Deputāte: arī zemeņu lasīšana ārzemēs var būt atspēriena punkts savai saimniecībai Latvijā

Arī zemeņu lasīšana lielā saimniecībā ārzemēs dod ieskatu, kā strādā produktīva saimniecība, un var kalpot par atspēriena punktu veidot saimniecību Latvijā, pastāstīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (Reformu partija) Saeimas un nevalstisko organizāciju septītajā ikgadējā sadarbības forumā “Stabilitāte. Partnerība. Attīstība”.

Aģentūrai BNS Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi būt to valstu vidū, kas nosaka Eiropas Savienības darba kārtību, un tāpēc ļoti nozīmīgi ir arī stiprināt saikni ar ārvalstīs dzīvojošiem valstspiederīgajiem.

Pirmdien norisinājās Saeimas un nevalstisko organizāciju septītais ikgadējais sadarbības forums “Stabilitāte. Partnerība. Attīstība”. Forumā Kalniņas-Lukaševicas vadītā darba grupā sprieda par Latvijas vietu ES kodolā un saikni ar ārpus Latvijas dzīvojošajiem valstspiederīgajiem.

Deputāte norādīja, ka ES kodols nebūt nenozīmē tikai ekonomikas jautājumus vai tikai eiro zonu, bet arī daudz citu jautājumu, piemēram, sociālo dimensiju un attīstības jautājumus.

Foruma darba sesijas laikā ar NVO pārstāvjiem runāja par Latvijas iekļaušanos ciešāk integrētajā Eiropas valstu vidū, kas nozīmē labākas attīstības iespējas un iespējas cilvēkiem atgriezties Latvijā.

Tāpat arī apsprieda, cik svarīgas ir zināšanas, prasmes, kompetences un ekspertīze, kas piemīt ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, lai Latvija būtu ES valstu kodolā.

“Mūsu cilvēki, arī augsti kvalificēti, ar labu izglītību strādā ārpus Latvijas. Viņu zināšanas var palīdzēt Latvijai formulēt dažādas pozīcijas, viedokļus un redzējumus un tā stiprināt Latvijas pozīciju citu valstu starpā,” sacīja Kalniņa-Lukaševica.

Latvija būtu ieinteresēta atgūt gan tos, kuri ārzemēs strādājuši mazkvalificētu darbu, gan tos, kuri ir paplašinājuši savu redzesloku savas izglītībā iegūtas profesijas ietvaros.

“Ja cilvēks ir lasījis lielā saimniecībā zemenes, viņš ir redzējis, kā strādā liela produktīva saimniecība. Viņš ir ieguvis pieredzi un redzējis, kā uzņēmēji strādā, un tas var kalpot par atspēriena punktu veidot savu saimniecību, savu uzņēmējdarbību,” paskaidroja RP pārstāve.

Saikni ar ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem plāno stiprināt, apzinot viņu vajadzības un palielinot iespējas līdzdarboties norisēs Latvijā.

Iespējas saglabāt saikni ar latviešiem ārzemēs ir gan Ekonomikas ministrijas (EM) reemigrācijas plānā iekļautie pasākumi, gan valsts atbalstīti pasākumi, piemēram, Latvijas valsts atbalsts ārvalstīs iznākošiem medijiem internetā vai drukātajiem materiāliem.

Tas varētu būt arī kaut neliels materiālais atbalsts latviešu kopienām ārvalstīs, kas palīdzētu pulcēties un tā saglabāt saikni starp latviešiem.

Jautājums ir arī par Latvijas valstspiederīgo iesaistīšanos dažādos lielos kultūras pasākumos, piemēram, 2014.gadā gaidāmajos Eiropas latviešu dziesmu svētkos. Tikai apmēram 20% tautiešu iesaistās šajās latviešu kopienu aktivitātēs, šo līmeni vajadzētu paaugstināt, uzskata deputāte.

Jāpievēršas arī latviešu skoliņām, lai bērni, esot ārzemēs, var mācīties latviešu valodu. Liela nozīme ir arī pasākumiem, kas tiek veikti uz vietas Latvijā, piemēram, kad cilvēki atgriežas, palīdzēt bērniem iekļauties atpakaļ mūsu izglītības sistēmā.

Lai atgrieztu Latvijā aizbraukušos speciālistus, iegūstot viņu pieredzi un potenciālu, jāuzlabo uzņēmējdarbības vide Latvijā, tostarp produktivitātes veicināšanai, stimulējot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, izskanēja diskusijās ar NVO pārstāvjiem.

Vajadzētu arī plašāk mudināt emigrējušos Latvijas valstspiederīgos studentus un mācībspēkus ārpus Latvijas pētīt Latvijas problemātiku. Vienlaikus jāattīsta arī šādu pētījumu izmantošanas iespējas praktiski, šīs problēmas risinot.

Kalniņa-Lukaševica apstiprināja, ka rudenī, sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Eiropas lietu komisijai un NVO, vajadzētu izveidot diskusiju par to, kā ārpus Latvijas esošos akadēmiskos resursus izmantot Latvijas attīstībai.

Lai sniegtu iespējas līdzdarboties Latvijas norisēs, jāapzina emigrējušo Latvijas valstspiederīgo vajadzības, uzskata deputāte.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS