Pedagogi grib attīstīt prasmes strādāt ar diasporas bērniem un tiem, kas atgriežas Latvijā

22. oktobrī Rīgā, Latvijas Universitātes (LU) Mazajā Aulā notika konference “Radot iespējas attīstībai – diasporas bērni un jaunieši,” kuras mērķis bija iepazīstināt klātesošos ar pēdējā gada laikā veiktajiem pētījumiem bērnu un jauniešu izglītības jomā, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) direktore Aija Lulle.

Konference bija plaši apmeklēta, pulcējot valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, pedagogus, izglītības jomas vadošos darbiniekus, kā arī pašvaldību pārstāvjus no visas Latvijas. Tajā piedalījās arī diasporas pārstāvji – gan organizāciju vadība, gan individuāli dalībnieki no Vācijas, Austrālijas, Brazīlijas un ļaudis, kuri jau ir pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.
Uzrunājot konferences dalībniekus, LU prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā, profesors Jānis Ikstens izteica gandarījumu, ka Latvijas Universitātes pētnieki aktīvi pievēršas diasporas un migrācijas izpētei un mudināja arī nākotnē risināt tēmas, kas ir aktuālas zinātnei Latvijā, kā arī esošajiem un topošajiem studentiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts sekretāre Līga Lejiņa norādīja, ka IZM, kā arī tās pakļautībā esošās iestādes, diasporai un bērniem, kuri atgriežas Latvijas izglītības sistēmā, pievērš pastiprinātu uzmanību. Ministrija, atbildīgo jomu speciālisti un pedagogi, gan vēlas, gan cenšas pilnveidot savu darbu. Valsts sekretāre īpaši pateicās Valsts valodas aģentūras speciālistiem par ieguldījumu materiālu izstrādē diasporas bērniem, kā arī uzsvēra ministrijas vēlmi ņemt vērā jaunākos pētījumus un datos pamatotas rekomendācijas, lai tās ietvertu politikas īstenošanā un pedagogu spēju stiprināšanā.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts uzrunu sāka, citējot diasporas bērnu vecāku teikto par to, cik grūts, smags un laikietilpīgs darbs ir bērnu skološana svešumā. Šie zīmīgie vārdi, ko dzirdam kā attaisnojumu no daudziem šodienas vecākiem, kuri vairs nepievērš uzmanību bērnu latviskās identitātes kopšanai, bija iekļauti 1964. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs izdotajā brošūrā par bērnu un jauniešu izglītošanu latviešu kopienās. Viņš uzsvēra, ka, mācoties no vēstures, mēs varam neatkārtot kļūdas un sniegt mērķtiecīgāku atbalstu diasporai, kā arī pedagogiem, kuri vēlas pilnveidot savas prasmes. Vēstnieks arī īpaši akcentēja nepieciešamību radīt vairāk iespēju tieši jauniešiem, tai skaitā, mudinot diasporas jauniešus stāties Latvijas augstskolās, tehnikumos un profesionālajās skolās. Kā pozitīvu piemēru augstskolu stratēģijā stiprināt saiknes ar diasporu P.K. Elferts minēja tieši Latvijas Universitāti, kura XVI ASV Rietumkrasta latviešu dziesmu svētkos šā gada septembra sākumā bija izveidojusi speciālu stendu. Apmeklētāju vidū bija ļoti liela interese par LU programmām, īpaši – ar starptautisku ievirzi.
Konferencē pētnieki prezentēja daļu no apjomīga pētījuma, kas sastāv no 18 rakstiem, un kurus izstrādājuši 16 autori. Pētījumos analizēta diasporas skolu vēsture, mūsdienu situācija, izglītības vajadzības, skolotāju izglītošana, bērnu pieredze atgriežoties, valodas apguves un identitātes jautājumi, aptverot gan skolēnus, gan studentus un absolventus. Pētījums ietver arī unikālus datus par latviešu bērnu skolas gaitām Anglijas izglītības sistēmā. To izstrādājusi LU absolvente Dr. Olga Cara, kura vēlāk studēja Lielbritānijā un pašlaik ir ļoti pieprasīta eksperte darbā ar kompleksām datu bāzēm arī Lielbritānijas mērogā.
Šā gada nogalē pētījums iznāks grāmatā, ko izdos LU Akadēmiskajā apgāds. Zinātniskās redaktores: Dr. Aija Lulle un Dr. Evija Kļave. Zinātniskie recenzenti: prof. Ieva Zaķe (ASV), prof. Zaiga Krišjāne (Latvija) un Andris Straumanis (ASV).

LU DMPC dibināts 2014. gadā, pateicoties diasporas pārstāvju aktīvai ierosmei un Ārlietu ministrijas finansiālam atbalstam. Grāmatas izdošanu finansiāli atbalsta arī Latviešu fonds.

FOTO: baltic-ireland.ie