ĀM saiknei ar diasporu trim gadiem vajadzētu miljonu latu

Ārlietu ministrijai (ĀM), lai tā varētu izpildīt plānoto saiknes uzturēšanai ar tautiešiem ārzemēs, triju gadu laikā būtu nepieciešams apmēram miljons latu, žurnālistiem pirmdien sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija).
Valdība otrdien izskatīs ĀM informatīvo ziņojumu sadarbībai ar diasporu, kas paredz četrus rīcības virzienus.

“Ideālos apstākļos 2013. un 2015.gadā lēstu nedaudz zem miljona latu, bet tas ir ideālais variants. Mēs neceļam gaisa pilis, gribam uzlabot situāciju, lai cilvēki nesūdzētos, ka es nevarēju sazvanīt vai nevarēja nokārtot to vai citu lietu. Lielbritānijā bērna reģistrācijas rinda ir sešas nedēļas. Nu tas nav labi,” atzina Rinkēvičs.

Viņš apšaubīja, vai šo summu varētu iegūt pilnā apmērā. Ministrs “būtu laimīgs”, ja nākamgad izdotos saiknes stiprināšanai ar tautiešiem iegūt 300–400 tūkstošus latu.

“Negribētu pašlaik sākt cīņu par budžetu. Ļoti aptuveni runājot, ja uz visu plānoto 300–400 tūkstošus latu, es būtu laimīgs. Bet tas būs vēl diskusiju jautājums,” atbildot uz jautājumu, ar kādu summu rēķinās nākamā gada laikā, teica Rinkēvičs.

ĀM uzskata, ka valstīs, kurās ir visvairāk latviešu, nepieciešams vairāk darbinieku vēstniecībās. Šīs valstis ir Lielbritānija, kur dzīvo 100 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, ASV – 100 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, Īrija ar 25 līdz 30 tūkstošiem un Vācija, kur dzīvo aptuveni 30 tūkstoši latviešu.

“Redzam pamatā vismaz četras piecas valstis, kur Latvijas valstspiederīgie dzīvo lielā skaitā. Ar esošajiem konsulārajiem resursiem bez īpaša diplomāta norīkošanas mums būs ļoti grūti turpināt šo saiknes uzturēšanu,” paskaidroja ministrs.

Rinkēvičs sacīja, ka Eiropas Savienībā kā kopīgu politiku būtu tomēr jāmēģina ieviest statistisko pārskatu vai reģistrāciju. “Tomēr ir jāsaprot katrai valstij, no kuras izbrauc cilvēki, un valstij, kas viņu uzņem, aptuveni no kuras valsts un cik šie cilvēki pie viņiem atrodas,” uzsvēra ministrs.

Viens no aktuālajiem jautājumiem ir plašākas telpas vēstniecībai Londonā. Rinkēvičs informēja, ka turpinās sarunas ar Finanšu ministriju, “kā var izdarīt lētāk”, un jaunu telpu pirkšana vairs nav tik būtiska, varētu arī īrēt. Ja vienošanās netiks panākta, jautājums par telpām tikšot virzīts skatīšanai valdībā.

Rinkēvičs pastāstīja, ka 30% no ārvalstīs dzīvojošajiem aktīvi sazinās ar vēstniecību biedrojoties, nākot uz vēlēšanām. Aptuveni 30% ir tādu, kurus vajag uzrunāt. Trešā daļa sakot, ka viss ir vienalga. “Turpināsim strādāt pie tā, ka arī šos 30%, kas aizbraukuši no Latvijas ar lielāku vai mazāku rūgtumu, uzrunātu, bet, protams, ar varu mīļš nekļūsi,” komentēja ministrs.

Viņš arī piebilda, ka mācības par pilsoniskās līdzdalības nostiprināšanu gūtas saistībā ar divvalodības referendumu. Ministrs norādīja, ka nākamgad būs Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanas, tādēļ valstīs, kur dzīvo daudz Latvijas valstspiederīgo, radikāli jāmaina tas, kā organizē vēlēšanu iecirkņus un darbu vēlēšanas dienā.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS