ELA izvirza prioritātes un ievēl vadību savu interešu pārstāvībai Latvijā

Lai stiprinātu Eiropas latviešu savstarpējo sadarbību un iesaisti Latvijas norisēs, pēc Eiropas Latviešu apvienības (ELA) iniciatīvas 24.-27. martā Briselē tikās latviešu diasporas organizāciju pārstāvji no visas Eiropas, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto.

ELA kopsapulce izvirzīja prioritātes nākamajiem diviem gadiem un ievēlēja vadību savu interešu pārstāvībai Latvijā. Atklātā seminārā “[ie]dRosme aktīvai latvietībai” tika uzsvērta diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības loma Latvijas tālākā izaugsmē, un šajā saistībā iezīmēti Eiropas Latviešu kongresa plāni (28.-30. jūlijā maršrutā Rīga – Stokholma – Rīga). Turklāt tīklošanās vakarā par ciešāku sadarbību vienojās Eiropas Savienības iestādēs strādājošie Latvijas speciālisti.
Amatā atkārtoti ievēlētais ELA priekšsēdis Kristaps Grasis (Vācija) pauž: “Eiropas latviešu vidū ir arvien pieaugoša interese par ELA darbību, ko apliecina atkal trīs jaunu biedrību pievienošanās. Ar tikpat lielu gandarījumu un iedrošinājumu uztveram to, ka biedru organizācijas mudina mūs pastiprināti pievērsties pilsoniskās un politiskās līdzdalības tēmai un diasporas interešu pārstāvībai Latvijā.” Par ELA vicepriekšsēdi tika ievēlēta politikas referente Elīna Pinto (Luksemburga), darbu prezidijā izglītības jomā turpinās Māris Pūlis un kultūras jomā – Inguna Grietiņa, un prezidijā ievēlētas arī Ieva Reine (Zviedrija) un Vita Kalniņa (Austrija). Kā referents informācijas jomā darbosies Indulis Bērziņš (Vācija), Eiropas lietās – Ilze Zilgalve (Beļģija) un sabiedrisko attiecību jomā – Lelde Vikmane (Francija). Pasaules Brīvo Latviešu apvienības valdē ELA pārstāvēs Kristaps Grasis, Indulis Bērziņš un Lilija Zobens (Lielbritānija).
ELA kopsapulce aicināja prezidiju turpināt aizsākto virzību uz konkrētiem rezultātiem latviskās izglītības, kultūras, jauniešu iesaistes, pilsoniskās un ekonomiskās līdzdalības jomā, turklāt stiprinot darbu interešu pārstāvības, mediju un remigrācijas atbalsta laukā. Lai simtgades noskaņās turpinātu Eiropas Latviešu kultūras svētku tradīcijas nostiprināšanu, tika nolemts otros šādus svētkus rīkot 2019. gadā Dublinā.

ELA biedri arī vienojās aicinājumā Latvijas valdībai, Saeimai un pārvaldes iestādēm nospraust vienotus ilgtermiņa virsmērķus sadarbībai ar diasporu un remigrējušo atbalstam, balstoties uz Latvijas tautas nedalāmības principu un ņemot vērā mobilitātes radīto diasporas īpašo situāciju. Šim nolūkam būtu veidojama skaidra, politiski atbildīga un atbilstīgiem resursiem apveltīta diasporas lietu pārvaldība, tai skaitā paredzot ilgtermiņa atbalsta finansējumu valsts bāzes budžetā. Šie jautājumi tiks aktualizēti, ELA un PBLA vadībai aprīlī Rīgā tiekoties ar Latvijas augstākajām amatpersonām.

Seminārā “Kopīgā ceļā uz Simtgadi – [ie]dRosme aktīvai latvietībai”, kas notika ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadītāja Inta Mieriņa un ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto raisīja aktīvu diskusiju par diasporas pilsoniskās iesaistes nozīmi Latvijā, mītnes zemēs un Eiropā. “Pēc pētījumu datiem Beniluksa reģionā dzīvojošie latvieši ir aktīvākā diasporas kopiena Eiropā: tā visdažādākajos veidos iesaistās Latvijas un Eiropas līmeņa norisēs. Šāda daudzveidīga un pilsoniski atbildīga līdzdalība var būt ieguvums arī Latvijas sabiedrībai, ekonomikai un tiesiskajai videi”, uzsvēra Inta Mieriņa. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar Eiropas Latviešu kongresa plāniem un mudināti iesaistīties šajā diasporai būtiskajā Simtgades ieskaņu pasākumā.

Tīklošanās vakarā Eiropas Savienības (ES) iestādēs strādājošie latvieši vienojās par ciešāku sadarbību, aizsākot diskusiju ciklu par ES nākotnes virzību un dažādām ES rīcībpolitikas nozarēm. Poļu starptautisko organizāciju darbinieku asociācijas “Network PL” dibinātājs Tomašs Radoss (Tomasz Rados) dalījās pieredzē par organizācijas darbu: ekspertu diskusijām, apmācībām par darba iespējām ES iestādēs un savu biedru interešu pārstāvību. Diskusijā tika izcelta arī nepieciešamība stiprināt Eiropas lietu izpratni un komunikāciju Latvijā, kā arī uzteikta Igaunijas labā prakse rīkot regulārus sadarbības forumus starp igauņu ekspertiem ES iestādēs un Igaunijas ministriju pārstāvjiem.

FOTO: Latvijas vēstniecība Beļģijā