Eiropas Komisija publicē pētījumu par ES pilsoņu integrāciju sešās pilsētās

Eiropas Savienības (ES) pilsoņi dodas uz citām ES valstīm galvenokārt darba iespēju dēļ, vidēji ir gados jaunāki un, visdrīzāk, atradīs darbu – to apstiprina 11. februārī publicēts jauns, neatkarīgs pētījums par ietekmi, ko izraisa tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā. Pētījums pievēršas sešām Eiropas pilsētām, kas tika izvēlētas to iedzīvotāju daudznacionālā sastāva dēļ, proti: Barselonai, Dublinai, Hamburgai, Lillei, Prāgai un Turīnai.

Pētījums liecina, ka gados jaunāku, darbspējīga vecuma ES pilsoņu ieplūdumam ir bijusi pozitīva ekonomiska ietekme visās sešās pilsētās. Piemēram, Turīnas gadījumā vietējais izvērtējums liecina, ka no ārvalstniekiem iekasētie nodokļu ieņēmumi valsts publiskajām finansēm kopumā radīja neto ieguvumu 1,5 miljardu eiro apmērā. Pētījums arī liecina, ka jaunpienācēji ir palīdzējuši aizpildīt „robus” vietējos darba tirgos, sekmējuši izaugsmi jaunās nozarēs un palīdzējuši mazināt problēmas saistībā ar sabiedrības novecošanu. Pētījumā konstatēts, ka mobilie pilsoņi bieži ir pārāk kvalificēti darbam, ko tie veic, un ka viņi, iespējams, saņem mazāku atalgojumu, vienlaikus viņiem ne vienmēr ir tādas pašas iespējas nodrošināt sev mājokli un iegūt izglītību.

„Brīva pārvietošanās sniedz labumu Eiropai, tās pilsoņiem un tās ekonomikai. Protams, ir iespējams, ka dažās pilsētās pastāv problēmas, kas ir jārisina. Tomēr būtu nepareizi apšaubīt tiesības brīvi pārvietoties. Es uzskatu, ka mums kopīgi jāstrādā – Eiropas, valstu un vietējā līmenī –, lai pārvērstu problēmas iespējās. Šie piemēri no Barselonas, Dublinas, Hamburgas, Lilles, Prāgas un Turīnas liecina, ka tas ir panākams,” teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāre Viviāna Redinga, runājot 11. februārī notikušajā pilsētu vadītāju konferencē par brīvu pārvietošanos. „Jūs varat paļauties uz Komisiju, kas turpinās atbalstīt dalībvalstis, lai risinātu visas ar brīvu pārvietošanos saistītās problēmas. Šī tikšanās ar pilsētas vadītājiem palīdzēs vietējām pašvaldībām visā Eiropā mācīties no vislabākajiem piemēriem attiecībā uz sekmīgām ES pilsoņu integrācijas stratēģijām pilsētās, tādējādi sniedzot labumu ikvienam. Priecāšos redzēt šādu labu praksi visur Eiropā.”

Pētījuma galvenie konstatējumi ir šādi:
* ES pilsoņi pārvietojas uz citām ES valstīm galvenokārt darba iespēju dēļ un vidēji ir gados jaunāki un ekonomiski aktīvāki nekā vietējie iedzīvotāji izvērtētajās pilsētās;
* gados jaunāku, darbspējīga vecuma ES pilsoņu ieplūdums aplūkotajās pilsētās palīdz risināt demogrāfiskās problēmas saistībā ar sabiedrības novecošanu un darbaspēka samazinājumu;
* šie ES pilsoņi palīdz arī aizpildīt „robus” darba tirgū – vai nu veicot galvenokārt mazkvalificētu darbu (Turīnā un Hamburgā), sekmējot izaugsmi jaunās nozarēs (piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) Dublinā) vai arī palīdzot izveidot jaunus uzņēmējdarbības projektus (piemēram, Turīnā un Hamburgā).

Pētījumā arī izklāstītas šādas problēmas:
* mobilie pilsoņi biežāk ir pārāk kvalificēti salīdzinājumā ar attiecīgās valsts valstspiederīgajiem (proti, mobilie pilsoņi veic darbus, kuriem vajadzīgs zemāks kvalifikācijas līmenis nekā viņu esošais), kas varētu liecināt par prasmju „izšķērdēšanu”, tādējādi samazinot potenciālos ieguvumus, kurus sniedz ES iekšējā mobilitāte;
* dažos gadījumos izpaudās atalgojuma atšķirības starp attiecīgās valsts valstspiederīgajiem un mobilajiem ES pilsoņiem (kuri lielākoties pelna mazāk), lai gan pierādījumu nav daudz;
* mobilajiem pilsoņiem ne vienmēr ir tādas pašas iespējas attiecībā uz mājokļa nodrošināšanu un bērnu uzņemšanu skolās, kaut arī šie pilsoņi strādā un maksā nodokļus.

To, ka minētajās sešās pilsētās ieviestās integrācijas programmas ir sekmīgas, apliecina fakts, ka attieksme pret mobilitāti pakāpeniski uzlabojas. Visas izvērtētās pilsētas sekmē iekļaujošu vidi un „viesmīlības kultūru”, īstenojot tādus politikas pasākumus kā viegli pieejama informācija (piemēram, ar vienas pieturas informatīvo dienestu palīdzību), atbalsts valodu apmācībai, kā arī kultūru dialogs un pilsoņu savstarpējie kontakti.

Visbeidzot, pētījumā ir apzināti vairāki labākās prakses piemēri no izvērtētajām pilsētām.

Pētījumā ir analizēti politikas pasākumi, kuru mērķis ir panākt mobilo ES pilsoņu ekonomisko un sociālo iekļaušanu un veicināt „viesmīlības kultūru” un pozitīvu attieksmi pret ārvalstniekiem. Pētījumā ir aplūkoti politikas pasākumi šādās jomās: nodarbinātība, uzņēmējdarbība, mājokļi, izglītība, kultūru dialogs, attieksme pret migrāciju un līdzdalība pilsētas dzīvē.