Budžetā neatrodas līdzekļi grozījumiem „Repatriācijas likumā”

Šā gada augustā Iekšlietu ministrija vēstīja, ka Latvijas Ministru kabinets (MK) 12. augusta sēdē atbalstījis tās izstrādātos grozījumus „Repatriācijas likumā”, kas paredzēja paplašināt personu loku, kurām iespējams pretendēt uz repatrianta statusu un līdz ar to arī uz ar reemigrēšanu saistīto ceļa izdevumu kompensēšanu, kā arī uz bezdarbnieka pabalstu.

Vienlaikus šajā MK sēdē tika nolemts, ka jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai 430234 eiro ik gadu likumprojektā paredzēto pasākumu izpildei nepieciešams izskatīt likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām.

Portāla baltic-ireland.ie rīcībā esošā informācija liecina, ka MK šā gada 10. un 12. novembra sēdēs tika izskatīti ar jauno politikas iniciatīvu finansēšanu saistītie jautājumi, un papildu finansējums likumprojektā „Repatriācijas likums” paredzētajiem pasākumiem (repatriantu loka paplašināšanai un materiālā atbalsta sniegšanai valsts valodas apguvei repatriantu ģimenes locekļiem) netika piešķirts.
Saistībā ar to Iekšlietu ministrija informē, ka attiecīgi precizēs minēto likumprojektu un pēc likumprojekta atkārtotas saskaņošanas ar saskaņošanas dalībniekiem iesniegs to izskatīšanai MK sēdē līdz 2015. gada 15. janvārim.

Likuma grozījumi, kuriem tā arī neatradās finansējums, paredzēja paplašināt to personu loku, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu, proti, par repatriantu atzīt arī tādu personu, kura ārzemēs ir dzīvojusi 10 un vairāk gadus.
Likumprojektā bija iekļauti šādi materiālās palīdzības veidi:
1) ar pārcelšanos uz dzīvi Latvijā saistīto ceļa izdevumu kompensēšana. Kopējais ceļa izmaksu apmērs repatriantam, kurus apmaksās valsts, ir ne vairāk kā 500 eiro;
2) ikmēneša pabalstu 250 eiro apmērā repatriantam, ja viņš ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks. Pabalstu maksā pilngadīgai personai, kura nav sasniegusi Latvijā noteikto vecuma pensijas vecumu, sešus mēnešus pēc kārtas. Pašreiz spēkā esošajā Repatriācijas likumā ir noteikts, ka ikmēneša pabalsts saistībā ar bezdarbu ir 90% no minimālās darba algas. Ievērojot to, ka minimālā darba alga aug, bet šim nolūkam piešķirtie finanšu līdzekļi ir ierobežoti, tiek noteikts konkrēts pabalsta apmērs;
3) valsts valodas apguves kursu līdzmaksājumu 80% apmērā, bet ne vairāk kā 50 euro apmērā repatriantam un viņa ģimenes loceklim līdz repatriants un viņa ģimenes loceklis zaudē statusu.

Minētos grozījumus „Repatriācijas likumā” paredzēja bēdīgi slavenais reemigrācijas plāns.

FOTO: baltic-ireland.ie