12. Saeimas vēlēšanas – Latvijas Reģionu Apvienība (LRA)

12. Saeimas vēlēšanas – diaspora
Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka 12. Saeimas vēlēšanās, kas notiks 4. oktobrī, ārvalstīs būs rekordliels balsošanas iecirkņu skaits – 99, t.sk. četri Īrijā (Dublin, Limerick, Cork un Tullow) un viens Ziemeļīrijā (Newry).
Ko par to domā Artusa Kaimiņa pārstāvētā Latvijas Reģionu Apvienība (LRA)?

Uz portāla baltic-ireland.ie jautājumu: “Kas jūsu priekšvēlēšanu programmā ir teikts par diasporu?”, atbild LRA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars:

“Savā dzīvē esmu pavadījis vairākus gadus prom no Latvijas, bet lai arī kur es būtu un lai arī kādēļ tas ir bijis, manas mājas vienmēr ir bijušas Latvija – tieši tāpat kā ļoti daudziem svešumā dzīvojošajiem tautiešiem šodien. Tā nu ir sanācis, ka esmu arī pats balsojis dzīvojot ASV, tādēļ info pieejamība par politiskajiem spēkiem, kuri pretendē uz politisko varu Latvijā, ir kritiski svarīga katram, kurš vēlās atdot savu balsi. Daudzi mūsu radi, draugi un paziņas šobrīd strādā vai mācās dažādās pasaules vietās, bet zinām, ka viņi domā, jūt līdzi un atbalsta Latviju. Savukārt Latvijai kā valstij ir jāuztur saikne ar tiem tautiešiem, kuri šobrīd atrodas tuvās un tālās ārzemēs, jo pienāks diena, kad Latvija priekš daudziem atkal kļūs par vietu, kur viņi dzīvo.

Visupirms, tas nozīmē, ka mums Latvijā dzīvojošajiem un strādājošajiem ir jāizdara viss, lai latvietim būtu sava valsts un zeme, kur atgriezties, kad pienāk tāds brīdis viņa/as dzīvē. Tādēļ mūsu 4000 zīmju programa (www.cvk.lv) mēs ieskicējam tos darbības virzienus, kuri LRA izpratnē šobrīd ir svarīgākie Latvijai nākošajiem četriem gadiem. Savukārt, saiknes uzturēšana ar tautiešiem pasaulē ir pamats uz kura Latvijas valstij jābalsta sava politika ar diasporu, un tā sākās ar informācijas pieejamību par Latvijā notiekošo un latvietības saglabāšanu finansējot izglītības un kultūras pasākumus (latviešu valodas apmācības ģimenes locekļiem, kuri vai nu nerunā latviski vai vēlas padziļināti apgūt valodu; latviešu bērnu vasaras nometņu atbalsts; kultūras nodarbību – dziedāšana un dejošana – atbalsts, utt). Saiknes uzturēšanai izmantojamas Latvijas vēstniecības un goda konsulu tīkls pasaulē.

Otrkārt, atgriežoties uz dzīvi Latvijā tautieši saskarās ar varas radītiem šķēršļiem (piemēram, izglītības iestādēs prasību pēc latviešu valodas atzīmes latviešu bērniem bez iespējas šādu atzīmi iegūt nokārtojot pārbaudi, kuri dzīvojuši ārpus Latvijas un vēlas piedalīties konkursā iestājoties konkrētajā mācību iestādē) , kuri rada nelabvēlīgus apstākļus jebkura latvieša vēlmei ilgtermiņā saistīt savu dzīvi ar Latviju. Tādēļ, visa veida birokrātijas un normatīvisma atcelšanai latviešu reintegrācijai Latvijā ir prioritāra!”