Pētījums: Fiktīvās laulībās labprātīgi iesaistītajām sievietēm nereti nesamaksā

Pēdējā laikā Latvijas sievietēm, kuras labprātīgi iesaistās fiktīvās laulībās, visbiežāk par sniegto palīdzību nesamaksā vai arī samaksā ļoti maz, secināts starptautiskā pētījumā. Pētnieki secinājuši, ka vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, pēdējā laikā novērots jauns cilvēku tirdzniecības fenomens – ekspluatatīvas fiktīvās laulības.

Par šādām fiktīvām laulībām uzskata gadījumus, kad iesaistītā persona sākotnēji ir piekritusi slēgt fiktīvas laulības, bet pēc tam tikusi apkrāpta un pakļauta dažādai ekspluatācijai.
Pētījums atklāj trīs galvenos veidus, kā sievietes tiek iesaistītas ekspluatatīvās fiktīvajās laulībās. Pirmkārt, persona tiek piespiesta stāties fiktīvās laulībās. Otrkārt, ir cilvēku tirdzniecības gadījumi, kad persona sākotnēji piekritusi stāties fiktīvās laulībās, tomēr pēc tam ir apkrāpta un pakļauta vardarbībai, un līdz ar to arī pakļauta ekspluatācijai fiktīvām laulībām.
Trešais ekspluatatīvo fiktīvo laulību veids ir fiktīvas laulības, kad personai sākotnēji radīts priekšstats, ka tā ir īsta laulība, bet pēc laika izrādās, ka tā ir krāpšana, proti, laulības no vīra puses ir fiktīvas un tikai sieva cerējusi, ka tās būs īstas.
Analizējot Latvijas situāciju, pētnieki secinājuši, ka ir gadījumi, kad sievietes stājušas fiktīvās laulībās apzināti un brīvprātīgi. Šajos gadījumos viņu apvārdošanai izmantots tas, ka sievietēm ir bijušas ekonomiskās grūtības un bijusi vajadzīga nauda. Ekspluatatīvu fiktīvu laulību gadījumā šīs sievietes parasti tiek apkrāptas, nauda nav samaksāta un viņas vēl tikušas pakļautas dažāda veida ekspluatācijai.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji intervijās snieguši informāciju, ka pēdējā laikā sievietēm, kuras iesaistītas fiktīvās laulībās labprātīgi, samaksa visbiežāk netiek nodrošināta vai arī samaksa ir ļoti niecīga.
Atlīdzību par stāšanos fiktīvā laulībā nesaņem arī tās sievietes, kuras ir piemānītas, jo domājušas, ka tā ir īsta abpusēja mīlestība un būs īsta laulība ar trešo valstu piederīgo, jo viņām iepazīšanās sākumā radīts šāds priekšstats.
“Vervēšanas pieeja, kad netiek piedāvātas fiktīvas laulības, bet tiek radīta ilūzija par īstām attiecībām, ir ļoti izdevīga trešo valstu valstspiederīgajam, jo nav jāmaksā par fiktīvu laulību slēgšanu. Intervēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju vērtējumā tā ir ļoti izplatīta vervēšanas stratēģija. Šajos gadījumos ir ļoti sarežģīti pierādīt, ka sieviete tika izmantota, jo sieviete domā, ka laulība nebija fiktīva, bet bija īsta. Vienlaikus vairākas pazīmes rāda, ka laulība bija īsta tikai no vienas puses, jo sievietes tiek ļoti steidzinātas apprecēties un laist pasaulē bērnus (kopīgs bērns ar Latvijas pilsoni arī ir pietiekams iemesls, lai saņemtu uzturēšanās atļauju ES), bet pats galvenais – attiecības ir pakārtotas migrācijas dienestu apmeklējumam, lai saņemtu uzturēšanās atļauju,” teikts pētījumā.
Pētījums veikts projektā “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums”. 2015.gada janvārī sāktā un ES līdzfinansētā projekta galvenais mērķis bija meklēt kopsakarības un pētīt fiktīvo laulību fenomenu cilvēktirdzniecības kontekstā un ierosināt visaptverošu rīcību to novēršanai.

Viens no galvenajiem pasākumiem bija kopīgs pētījums, kas piecās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Īrijā un Slovākijā – ilga 20 mēnešus.

Apkopojot visu valstu ziņojumus, eksperti nonāca pie vairākiem secinājumiem. Eksperti secināja, ka visos piecu valstu tiesību aktos cilvēktirdzniecības noziegums ir atzīts par krimināli sodāmu nodarījumu. Tāpat secināts, ka vervēšanas metodes ekspluatatīvām fiktīvām laulībām un cilvēktirdzniecībai ir vienas un tās pašas – upuri tiek ievilināti ar mānīgiem solījumiem un darba viltus piedāvājumiem un iespējām.

Eksperti arī secinājuši, ka lielākajā daļā gadījumu upuri patieso situāciju sāka apzināties, tikai nokļūstot mērķa valstī. Lai kontrolētu sievietes, tika izmantoti draudi un psiholoģiska kontrole, seksuāla un fiziska vardarbība, finansiāla kontrole un ekonomiska vardarbība.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS