Diasporas konferences dalībnieki pieņem rezolūciju par rīcību vairākās nozīmīgās jomās

29. un 30. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā jau sesto gadu notika konference „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2016”, kurā piedalījās vairāk nekā pusotrs simts dalībnieku no divdesmit pasaules valstīm, informē Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša.
Konferences mērķis ir veidot dialogu par latviskās identitātes saglabāšanu un sadarbības veicināšanu starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem un Latvijas sabiedrību.

Šogad konferenci caurvija Latvijas valsts simtgades tuvošanās motīvs – kā slieksnis un atskaites punkts, kas liek apzināt paveikto un sasniegto, lai uzstādītu jaunus mērķus.
Konferences “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2016” dalībnieki pieņēma rezolūciju, kura adresēta Latvijas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un organizācijām, kuras pārstāv ārvalstīs mītošos Latvijai piederīgos, īstenot rīcību vairākās nozīmīgās jomās – pilsoniskās līdzdalības veicināšanā, izglītības un audzināšanas darbā, profesionāļu un uzņēmēju tīklošanās un sadarbības veicināšanā, kultūrā, kā arī pasākumus remigrācijas veicināšanai.

Piemēram, rezolūcija aicina atbalstīt regulāru konsultatīvu un iekļaujošu diasporas pārstāvības forumu diasporas stratēģiskā redzējuma definēšanai un iekļaušanai Latvijas valdības un Saeimas darba kārtībā attiecībā uz Latvijas izaugsmi, rīcībpolitikas virzību un diasporas ieguldījumu tajās, izstrādāt diasporas izglītības attīstības koncepciju, izstrādāt stratēģiju Latvijas diasporas iesaistei Latvijas tautsaimniecībā u.c.

Konferences dalībnieki vienojās, ka kopīgajā Latvijas valsts simtgades programmā jāiekļauj un jāatbalsta diasporas iecerētos projektus, kas rosina Latvijai piederīgo pilsonisko līdzdalību, stiprina Dziesmu un Deju svētku tradīcijas saglabāšanu un latviešu kopienu sadarbību mītnes zemēs. Ir pieņemts kopīgs vēstījums aicināt aktīvos remigrantus apvienoties, lai tuvākajā laikā izveidotu sabiedrisko organizāciju remigrantu vajadzībām atbilstošas savstarpējā atbalsta sistēmas attīstīšanai, informācijas un citas remigrantiem un potenciālajiem remigrantiem nepieciešamās palīdzības sniegšanai.

Konferenci organizēja Kultūras ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) un Eiropas Latviešu apvienību (ELA).

FOTO: no Gitas Robaldes personīgā arhīva