12. Saeimas vēlēšanas – Nacionālā Apvienība (papildināts)

12. Saeimas vēlēšanas – diaspora
“Katrs septītais lats, kas apgrozās Latvijā, ir latviešu nopelnīts ārzemēs – Anglijā, Īrijā vai Vācijā. Šī nauda, pārskaitījumu veidā nonāk šeit dzīvojošo radinieku – vecāku, brāļu, māsu vai bērnu kontos” (radio raidījums „21.gadsimta latvietis”, 03.11.2013).

Uz portāla baltic-ireland.ie jautājumu: “Kas jūsu priekšvēlēšanu programmā ir teikts par diasporu?”, atbild Nacionālās Apvienības kandidāts Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā, diasporas interešu pārstāvis Uldis Brūns:
“Ārzemēs dzīvojošie latvieši ir un paliks daļa no Latvijas valsts – ņemot vērā, ka mūsdienu atvērtajā pasaulē aizbraukšana nebūt vairs automātiski nenozīmē klātbūtnes neesamību un saiknes zudumu, mums jāstrādā pie tā, lai emigrējušie justos piederīgi valstij.

Lai uzturētu izceļojušo latviešu identitātes un saiknes saglabāšanos ar Latviju, jāturpina atbalstīt un organizēt 2×2 un 3×3 nometnes, jānodrošina diasporas dalība nacionālajos pasākumos, piemēram, Dziesmu un deju svētkos.
Valsts budžetā latviešu nedēļas nogales skolām šogad no Latvijas valsts budžeta ir atvēlēti 195 000 eiro. Atbalstīsim iespējas finansējumu palielināt līdz pusmiljonam vai vairāk eiro, lai 2015. gadā būtiski paplašinātu latviešu valodas apguves iespējas diasporas jaunās paaudzes latviešiem, nodrošinot pedagogu darbu ārvalstu latviešu skolās, lai tiktu gatavoti mācību un metodiskie līdzekļi, organizētas nometnes, mācības un semināri.
Diasporai saskatām nozīmīgu lomu mūsu Latvijas nākotnē. Katrs pilsonis, neatkarīgi no dzīves vietas, mums ir svarīgs, lai noturētu Latvijas neatkarību! Ar gandarījumu varam teikt, ka mūsu partija ir panākusi dubultpilsonības ieviešanu. Gan Dzintars Rasnačs, Ilmārs Latkovskis, Gaidis Bērziņš kopā ar citiem veica šo darbu. Tāpat mums pievienojies ārzemju latviešu, diasporas interešu pārstāvis Uldis Brūns, pats dzimis ārzemēs, bet jau desmit gadus dzīvo Latvijā. Un arī viņš bija viens no tiem, kuri piedalījās vairāk nekā 60 sēdēs Saeimas apakškomisijā, panākot šā jautājuma atrisināšanu. Tas bija pamatīgs darbs. Bet šis ir tikai iesākums. Tagad katram no jums ir jāpaveic savs darbiņš, kas nav grūts, bet, iespējams, pietiekami laikietilpīgs – ja jums vēl nav Latvijas pilsonība, tad tai jāpiesakās ar iesnieguma palīdzību (informāciju par to sniedz gan goda konsuli jūsu mītnes zemēs, gan Latvijas Ārlietu ministrija). Ja Latvijas pilsonība jums pašiem jau ir, tad jāņem rokā tālrunis, vai jāraksta e-pasts saviem bērniem, mazbērniem un jāsaka, ka šī lieta beidzot ir jāizdara. Katrs pilsonis Latvijai ir svarīgs!
Pagājušo gadu PBLA rīkotais Pasaules Latviešu Ekonomikas un Inovāciju Forums, kad ārzemju latvieši tikās ar latviešu uzņēmējiem, lai veidotu kontaktus un pārrunātu sadarbošanos, bija arī apsveicams pirmais solis nākotnes sadarbībai ar diasporu ekonomikā. PBLA kā diasporas jumta organizācijam ir gadiem ilgi sekmīgi pārstāvējusi latviešus ārzemēs politiskos jautājumos un Latvijas valsts ministriju sadarbība ar to arī pēdējos gados sāk uzlaboties un tam jāturpinās. Par reemigrāciju, domājam, ka svarīgākais tautiešu atgriešanas dzimtenē veicināšanā ir radīt apstākļus, lai viņi vēlētos atgriezties. Pirmkārt, tas ir nodrošināt darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Otrkārt, radīt drošības sajūtu, ka cilvēki ir gaidīti un vajadzīgi. Treškārt, ir jāatrisina jautājums par prasību krievu valodas zināšanām darbu vietās. Jauniešiem no tā saucamās vecās trimdas nav krievu valodas zināšanas un jaunās diasporas jauniešiem, kuri lielāko tiesu dzīvo citās Eiropas valstīs, visticamāk, arī nebūs krievu valodas zināšanas. Nedrīkst būt tā, ka nevar atrast darbu, ja nezini krievu valodu.
Ekonomikas un citu ministriju kopīgi izstrādātais Reemigrācijas plāns ir pirmais solis uz reemigrācijas jautājuma vispārēju risinājumu. Tajā iekļauti atsevišķi punkti ar konkrētiem priekšlikumiem. Tajos ir jāiedziļinās, lai saprastu plāna darbošanos. Citreiz cilvēkiem tam pietrūkst laika un nav pietiekoši vienkārši uztveramas informācijas no valsts iestādēm.”