12. Saeimas vēlēšanas – Politiskā partija IZAUGSME

12. Saeimas vēlēšanas – diaspora
Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati liecina, ka 22 pasaules valstīs darbojas gandrīz 100 latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņas, lielākā daļa no tām (52) – Eiropā. Šajās skoliņās ārzemēs dzīvojošie bērni apgūst latviešu valodu un tradīcijas (IZM Komunikāciju nodaļa, 10.08.2014).

Uz portāla baltic-ireland.ie jautājumu: “Kas jūsu priekšvēlēšanu programmā ir teikts par diasporu?”, atbild Politiskās partijas IZAUGSME valdes priekšsēdētājs Andris Skride:
“Mēs esam priecīgi un lepni par tiem tautiešiem, kuri pieņem lēmumu atgriezties Latvijā un kuriem izdodas Latvijā uzsākt uzņēmējdarbību vai veiksmīgi iekļauties darba tirgū. Apzinoties reālo ekonomisko situāciju valstī, mēs saprotam, ka tikai tad, ja tiks atrisināti būtiskākie jautājumi, kas skar katru Latvijas iedzīvotāju, mēs varam cerēt, ka emigrējušie tautieši atgriezīsies.

Tādēļ Politiskās partijas IZAUGSME programmā šobrīd nav iekļauti pasākumi, lai veicinātu tautiešu atgriešanos Latvijā, jo kamēr nav novērsti apstākļi, kuru dēļ Latvijas iedzīvotāji ir spiesti emigrēt, ir mazas cerības, ka kāds no emigrējušajiem tautiešiem vēlēsies atgriezties dzimtenē.

Kvalitatīva izglītība, pieejama veselība aprūpe un tautsaimniecības izaugsme ir stipras valsts pamatā. Tieši tādēļ – izglītība, veselības aprūpe un tautsaimniecība ir politiskās partijas IZAUGSME trīs galvenās prioritātes un katrā no tām vēlamies veikt noteikta veida uzlabojumus.

Problēmas veselības aprūpes jomā – galvenā problēma ir veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana. Nākamie būtiskākie jautājumi ir profilakses pasākumu veicināšana, efektīvāka resursu izmantošana un, protams, medicīnas personāla atalgojums.
• Veselības aprūpes pieejamība – jāsamazina pacientu līdzmaksājumi un jāpalielina valsts kompensējamo medikamentu apjoms. Veicot šādas izmaiņas, tiks risināta galvenā problēma – nodrošināta veselības aprūpes pieejamība. Šāda izmaiņa nodrošinās arī veselības aprūpes izmaksu samazināšanos nākotnē – jo savlaicīgi diagnosticējot un ārstējot saslimšanu, ārstēšanas izmaksas ir daudz mazākas, nekā ielaistas saslimšanas un tās izraisītu komplikāciju ārstēšana.
• Efektīvāka esošā finansējuma izmantošana – steidzami jāievieš izstrādātā E- veselības sistēma, kura nodrošinās kvalitatīvāku ārstēšanu – sniedzot ārstam informāciju par iepriekšējo ārstēšanu, kā arī taupīt valsts līdzekļus, samazinot nevajadzīgi veiktus izmeklējumus. Sistēmas ieviešana nodrošinās iespējas savlaicīgi iegūt datus par nepieciešamo medikamentu un izmeklējumu skaitu, tādejādi radot iespēju savlaicīgi un pamatoti koriģēt noteikto valsts apmaksāto pakalpojumu kvotas un resursu pārdali veselības jomā.
• Izmantojot ES līdzfinansējumu un valsts atbalstu veicināt veselības profilakses pasākumus – iedzīvotājiem skaidrojot nepieciešamību savlaicīgi veikt valsts apmaksātos skrīninga izmeklējumus un bērnu vakcināciju, kā arī mudināt iedzīvotājus ikdienā lietot veselīgu uzturu un veikt pietiekami daudz fiziskās aktivitātes.
• Jānodrošina pietiekams medicīnas personāls. Ir jāpalielina medicīnas personāla atalgojums, lai nodrošinātu, ka medicīnas darbinieki paliek strādāt Latvijā, nevis emigrē strādāt uz citām Eiropas valstīm.

Problēmas izglītības sistēmas jomā – galvenā problēma ir izglītības sistēmas finansējuma neefektīva izmantošana, kā arī mācību programmu standartu neatbilstība darba tirgus prasībām, kā rezultātā liels skaits jauniešu nespēj iekļauties darba tirgū, un, protams, izglītības sistēmas darbinieku atalgojums.
• Izglītības sistēmas kvalitāte – izglītības sistēmai ir jābūt orientētai uz prasmju un iemaņu iegūšanu. Gan profesionālajai, gan akadēmiskajai, gan mūžizglītībai un arī profesionālajām apmācībām ir jābūt atbilstošām darba tirgus vajadzīgām, un beidzot mācību iestādi vai apmācības, indivīdam ir jāspēj veiksmīgi iekļauties attiecīgās jomas darba tirgū. Ja netiks veiktas šādas izmaiņas, tad joprojām saglabāsies situācija, kad valstī vienlaicīgi ir liels bezdarba līmenis un tai pat laikā daudz vakanču..
• Interešu izglītība un sports – ir jānodrošina valsts finansētas iespējas bērniem un jauniešiem iespējas nodarboties ar interešu izglītību un sportu. Tas ne tikai uzlabos jauniešu radošās spējas un veselīgāku dzīvesveidu, bet arī nodrošinās pozitīvas sociālās saites un mazinās tieksmes pēc kaitīgiem un atkarības radošiem ieradumiem.
• Izglītības darbinieku atalgojums – ir jāpaliecina izglītības darbinieku atalgojums, lai nodrošinātu, ka gan šodien, gan nākotnē ir pietiekams strādājošo skolotāju skaits.
• Finansējuma efektīvāks izmantojums – ir jāveic reformas, nodrošinot izmaksu efektīvu sākumskolu, pamatskolu un vidusskolu tīklu izveidi. Nodrošinot izmaksu efektīvāku mācību iestāžu tīklu, iegūto finansējumu varēs novirzīt izglītības iestāšu darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Problēmas tautsaimniecības jomā – viena no būtiskākajām problēmām uzņēmējdarbībā ir nevienlīdzīga konkurence un biežās neprognozējamās nodokļu izmaiņas, kā arī nepietiekams atbalsts no valsts un pašvaldību puses uzņēmējdarbības attīstībai.
• Uzņēmējdarbības vides uzlabošana – apkarot korupciju valsts iepirkumos un agresīvāk vērsties pret ēnu ekonomiku.
• Veidot ilgtermiņā prognozējamu nodokļu politiku, nosakot, ka gadījumos, ja tiek veiktas izmaiņas nodokļu likumdošanā, tiek noteikts pietiekami ilgs pārejas posms, lai uzņēmējiem nodrošinātu iespējas savlaicīgi sagatavoties un pielāgoties šīm izmaiņām.
• Veidot valsts politiku attiecībā uz neapstrādātu lauksaimniecības zemi, lai veicināt šo neizmantotā resursa lietderīgu izmantošanu, piemēram, šo zemju apmežošanai vai izmantošanai lauksaimniecībām. Sekmēt ražojošo lauksaimnieku un mežkopju sadarbību ar zinātniskajiem un pētnieciskajiem institūtiem, lai sekmētu ražošanas konkurētspēju, darba un izmaksu efektivitāti.
• Sekmēt nodarbinātību – nodrošinot atbalsta pasākumus uzņēmumiem, kuri rada jaunas darba vietas un veic ilgstošu bezdarbnieku, jauno vecāku, aktīvu senioru un cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanu darba tirgū.

Kad tiks sasniegts mūsu izvirzītais mērķis un Latvijā būs visiem iedzīvotājiem pieejama veselības aprūpe, veiktas reformas izglītības sistēmā – nodrošinot kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību, kura ir atbilstoša darba tirgus prasībām, un izaugsme būs novērojama arī tautsaimniecībā – nodrošinot iedzīvotājus ar darba iespējām un atbilstošu algu – Latvija kļūs par stipru valsti un būs radīti apstākļi, lai apstātos ekonomisku apstākļu spiestā emigrācija un tautieši vēlētos atgriezties dzimtenē.”