvos pasākumus un Eiropas Savienības līmenī radīt mehānismu, kas apgrūtinātu fiktīvo laulību slēgšanu, jo runa nav tikai par latviešu sievietēm un cilvēktirdzniecību, tas ir arī reāls terorisma drauds”, skaidroja Rihards Kozlovskis.

Portāls baltic-ireland.ie jau vēstīja, ka pagājušā gada nogalē Latvijas Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Krimināllikumā, t.sk. attiecībā uz fiktīvajām laulībām, kas stāsies spēkā šī gada 1. aprīlī. Šie Krimināllikuma grozījumi paredz sodīt visas ķēdē iesaistītās personas, īpaši vervētājus.
Runājot par Krimināllikuma grozījumiem, ministrs norādīja, ka pēc 1. aprīļa policijas darbs nesāksies no nulles, jo tiks izmantota arī tā operatīvā informācija, t.sk. no Latvijas vēstniecības Dublinā, kas ir uzkrājusies gadu gaitā. Tāpat ministrs norādīja, “ja operatīvā ceļā savāktā informācija un pietiekams pierādījumu kopums norādīs uz kādu fiktīvo laulību organizētāju, piemēram, Pakistānas pilsoni, kurš dzīvo Īrijā, Latvija varēs pieprasīt izdot šo personu un pēc tam saukt pie kriminālatbildības”.

Sarunās noslēgumā nodeva pēdējā laika Top tēmai – reemigrācijai. Uz jautājumu, vai Iekšlietu ministrijā ir brīvas vakances, ministra kungs atbildēja, ka ir vajadzīgi gan ugunsdzēsēji, gan robežsargi, gan policisti. Lai arī šogad nedaudz tika palielinātas Iekšlietu sistēmas darbinieku algas, vidējā alga ir nepilni 400 lati mēnesī, bet konkurētspējīgs atalgojums, zinot Latvijas ekonomisko situāciju, varētu būt 2016. gadā, norādīja Rihards Kozlovskis. Tāpat daudz tiek darīts, lai celtu Iekšlietu sistēmā strādājošo prestižu un prēmētu tos darbiniekus, kuri sevi ir parādījuši no labākās puses, piemēram, uzrādījuši kukuļdevējus vai aizturējuši kontrabandistus, piebilda ministrs.
Runājot par reemigrāciju kopumā, Rihards Kozlovskis teica, ka “nav tāda burvju nūjiņa, kas ar vienu vēzienu atrisinās uzreiz visas problēmas. Latvijai ir jāpierāda, ka ekonomiskā izaugsme ir reāla, nevis kaut kādu apstākļu sakritība, un tas prasīs laiku. Lai veicinātu tautiešu atgriešanos mājās, ir tikai viens ceļš – jārada jaunas darbvietas”.

FOTO: baltic-ireland.ie