Nepieciešams izstrādāt ES līmeņa diasporu atbalsta politiku

11. maijā, Rīgā, atklājot Latvijas prezidentūras laikā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiekošo konferenci par diasporas un migrācijas jautājumiem Eiropas Savienībā (ES), ministru prezidentes Laimdotas Straujumas parlamentārais sekretārs Rihards Kols uzsvēra nepieciešamību pēc vienotas ES līmeņa diasporu atbalsta politikas izstrādes un ieviešanas, lai palīdzētu novērst tās problēmas, ar kurām joprojām saskaras ES dalībvalstis un no tām emigrējušie cilvēki.

Ņemot vērā pieaugošos ES darbaspēka mobilitātes “apgriezienus”, arvien vairāk ES pilsoņiem izvēloties kādā savā dzīves posmā emigrēt no savas izcelsmes valsts, neviena no ES dalībvalstīm – arī Latvija – nevar atļauties ignorēt savu diasporu kopienas.
Eiropas Savienības pilsoņu pārvietošanās brīvība kā viena no četrām ES pilsoņu pamatbrīvībām tika iezīmēta jau 1957. gadā, līdz ar Eiropas Ekonomikas kopienas līguma parakstīšanu. Mūsdienās tieši pārvietošanās brīvība un tiesības meklēt darbu citā ES dalībvalstī ir vieni no visspilgtākajām Eiropas Savienības pilsonības iezīmēm, kas vīziju par atvērtu un integrētu Eiropu padara par realitāti. Lai gan aktīvi emigrācijas un reemigrācijas procesi norisinājušies jau kopš 1957. gada, 2004. gadu – laiku, kad ES ievērojami paplašināja savas robežas – var iezīmēt kā pagrieziena punktu Eiropas emigrācijas tendencēs.

Arī Latvija kopš iestāšanās ES ir piedzīvojusi nepieredzēti liela skaita pilsoņu brīvprātīgu emigrāciju, dodoties galvenokārt uz Rietumeiropu, kur jau izveidojušās vērā ņemamas un aktīvas Latvijas diasporu kopienas. Lai gan pētījumi pierādījuši, ka diasporas sniedz būtisku pienesumu savām izcelsmes valstīm – arī Latvijas diaspora, vairāk kā 370 000 Latvijas pilsoņu, 2014. gadā Latvijā investējot vairāk kā pusmiljardu eiro -, pastāv arī nopietni sociāli, kultūras un juridiskie šķēršļi pilnvērtīgai darbaspēka mobilitātei un integrācijai. Arī diasporu atbalsta mehānismu izstrādes jautājums, lai gan aktuāls jau gadiem, joprojām nav atrisināti.

Rihards Kols skaidro: “Vienīgais veids, kā spēsim risināt ilgstošās problēmas, ir ar konsekventas un visaptverošas politikas īstenošanu, ņemot vērā visus aspektus, kas saistīti ar Eiropas pilsoņu mobilitātes un migrācijas jautājumiem – tostarp, arī ekonomiskos, sociālos, politiskos un kultūras. Sākot ar nediskriminējošu principu ieviešanu darba tirgū visas Eiropas līmenī un beidzot ar atbalsta sistēmu un krīzes palīdzības fondu izveidi – stratēģiska un vajadzībām balstītu ES līmeņa politika ir būtisks priekšnoteikums, lai mēs beidzot spētu risināt tās problēmas, kas skar šīs – arī latviešu – kopienas.”

Ārlietu ministrijas, asociācijas “Eiropieši pasaulē” un Eiropas Latviešu apvienības organizētajā konferencē tiks aktualizētas tēmas, kas skar sociālās drošības sistēmu pieejamību, sociālo maksājumu pārnesi, makroekonomiskos, sociālos un kultūras jautājumus, kā arī tiks apspriestas efektīvas diasporu iekļaušanas stratēģijas.

“Mēs patiesībā šobrīd atrodamies saplūšanas un kustības laikmetā, tautām pārvietojoties pa Eiropas Savienību jaunu iespēju, pieredzes un sapņu meklējumos. Tā ir šodienas realitāte un tā turpinās ietekmēt mūsu visu dzīvi arī turpmāk. Šie procesi spēcina ne vien mūsu ekonomiku, bet arī mūsu – Eiropas – integrāciju kopumā. Galu galā, nav labāka veida kā izprast citas kultūras kā dzīvojot tām blakus. Šis ir patiesi aizraujošs laiks, kurā mums ir iespēja arī mājās apkopot visdažādākās pieredzes – repatriēto pilsoņu stāstus par atgriešanos un iedvesmojošus pieredzes stāstus no tiem, kuri joprojām dzīvo ārvalstīs,” par Eiropas Savienības pārvietošanās brīvības sniegtajiem ieguvumiem stāsta R.Kols.