Vēstnieks P. Elferts: diasporas studenti ir Latvijas augstskolām vēl neapzināta mērķgrupa

10. maijā Ārlietu ministrijā (ĀM)notika darba grupas diasporas politikas jautājumos sēde, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja ĀM Komunikācijas grupa. Tajā diasporas, Latvijas institūciju un dažādu organizāciju pārstāvji diskutēja par diasporas studentu piesaisti mācībām Latvijas augstskolās, kā arī diasporas dalību skolēnu apmaiņas programmās Latvijā.

Sanāksmē Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts uzsvēra: “Liels un vēl neizmantots potenciāls ir diasporas jauniešu kā studentu piesaiste mācībām Latvijas augstskolās, tehnikumos. Šis ir vēl pietiekami neapgūts darbības lauks, kurā es aicinātu darboties Latvijas izglītības iestādes.” Vēstnieks atzīmēja, ka šādam darbības virzienam jābūt iekļautam remigrācijas politikā, lai stiprinātu diasporas latvisko identitāti, saikni ar Latviju un veicinātu jauniešu atgriešanos Latvijā.
Ir vairākas augstskolas, kas jau darbojas šajā virzienā. Rīgas Ekonomikas augstskolas pārstāvji sēdes dalībniekus iepazīstināja ar “Mantojuma programmu”, kas piedāvā angļu valodā par mācību maksu studēt vienu semestri vai mācību gadu Latvijā, paralēli studijām stiprināt latviešu valodas zināšanas, veikt pētniecību Latvijas uzņēmumos un strādāt praksē.
Pagājušā gada latviešu Rietumkrasta Dziesmu svētkos Sanhosē Latvijas Universitāte (LU) bija izvietojusi savu stendu par studiju iespējām, un interese par LU materiāliem bija liela. LU fonda pārstāvis asociētais profesors Arvils Šalme sēdē apliecināja, ka LU arvien cenšas paplašināt iespējas diasporai. Viņš norādīja, ka jādomā par diasporas jauniešu piesaisti ne tikai akadēmiskai izglītībai, bet arī interešu izglītībai, kā arī tālmācības iespējām.

Vēstnieks Pēteris Kārlis Elferts atgādināja, ka Latvijas izcelsmes diasporas jauniešiem, studējot Latvijā, ir iespēja izmantot savas dubultpilsonības priekšrocības, mācoties šeit kā Latvijas pilsonim. Piemēram, salīdzinot ar studiju izmaksām Amerikā, Latvijā tās būtu krietni mazākas. Turklāt pētnieces Dr. Ievas Birkas pētījums par Amerikas un Kanādas latviešiem apliecina, ka vairākums, kas apsver iespējas pārcelties uz Latviju, ir tieši jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem.

Apspriežot jautājumu par diasporas skolēnu iesaisti apmaiņas programmās Latvijā, Latviešu Eiropas apvienības prezidija priekšsēdētājs Kristaps Grasis norādīja, ka diasporas ģimenes interesējas par šādām iespējām, un uzsvēra, ka diasporas bērni un jaunieši ir svarīgi mērķgrupa. Iespējas mācīties Latvijas skolā dotu iespēju būt latviskā vidē, stiprināt latviešu valodas zināšanas un saikni ar Latviju, nākotnē veicinot iespējas studiju vai darba gaitām Latvijā.

Starptautiskā nevalstiskā organizācija „AFS Latvija” informēja par skolēnu apmaiņas starpkultūru programmu bērniem vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kas piedāvā par dalības maksu iespēju Latvijas bērniem mācīties skolā un dzīvot viesģimenē citā valstī, bet bērniem no citām valstīm – Latvijā. Organizācija izrādīja interesi, lai piesaistītu diasporas bērnus šai programmai.

Darba grupas sanāksmē tāpat tika runāts iespējām nākotnē domāt par tādu skolēnu apmaiņas programmu, kas būtu paredzēta un pielāgota diasporas bērnu vajadzībām un ko atbalstītu valsts. Tikmēr ir iespēja aicināt organizācijas, kas šīs programmas īsteno, darboties uzrunājot arī diasporas auditoriju.

Diasporas darba grupas sēdē piedalījās arī pārstāvji no Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Kultūras ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Valsts izglītības satura centra un starptautiskās jauniešu organizācijas “AIESEC”.

FOTO: baltic-ireland.ie