ĀM vadībā izstrādāts pirmais Latvijas diasporas politikas dokuments

17. jūlija Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ārlietu ministrijas (ĀM) vadībā izstrādātais Rīcības plāna „Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015. – 2017. gadam” projekts, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja ĀM Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments. Šis politikas plānošanas dokuments pirmo reizi Latvijas vēsturē definē vispatverošu pārnozaru politiku sadarbībai ar tautiešiem ārzemēs.

Rīcības plānu izstrādāja darba grupa diasporas politikas jautājumos, kuru vada Ārlietu ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju. Dokuments tapa konsultācijās starp atbildīgajām nozaru ministrijām, kā arī citām valsts institūcijām un diasporas organizācijām. Diasporas politikas dokuments vienuviet apkopo vairāk nekā 50 dažādas aktivitātes četros rīcības virzienos: latviskās identitātes un saiknes ar Latviju uzturēšanā, latviešu valodas un kultūras izplatības veicināšanā pasaulē; diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanā; sadarbībā ar diasporu ekonomikā, kultūrā, izglītībā un zinātnē, intelektuālā potenciāla aprites veicināšanā un atbalsta sniegšanā tiem, kuri vēlas atgriezties. Dokumenta pamatprincipi ir informācijas savstarpēja apmaiņa un aktīva diasporas informēšanu par tai aktuālajiem jautājumiem, iekļaujot Latvijas diasporu kā nācijas sastāvdaļu neatkarīgi no mītnes zemes, tādējādi iesaistot visus, kas jūtas piederīgi Latvijai. Daudzo aktivitāšu lokā dokuments ietver pasākumus dažādām diasporai nozīmīgām jomām – diasporas organizāciju darbības nodrošināšanai, nedēļas nogales skolu darbībai, latviešu valodas apguvei, latviskās kultūras veicināšanai, bērnu un jauniešu saiknes ar Latviju stiprināšanai, tajā skaitā bērnu nometnēm, bērnu integrācijai izglītības sistēmā un citām aktivitātēm. Rīcības plāns ietver jaunas iniciatīvas diasporas iesaistē Latvijas procesos, veicinot latviešu izcelsmes uzņēmēju, kā arī profesionāļu komunikāciju un sadarbības pasākumus. Nozīmīga loma plānā paredzēta pasākumiem, lai paplašinātu informācijas pieejamību diasporai internetā, televīzijā, radio, kā arī citos medijos un komunikācijas platformās.

Divu nedēļu laikā, pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, atbildīgās institūcijas ir aicinātas sniegt atzinumus par šo dokumentu, precizējot papildu nepieciešamo finansējumu pasākumiem. Savus atzinumus var iesniegt arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Pēc atzinumu izteikšanas dokumentu plānots iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Rīcības plāna „Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015. – 2017. gadam” projektu izstrādāja darba grupa diasporas politikas jautājumos. Tajā piedalās pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Eiropas Latviešu apvienības, Ministru prezidenta biroja, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latviešu valodas aģentūras, Ekonomikas ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda. Darba grupa diasporas politikas jautājumos darbu uzsāka 2013. gada oktobrī Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes ietvaros.

FOTO: baltic-ireland.ie