ELA gandarīta par diasporas mobilizēšanos iniciatīvai un mudina valsts dienestus pārdomāt retoriku

Balstoties uz diasporas aso reakciju uz mediju brīdinājumiem par diasporas naudas pārskaitījumiem piemērojamiem nodokļiem un deklarēšanas pienākumu Latvijā, Eiropas Latviešu apvienība (ELA) 2. janvārī sāka pilsonisko iniciatīvu ManaBalss.lv portālā. Tā aicināja Saeimu novērst dubultu nodokļu piemērošanu diasporas pārskaitījumiem iztikai uz Latviju neatkarīgi no radniecības, kā arī mazināt administratīvo slogu, paceļot deklarējamo summu slieksni.

Līdz šim iniciatīvu ir parakstījuši vairāk kā 1100 diasporas pārstāvju, un Saeima ir atsaukusies dialogam par iniciatīvā izvirzītajiem jautājumiem.
ELA prezidija pārstāve un iniciatīvas vadītāja Elīna Pinto vērtē: “Mēs esam gandarīti, ka iniciatīva ir apliecinājusi diasporas spēju strauji mobilizēties un sev sāpīgus jautājumus risināt konstruktīvā pilsoniskas iniciatīvas ceļā. Turklāt arī valsts pārstāvji – VID un Saeima – parādījuši gatavību zibenīgi reaģēt un iesaistīties dialogā ar pilsoņiem. Šī turklāt ir pirmā reize, kad diasporas izvirzīts jautājums dažu dienu laikā nonāk divu nozīmīgu Saeimas komisiju dienas kārtībā. Darbs tagad turpināsies kvalitatīvi jaunā līmenī.”
Pēc portāla ManaBalss.lv pieredzes tikai 5-10% iniciatīvu divu dienu laikā spēj sasniegt 1000 parakstu skaitu.
Diemžēl iniciatīva izsaukusi arī FM kritiku kā mēģinājums legalizēt apšaubāmas izcelsmes ienākumus (TVNET, 07.01.2017.). ELA ieskatā šāda nostāja ir nepamatota un nevajadzīgi palielina neuzticēšanās plaisu starp valsti un diasporu.
“ELA iniciatīva skaidri norāda uz atbalstu iztikai, nevis noziedzīgiem miljonu darījumiem, un valsts pati ir noteikusi iztikas apjomu minimālās mēnešalgas apmērā – kas nav atspoguļots esošajā regulējumā. Ar šādu diasporai adresētu skarbu retoriku par naudas atmazgāšanu valsts ‘ar lielgabaliem šauj pa mušām’ vai, pareizāk, pa bitēm, kas pilda tās budžeta kāres,” komentē Elīna Pinto.

ELA ieskatā arī VID skaidrojumi, ka trešo personu saņemtā atbalsta deklarēšanas pienākuma izpilde netiekot īpaši uzraudzīta, neveicina tiesisko apziņu un liecina par esošā regulējuma nelietderīgo slogu valstij un pilsoņiem.
Arī Latvijas ekonomikas eksperti uzsver diasporas pārskaitījumu primāri sociālo nozīmi un ekonomikas stiprināšanas potenciālu Latvijā. Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētais profesors un ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka uzsvēris, ka šīs naudas apritē nesaskata ēnu ekonomikas pazīmes vai nelegālas naudas atmazgāšanu (Diena, 05.01.2016.). Saskaņā ar Latvijas Universitātes pētnieku datiem visbiežāk savus tuvinieku atbalstu no ārvalstīm saņem reģionu iedzīvotāji.
ELA priekšsēdis Kristaps Grasis norāda: “Diasporas pārskaitījumi Latvijai ienes ap 5% no IKP gadā, kas ir tikpat, cik valsts aizsardzības un veselības aprūpes budžets kopā. Šī nauda palīdz mazināt sociālo spriedzi Latvijā, un to ierobežot vai novirzīt pelēkajā ekonomikā nav tālredzīgi. Bez tam mēs esam arī gatavi kopā ar Latvijas Banku, valdību un citiem partneriem meklēt inovatīvus veidus, kā šo naudu lietderīgāk ievirzīt arī aktīvās ekonomikas un uzņēmējdarbības atbalstam.”
Lietuvā, piemēram, šādiem nolūkiem izveidotas “diasporas obligācijas” un īpašas “patriotu atlaides” ieguldījumiem jaunuzņēmumos.
Iniciatīva arī ir izgaismojusi diasporas interešu pārstāvības jautājumu Latvijas likumdošanā. ELA un Latvijas Universitātes 2016. gadā veiktais pētījums par Eiropā dzīvojošo Latvijas piederīgo pilsonisko līdzdalību izcēla attālināto līdzdalības formu nozīmi diasporas iesaistei Latvijas sabiedriskajos procesos. Pētījuma vadītāja Inta Mieriņa uzsver: “Diaspora ir būtisks pilsonisks resurss Latvijai. Tās aktivitāte visdažādākajos, visradošākajos līdzdalības formātos liecina par interesi un gatavību iesaistīties sabiedriskās norisēs arī pēc aizbraukšanas no Latvijas. Visefektīvāk diasporas līdzdalību nodrošina attālinātās iesaistes formas – mūsu pētījums skaidri izcēla manabalss.lv un elektroniskas balsošanas nozīmi diasporas politiskās iesaistes veicināšanā.” Tas būs īpaši nozīmīgi ceļā uz 2018. gada vēlēšanām. Ja pagājušajās Saeimas vēlēšanās no ārvalstīm balsoja 23116 vēlētāju, tad kopējais Latvijas balsstiesīgo skaits ārpus Latvijas bija 87493 oficiāli uzskaitītas personas, un viena Saeimas deputāta ievēlēšanai vajadzīgs ap 9000 balsu (CVK 12. Saeimas vēlēšanu dati).

FOTO: baltic-ireland.ie