Uzsāk diskusiju par balsstiesību piešķiršanu Īrijas nepilsoņiem

Īrijā pēdējos gados daudz ticis runāts par to, ka īru diasporai nav tiesību piedalīties vēlēšanās dzimtajā valstī, tomēr līdz šim maz uzmanības ir pievērsts to cilvēku tiesībām, kuri ir izvēlējušies Īriju par savām mājām, raksta www.newstalk.com.
Pēdējā tautas skaitīšanā 2011.gadā konstatēts, ka vairāk nekā 544 tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo Īrijā, nav šīs valsts pilsonības.

Viņi ir ieradušies Zaļajā Salā no 199 valstīm, bet 74,4% visu nepilsoņu ir no 12 visplašāk pārstāvētajām valstīm. Vislielākā kopiena – 112259 cilvēki – ir Apvienotās Karalistes pilsoņi, kuriem ir tiesības balsot Īrijas parlamenta vēlēšanās, bet nav tiesību piedalīties prezidenta vēlēšanās vai referendumos. Skaita ziņā nākamā ir Polijas pilsoņu (122585) kopiena, kam seko Lietuvas (36683), Latvijas (20593), Nigērijas (17642), Rumānijas (17304) un Indijas (16986). Šo valstu pārstāvjiem, neraugoties uz to, cik ilgi viņi dzīvo Īrijā vai cik lielus nodokļus šeit maksā, nav tiesību balsot par valsts parlamentu un prezidentu, kā arī piedalīties referendumos.
Lai kļūtu par Īrijas pilsoni, pretendentam ir jāiziet dažādas pārbaudes, tostarp jāsaņem izziņa no gardas par nesodāmību. Lai gan pilsonības iegūšanas process ietver dažādus elementus, pats pirmais nosacījums ir, ka nepieciešams nodzīvot Īrijā vismaz 5 gadus.

Statistikas dati liecina, ka 2013.gadā Īrijas pilsonība tika piešķirta 24263 cilvēkiem, kas ir 5,3 uz 1000 iedzīvotājiem. Īrijā ir vislielākais piešķirto pilsonību skaits visās 28 Eiropas Savienības valstīs. Skaitliski visvairāk minētajā gadā pilsonības ieguvuši ieceļotāji no trim valstīm – no Nigērijas 5799 jeb 23,9%, no Indijas 3008 jeb 12,4% un no Filipīnām 2475 jeb10,2%.
Pirms pieciem gadiem visvairāk ārvalstnieku – 88000 – dzīvoja Dublinā, kam sekoja Fingal grāfiste ar 50000 un Korkas grāfiste ar 43000. Galway pilsēta bija kulturāli visdaudzveidīgākā, jo 19,4% no tās iedzīvotājiem tika kvalificēti kā nepilsoņi.
Raksta autors Odran Flynn norāda, ka, piešķirot tiesības balsot nepilsoņiem, vēlētāju reģistrs papildinātos ar līdz pat 380000 personām un tam potenciāli varētu būt izšķiroša ietekme uz vēlēšanu rezultātiem, īpaši vairākos Dublinas vēlēšanu apgabalos. Visbūtiskāk tiktu ietekmēti Dublin Central, Dublin West, Dublin Mid-West un Dublin Fingal vēlēšanu apgabali.
Autors uzskata, ka ir vērts apsvērt pilnu balsošanas tiesību piešķiršanu tiem, kuri ir izvēlējušies pastāvīgu dzīvi Īrijā, kam šeit ir pašiem savas mājas, kas maksā nodokļus, rada darba vietas un dod labumu sabiedrībai.
Portālā www.newstalk.com ievietotā aptauja gan liecina, ka tā lasītāji neviennozīmīgi vērtē iespēju vēlēšanu tiesības piešķirt arī Īrijā pastāvīgi dzīvojošajiem citu valstu pilsoņiem. To bez nosacījumiem atbalsta 18% lasītāju, ar nosacījumu, ka valstī nodzīvoti 3 gadi – 12%, ar nosacījumu, ka valstī nodzīvoti 5 gadi – 29%, pilnībā neatbalsta 41%.

FOTO: baltic-ireland.ie