Īrijas Tiesu dienesta mājas lapā www.courts.ie publiskoti vairāku daudzus gadus ilgušu tiesvedību rezultāti. Vienā no šīm lietām iesaistīta Latvijas nepilsoņu ģimene. Māte Anastasija Spila un viņas divas meitas Ksenija un Jekaterina Spilas, kuras Īrijā dzīvo kopš 1999.gada, 2005.gadā iesniegušas lūgumu piešķirt viņām Īrijas pilsonību. Lūgums ticis noraidīts un kopš tā laika notiek ģimenes tiesāšanās ar valsti.
Kā liecina tiesvedības dati, māte Anastasija Spila dzimusi 1967.gadā Rīgā un ir krievu tautības. Sieviete ieradās Īrijā 1999.gadā, kopā ar savām meitām, kuras arī ir dzimušas Latvijā 1985.gadā (Jekaterina) un 1992.gadā (Ksenija). Anastasijai Spilai šeit dzimuši vēl divi bērni, kuri ir Īrijas pilsoņi. Māte sākotnēji bija pieteikusies bēgļu statusam, bet šis pieteikums tika atsaukts pēc pirmā bērna piedzimšanas Īrijā, tā kā sievietei tika dota atļauja palikt valstī. Šobrīd arī vecākajai meitai Jekaterinai Spilai ir piedzimis bērns, kura tēvs ir Īrijas pilsonis.
Iesniedzot naturalizācijas pieteikumu, Anastasija Spila pievienoja Latvijas republikas nepilsoņu pasu kopijas un sadaļā „Pašreizējā pilsonība” norādīja „Latvija (etniskā krieviete)”.
2009.gadā Spilu ģimenes sievietes saņēma atteikumu piešķirt viņām Īrijas pilsonību. Atteikums pamatots ar faktu, ka pieteikuma iesniedzējas ilgstoši izmantojušas valsts finansiālo atbalstu, respektīvi – saņēmušas pabalstus un nepieder bēgļu vai bezvalstnieku kategorijai. Vēstulē skaidrots, ka valstī ir pieņemta vispārēja nostādne, ka personai, kas iesniegusi naturalizācijas pieteikumu (ja vien tā nepieder kādai no minētajām kategorijām), ir jāpierāda, ka vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas, dzīvojot šajā valstī ir spējusi uzturēt sevi (un arī ģimeni, ja vajadzīgs ), kā arī ir paredzams, ka spēs uzturēt arī nākotnē.
Drīz pēc atteikuma Spilu ģimenes advokāti iesniedza apelāciju, pamatojoties uz apgalvojumu, ka Anastasija Spila un viņas meitas uzskatāmas par bezvalstniecēm. Pirmās instances tiesa atzina, ka gadījums ir sarežģīts un komplicēts, uzsāka konsultācijas ar starptautiskajiem ekspertiem un pieprasīja Latvijas iestādēm skaidrojumu par nepilsoņu statusu.
Konsultāciju gaitā tika konstatēts, ka, piemēram, organizācija Amnesty International Latvijas nepilsoņus uzskata par bezvalstniekiem, taču 2004.gadā Latvijā pieņemtais likums par bezvalstniekiem skaidri norāda, ka tās personas, kuras ir Latvijas nepilsoņi, nevar tikt uzskatītas par bezvalstniekiem. Tiesa norāda, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komiteja savos apsvērumos par Latvijas nepilsoņu statusu apgalvo, ka nepilsoņi „juridiski nav ne ārvalstnieki, ne bezvalstnieki, bet uzskatāmi par atsevišķas kategorijas personām ar ilgstošām un efektīvām saitēm ar Latviju, kas daudzējādā ziņā ir līdzīgi pilsoņiem, bet bez tiesībām, ko nodrošina pilna pilsonība. ”
Latvijas Ārlietu ministrija tiesā iesniegtajā skaidrojumā teikts, ka Latvijas nepilsoņiem ir tiesības brīvi pārvietoties uz un no Latvijas, uzturēties tur pastāvīgi, ja viņi vēlas to darīt; un, ievērojot noteiktus nosacījumus, pieteikties un kļūt par Latvijas pilsoņiem naturalizējoties.
Īrijas tiesa nolēma, ka tā šajā gadījumā nav atbildīga par lēmumu, vai šie pilsonības pretendenti, saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem vai citādi, ir vai nav jāuzskata par “bezvalstniekiem”. Kā viens no iemesliem tika minēts fakts, ka pilsonības pieteikumā iesniedzēji nebija skaidri norādījuši, ka ir bezvalstnieki. Vēl tiesa norādīja, ka pilsonības piešķiršana ir valsts privilēģija un nevienam citas valsts pilsonim nav juridisku tiesību uz tās saņemšanu.
Tiesa atteicās pārskatīt Tieslietu ministra lēmumu par pilsonības nepiešķiršanu Anastasijai, Jekaterinai un Ksenijai Spilām, norādot, ka tas pieņemts, balstoties uz informāciju, ko satur naturalizācijas pieteikums. Ministra minētais iemesls atteikumam – sociālo pabalstu izmantošana – ir likumīgs, līdz ar to tiesai nav iemesla iejaukties. Tiesa norādīja, ka pieteikuma iesniedzējām atteikums nerada juridiskas sekas un, ja pastāv domstarpības vai pārpratumi attiecībā uz viņu statusu, Spilām ir tiesības iesniegt jaunu pieteikumu.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie