Vēstniecības ikgadējā tikšanās ar diasporas pārstāvjiem

Vakar, 6.decembrī, Dublinā, Lutherhaus zālē pulcējās Īrijas latviešu sabiedrisko organizāciju vadītāji un pārstāvji, kurus uz ikgadējo tikšanos aicināja Latvijas vēstniecība Dublinā. Sanāksmē piedalījās arī ciemiņi no Latvijas – folkloriste, Latvijas Universitātes profesore un Saeimas deputāte Janīna Kursīte, laikraksta “Latvijas avīze” žurnālists Uldis Graudiņš un Latvijas – Īrijas tirdzniecības kameras vadītāja Ilze Krēsliņa.

Kā novēroja mediji, no diasporas puses sapulcē visplašāk bija pārstāvēta Latviešu biedrība Īrijā, jo kopā ar LBĪ struktūrvienību vadītājiem te piedalījās vienpadsmit pārstāvji, kas veidoja lielāko daļu no klātesošajiem Īrijas latviešiem. Uz tikšanos bija ieradušies arī visi Īrijā dzīvojošie Īrijas Latviešu Nacionālās Padomes valdes locekļi, bija pārstāvēta arī LELB latviešu draudze Īrijā, Leinster Latviešu Kultūrizglītības Asociācija DZINTARS, Leinster latviešu biedrība (LELAB) un citas.
Tāpat kā iepriekš arī šajā tikšanās reizē gan vēstnieks Gints Apals, gan konsulārās nodaļas vadītāja Vija Buša tautiešiem sniedza apkopotus datus par gada laikā paveikto. Gan par to, ko rīkojusi vēstniecība pati, gan arī sadarbībā ar kopienas aktīvistiem. Lai arī 2015.gads, pateicoties valsts salīdzinoši lielākam finansējumam, kas saistīts ar Latvijas prezidentūru Eiropā, patiešām ir bijis pasākumiem bagāts, Gints Apals atzina, ka vēstniecība nav panākusi, ka latvieši Īrijā aktīvi piedalās visos sarīkojumos, un īpašu uzsvaru lika uz tiem, kam ir nacionālpolitisks uzstādījums.
“Vēstniecība pagājušogad [domāts 2015.gads, S.B. piezīme] centās atgādināt īriem un sev par to, kas mēs esam. Tāpēc mēs atvedām šurp Okupācijas muzeja izstādi. [...] Ar to mēs pateicām, ko mūsu tautai nozīmēja Otrais Pasaules karš, ka neesam jauna valsts, bet tūlīt svinēsim valsts simtgadi. [...] Un te mēs nespējām piesaistīt diasporas cilvēkus lielā skaitā,” sacīja Gints Apals.
Uzstājoties Latviešu luteriskās baznīcas draudzes vārdā, gan mācītājs Artis Eglītis, gan draudzes priekšniece Inguna Mieze mudināja līdzdarboties labdarības projektā, kas sniegs palīdzību Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolai Latvijā.
Runājot par nākotni un nākotnes plāniem LBĪ priekšsēdētāja Inguna Grietiņa, kas vienlaicīgi ir arī Eiropas Latviešu apvienības kultūras referente un prezidija locekle, kā arī Pasaules Brīvo Latviešu apvienības Kultūras Fonda valdes locekle, koncentrēti pastāstīja par biedrības iecerēm un abu jumta organizāciju iezīmētajiem virzieniem diasporas problēmu risināšanā. Kopumā LBĪ paspārnē darbojošos organizāciju pasākumu skaits pārsniedz septiņdesmit.
Zināšanai un tālākai attīstīšanai tika pieņemts priekšlikums par Īrijas latviešu pasākumu kopēja kalendāra izveidi, kam vienlaicīgi varētu būt gan potenciālo pasākumu apmeklētāju informēšanas funkcija, gan kalpotu kā palīgs sabiedrisko organizāciju pasākumu plānošanā un reklamēšanā, gan arī kļūtu par labu darba instrumentu žurnālistiem.

Sabiedrisko organizāciju pārstāvji tika iepazīstināti arī ar jauno vēstniecības darbinieci Katrīnu Līdaku, kas turpmāk palīdzēs risināt arī ar izglītību saistītos jautājumus. Katrīna Līdaka pastāstīja, ka vēstniecībā viņa strādā ceturto mēnesi, ka šis laiks viņai pagājis iepazīstoties ar Īrijas situāciju un aicināja izteikt priekšlikumus. Jāatzīmē, ka salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, latviešu organizāciju pārstāvji bija daudz aktīvāki piedaloties ne tikai šajā, bet arī citās diskusijās, ko noteikti veicināja dienas kārtībā atvēlētais laiks tieši šim mērķim.
Sanāksmes laikā vēstniecības Konsulārās nodaļas vadītāja Vija Buša vērsa sanākušo uzmanību arī uz tiem latviešu bērniem, kas dažādu iemeslu dēļ nonākuši īru audžuģimenēs. Viņa mudināja izplatīt informāciju par ieceri, kas paredz šīs problēmas risināšanā iesaistīt latviešu ģimenes Īrijā, kuras apsver iespēju kļūt par audžuģimenēm. To galvenais pienesums būtu saglabāt šo bērnu latvietību.
Pasākuma noslēgumā uzstājās folkloriste, Latvijas Universitātes profesore un Saeimas deputāte Janīna Kursīte. Latviešus viņa uzrunāja mazāk kā deputāte, bet vairāk kā projekta Interneta enciklopēdijas “Mūsu Latvija” īstenotāja. (Par šo projektu sīkāk lasiet http://baltic-ireland.ie/2015/12/33835/)
Lai arī finansiāli nākošais, 2016.gads, no vēstniecības puses nesolās būt tikpat dāsns kā šis, klausoties organizāciju priekšlikumus, plānus, sajūtot aktīvistu apņēmību un pārliecību, ka to īstenošana izdosies, varam būt visai droši, ka nākošgad latviskā dzīve Īrijā nepierims un tas ir galvenais.

FOTO: baltic-ireland.ie