Ceturtdiena, 25. maijs, Varda dienas: Junora, Anšlavs

Ledus ir sakustējies… draugiem.lv

- 22.10.2016
Sadaļas: Mēs Īrijā - Atslēgvārdi: , , ,

2009-002Man bija tas gods piedalīties Latvijas Vēstniecības Īrijā rīkotajā sapulcē ar Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) speciālo uzdevumu vēstnieku diasporas jautājumos Ati Sjāniti. Sarunu laikā man radās ļoti daudz jautājumu, ko uzdot LBĪ un izlasot rakstu, kuru ir parakstījusi LBĪ priekšsēdētāja Ingūna Grietiņa, tie ir sasnieguši kritisko masu un šie jautājumi ir jāizrunā.

Laikam pirmais es runāšu, kā speciālists (ir iegūts Biznesa Menedžmenta bakalaura grāds Īrijā), kas pārzina Īrijas Republikas likumdošanu un ir kompetents biznesa un finanšu jautājumos.
LBĪ oficiālajā mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka šī biedrība ir vienīgi reģistrējusies Public Participation Network (http://www.dublincity.ie/public-participation-network-ppn). Šī organizācija (PPN) gan nav oficiālais uzņēmumu reģistrs Īrijā, bet gan publiska vietējās pašvaldības (šajā gadījumā – Dublinas) organizācija, kas apzin un apvieno vienuviet sabiedriskās organizācijas, kas darbojās tās teritorijā. Tieši tāpat kā LLKIA “DZINTARS” un LELAB ir reģistrējušās vietējā Karlovas PPN.
Tāpat balstoties uz Ilzes Tropas (kas parakstījusi LBĪ dibināšanas protokolu) teikto, nākas secināt, ka daži cilvēki neuzskata par vajadzību pārbaudīt un ievērot vietējās likuma normas.
Pārbaudot Īrijas Republikas valsts uzņēmumu/ biedrību/ privātuzņēmēju reģistru, LBĪ nav atrodama Īrijas Republikas Uzņēmumu reģistra sarakstā (https://search.cro.ie/company/CompanySearch.aspx), kas liecina to ka LBĪ darbība (maigi sakot) nav saskaņota ar vietējo likumdošanu.
Tai pašā laikā, šī organizācija sevi sludina kā vecāko organizāciju Īrijā un šīs organizācijas mājas lapā pieejamā informācija norāda to, ka biedru nauda ir 50 Eiro gadā. Tātad, ja LBĪ ir ar tik ilgstošu darbību un tik daudziem biedriem, ka pulcina tūkstošus ( balstoties uz Ingūnas Grietiņas teikto), tad ir arī guvusi pietiekami lielus ienākumus no biedru naudām un pasākumiem, kas pārspēj mazā un vidējā uzņēmuma ienākumus Īrijā. Nu šeit man kā Īrijas un Eiropas kopienas likumdošanas speciālistam rodas jautājums, kāpēc LBĪ ved saimniecisko darbību, kas ir pretrunā ar Īrijas Republikas un Eiropas kopienas likumdošanu.
Tāpat, tā kā LBĪ uzrāda, ka biedru naudas apjoms ir 50 Eiro, man nākas aizrādīt, ka no Īrijas likumdošanas puses šis biedru naudas apjoms jau tiek uzskatīts par gana apjomīgu un organizāciju vairs nevar uzskatīt par Labdarības (Charity) organizāciju. Šādā gadījumā organizācija ir atzīstama kā peļņu gūstoša organizācija.
Izpētot gadiem cauri ejot dažādus avotus, kur LBĪ ir tikusi publicējusi oficiālos savus paziņojumus, nākas secināt to, ka šajos avotos parādās ar LBĪ organizācijas nosaukumu vismaz trīs dažādi banku konti ar dažādiem reģistrācijas numuriem (nu to varbūt vajadzētu papētīt tuvāk kādam žurnālistam un Valsts kontrolei). Īrijas Republikas teritorijā organizācija var atvērt savu kontu tikai tad, ja uzrāda uzņēmuma reģistrācijas apliecību ar speciāli šai organizācijai piešķirto uzņēmuma reģistra numuru. No visas zināmās informācijas nākas secināt, ka ir tikuši un tiek izmantoti privātie konti saimnieciskajai darbībai, kas ir pretrunā ar Īrijas Republikas un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un LBĪ darījumi un godīgums ir apšaubāmi.

Otrkārt, es runāšu kā viens no cilvēkiem, kas veicis brīvprātīgo darbu LBĪ. Tā kā man ir pieredze gan brīvprātīgajā darbā LBĪ latviešu skoliņā “Sauleszaķēns”, gan LELAB, man ir arī savs viedoklis cik dažādi tiek vesta darbība šajās divās Īrijas diasporas organizācijas. Divu gadu laikā, ko mani bērni apmeklēja LBĪ skoliņu, man nebija tas gods sagaidīt, ka LBĪ priekšsēdētāja apmeklē kādu savas skoliņas pasākumu un pagodina ar savu klātbūtni. Tāpat, visa skoliņas darbība bija saorganizēta tā, lai neviens neko nezin par finansēm un to kā tiek tērēta nauda. Gudri cilvēki bija traucēklis privātajām interesēm un ambīcijām.
Tai pašā laikā LELAB ietur pilnīgi pretēju stratēģiju (oficiāli reģistrēta Īrijas Republikas uzņēmumu reģistrā). Veicot LELAB auditu, man ir nācies pārlasīt veselu kaudzi protokolu, atskaišu un sarakstes, kas liecina par to, ka LELAB vadītāja visu laiku aktīvi līdzdarbojusies un apmeklējusi savas skolas, rakstījusi atskaites un sniegusi detalizētu saimnieciskās darbības pārskatu.
Divas pilnīgi pretējās darbības, viena organizācija ir par likumību un atklātību, bet otra par apšaubāmu un noslēpumā tītu darbību.
Treškārt, es gribu runāt kā viens no Īrijas diasporas neatkarīgajiem pārstāvjiem un es runāšu no savas pieredzes par mūsu vēstnieku, Apala kungu. Ir man nācies runāt ar vēstnieku arī par neērtajiem jautājumiem, kad vēstniekam ir savs viedoklis. Tomēr nākas secināt, ka viņa uzskati vienmēr ir balstīti uz likuma normām un ētiku.
Tāpat, daudzi Ingūnas Grietiņas kundzes izteikumi nav balstīti uz konkrētiem faktiem un es saskatu šīs kundzes lielo ego, kas runā. Daudzi LBĪ pasākumi netiktu bijuši nedz tik plaši un ne tik daudz apmeklēti, ja mazās organizācijas rīkotos tā, kā šī kundze rīkojās un neatbalstītu LBĪ pasākumus. Vēl vairāk, lielākā daļa šo pasākumu ir izdevušies tieši pateicoties šīm mazajām un mazsvarīgajām organizācijām. Šķelšanās ir notikusi vairāk tieši LBĪ vainas dēļ un šīs organizācijas stratēģiskās domāšanas iztrūkuma dēļ. Tieši vēstnieka kungs ir centies apvienot latviešus Īrijā un aktīvi iesaistīties visu organizāciju pasākumos un diasporas darbībā. Tomēr pats galvenais, kā es to redzu, LBĪ vadītajās rīcība ir ļoti personiskās lietas – nauda, varaskāre un personīgais egoisms.
No biznesa pasaules viedokļa es teiktu, ka ir notikusi divu ļoti spēcīgu personību sadursme, kur viena no personībām ir aizgājusi par tālu, kad personīgais egoisms ir svarīgāks par ieņemamā amata pienākumiem, organizāciju un diasporas vajadzībām, ko šī personība pārstāv. Ir pārkāpta tā robeža, kad personīgās ambīcijas ņem virsroku un ir svarīgākās par organizācijas nākotni, diasporu un sekām. Pilnīga nevēlēšanās pieņemt to, ka kādam var būt cits viedoklis un arī mazvērtīgās organizācijas un mazie ļautiņi dara ļoti lielu brīvprātīgo darbu, kam ir liela nozīme un īpatsvars latviešu valodas un kultūras saglabāšanā.

Aija Rība

FOTO: baltic-ireland.ie


  1. Uzreiz gribu paziņot, ka ar šo nekādi neatbalstu LBĪ vadības rīcību, un savu attieksmi pret to esmu paudusi jau iepriekš. Bet nu šī speciālista , kas pēc pašas vārdiem, pārzina Īrijas Republikas likumdošanu, un ir kompetents biznesa un finanšu jautājumos, raksts man vienkārši iedzina izmisumā – kas vispār notiek Īrijas latviešu organaziācijās! Kam tas viss tiek darīts? Sev, savu ambīciju apmierināšanai, jeb kaut kur aiz tā visa ir arī ikdienas cilvēki, kuri vēlas Īrijā būt kopā ar saviem tautiešiem, mācīt saviem bērniem latviešu valodu, tikties kopīgos pasākumos, braukt ekskursijās un vnk būt cilvēkiem?
    Un tagad par konkrēto rakstu.
    1. Grūti ir izburties cauri šādai latviešu valodas gramatikai, bet pieļauju, ka, mācoties Īrijas skolās, tas vairs nav tik būtiski. Kaut gan dīvaini, ka cilvēks ar šādām latviešu valodas gramatikas prasmēm ir darbojies latviešu skoliņā kā brīvprātīgais. Ceru, ka ne skolotājas lomā.
    2. Par šo labdarības organizāciju reģistrāciju. Tā kā tas neskar tikai LBĪ, bet visas citas latviešu labdarības organizācijas, gribu Jums paskaidrot to, ko zin visi, kas apmeklēja Charities Regulatory Authority sanāksmi šā gada sākumā un piereģistrēja savas, līdz 2014.gada 16.aprīlim dibinātās, organizācijas līdz šā gada 16. aprīlim. Ja organizācija tika pirms tam reģistrēta ieņēmumu dienestā, tad šīs organizācijas tika automātiski reģistrētas CRA (Charities Regulatory Authority), bet, ja tas nebija izdarīts, tad to uz atvieglotiem noteikumiem varēja izdarīt līdz šā gada 16.aprīlim. Tā kā CRA darba apjoms ir ļoti liels, šobrīd ir ļoti garš gaidīšanas saraksts, un organizācijām tika dota atļauja turpināt savu sabiedrisko un finansu darbību, balstoties tikai uz šī iesnieguma un apliecinoša e-pasta pamata. Īrijas likumdošana nekad nav izvirzījusi prasību reģistrēt labdarības organizācijas CRO ( Companies Registration Office), kas ir paredzēta biznesa kompāniju nevis labdarības organizāciju reģistram. Ja Jums, Aija Rība, ir cita pamatota informācija, lūdzu, izlabojiet manis rakstīto ar likuma pantiem.
    3. Tālāk par biedru naudām. Nav neviena likuma, kas noteiktu biedru naudu lielumu, un, vēl jo vairāk, ka biedru naudu lielums noteiktu Labdarības (Charity) organizāciju statusu! Biedru naudas var būt kaut 50000 € gadā, bet, ja šī nauda tiek izlietota organizācijas statūtos paredzētajiem mērķiem, un nenes peļņu, tā ir un paliek Labdarības organizācija! Ja organizācijas apgrozījums pārsniedz 10 000 gadā, ir nepieciešama detalizētāka grāmatvedība un gada pārskats, un tā ir vienīgā atšķirība no mazajām labdarības organizācijām ar agrozījumu zem 10 000. Un tas, kā šī nauda tiek izlietota , ir katras organizācijas un attiecīgo uzraugošo institūciju, nevis garāmgājēju kompetencē. Nesaprotu, par ko Jūsu skolā bakalauru dod…
    4. Bankas konts. Lai pārskaitītu naudu uz jebkuru bankas kontu, ir jānorāda precīzs konta īpašnieka vārds. Ja tas netiek izdarīts, pārskaitījumu nevar veikt. Es nesaprotu, kā privāta bankas konta īpašnieka vārda vietā ievadot kādas organizācijas vārdu, šis maksājums vispār var tikt veikt tīri fiziski.
    5. Tālāk par slavināto LELAB darbību. Manā rīcībā ir to cilvēku vēstule, kas ir cietuši no Aijas Rības un Daigas Ezermales rīcības saistībā ar skoliņu “Saulessvece”, kur viņi panikā lūdz atbalstu. Pie nepieciešnamības un ar šo cilvēku atļauju, es to varu arī publicēt, bet pagaidām to vēl pieturēšu. Tāpat, es nezinu nevienu skoliņu, kas būtu izturējusi laika pārbaudījumu, LELAB paspārnē – ar lielāku vaimazāku skandālu, visas ir pajukušas. Tāpat manam nodibinājumam “Labo Cilvēku Klubs” ir ļoti negatīva pieredze sadarbībā ar Daigu Ezermali, kas būtiski ietekmēja mana nodibinājuma reputāciju un finanses.

    Jūsu personīgajā viedoklī par vēstnieku dr. Gintu Apalu un LBĪ vadītāju Ingunu Grietiņu neiedziļināšos.

  2. Ilze, noņemu cepuri Jūsu priekšā! Paldies par komentāru.

  3. Ui, nu gan vairs nav labi, kad “Tramps” ar “Klintoni” Īrijā publiski strīdas…
    :mrgreen: :mrgreen: :mrgreen:

  4. Palasiet paši, ko esat sarakstījuši(droši vien ,pašiem liekas baigi jau nu aktuāli un saasināti), es saprotu, ka katram ir sava sāpe, un sevis pašnovērtējuma skala- skan pat izcili…..es…speciālists, tāds un tāds…..super, tagad , kad dzirdēšu Aija Riba, domāšu speciālists ar bakalaura grādu EIROPAS UN ĪRIJAS LIKUMDOŠANĀ ( tātad jurists)vai biznesa menedžmentā(tātad vispārējā biznesa izglītība)…nav īsti skaidrs ,tieši ,kāds speciālists…..un man ir pilnīgs intereses trūkums šajā jautājumā.
    Par ko, Letiņi , plēšamies??? Par varu??? Par varu un naudu??Par varu naudu un publicitāti???
    Skoliņas, naudiņas, smukumiņi, nesmukumiņi……cilvēkiem no malas tik interesanti…. Labās un sliktās biedrības, labās un sliktās skoliņas. Ierindas latvietim īrijā ir ļoti svarīgi kurā latviešu biedrībā viņš ir iekļauts, nu pilnīgi un galīgi …… Pašiem Jums un Jūsu, piecu biedru ,biedrībām liekas ļoti svarīgi šie runu un ķengu plūdi…., domāju pārējiem lasītājiem gana komiski un neizprotami. Neesmu nekāds speciālists, kā daži te, bet par naudas pārskaitījumiem….svarīgs ir tikai konta nr un sort code , vai iban un bic, kam tieši….ir kaķim zem astes…jurim, pēterim, starptautiskajai seksuālo minoritāšu biedrībai…nu pilnīgi vienalga.
    Ieteikums, palasiet Ilfu un Petrovu….super , tādas līdzības…, ja nepatīk krievi, tad varat mēģināt V.Lāci, lai arī gana sarkans viņš spēja parādīt latvieti, kāds viņš ir…vai Blaumani un Kaudzites…
    Izskatās , ka tai Īrijā esam pazaudējuši paškritiku
    Mazliet žēl vēstnieka, bet latvieši- tādi esam

  5. Ilze Ceica, ko, varbut ir istais laiks publiceet? So, tautai tak jazin savi varonji. Par Ezermali ka ir jauzmanas. Un Ribu. Nu tas ko tu raksti ka “Manā rīcībā ir to cilvēku vēstule, kas ir cietuši no Aijas Rības un Daigas Ezermales rīcības saistībā ar skoliņu “Saulessvece”, kur viņi panikā lūdz atbalstu. Pie nepieciešnamības un ar šo cilvēku atļauju, es to varu arī publicēt, bet pagaidām to vēl pieturēšu.” Ja saki A saki tad arii B labi. :roll: :-D

  6. Laikam pirmais es runāšu, kā speciālists– Vai nu raksta autorei klibo gramatika vai ari pārsūtījusi jau sagatavotu rakstu

  7. Tur, kur kasās 2 latvieši, vajag  atrast vēl arī trešo :roll:
    Pilnīgs latviešu tradīcijām bagātais grauzšanās process garantēts :twisted: :twisted:
     Skumji, bet fakts :cry:
    Un ja to netīro veļu vēl mazgā publiski…….

  8. ..re kā kašķējas un ”Nelabais”tik berzē rokas….laikam nepiedzīvošu to dienu,kad tauta būs vienota…kā tas bija ”Baltijas Ceļā”…..

  9. ..Guntar Vaivod,piekrītu Tev,,,malacis…katra slaucēja grib kļūt par bosieni..



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie