Dažādi viedokļi par nodokļa piemērošanu diasporas dāvinājumiem un pensijām; diskusijas turpinās

Deputāti šodien pauda dažādus viedokļus par Eiropas Latviešu apvienības (ELA) ierosinājumiem diasporas un nodokļu politikas saskaņošanai attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu dāvinājumiem un pensijām, un vienojās, ka diskusijas par iespējamiem risinājumiem tiks turpinātas.

Par šiem ELA ierosinājumiem šodien diskutēja Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija un Nodokļu apakškomisija. Sēdes noslēguma Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) pauda, ka diskusijas vēl tiks turpinātas, lai vienotos par turpmāko virzību šajā jautājumā.
Finanšu ministrijas ierēdne Astra Kaļāne skaidroja, ka, saņemot dāvinājumus no tuviem radiem vai laulātā, tie netiek aplikti ar nodokli. Ja dāvinājums ir no citas personas, tad tas netiek aplikts ar nodokli līdz 1400 eiro gadā. Kaļāne skaidro, ka šādām normām ir arī preventīvs mērķis, jo Latvijā ir samērā augsts ēnu ekonomikas īpatsvars. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests aizietu pie kāda cilvēka, kurš dzīvo pāri saviem līdzekļiem, viņš varētu skaidrot, ka tas viss ir dāvinājumi, un neko nevarētu kontrolēt, ja nebūtu pašreizējā regulējuma, piebilda Kaļāne.
ELA gan uzsvēra, ka šo jautājumu nevajadzētu sasaistīt ar naudas atmazgāšanas risku, jo diasporas pārstāvju pārskaitītie naudas līdzekļi uz Latviju ir domāti sociālās spriedzes mazināšanai, un nav konstatējams noziedzīgo gadījumu risks. Deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) aicināja “runāt konstruktīvi”, akcentējot, ka neviens nemēģina sasaistīt šo iniciatīvu ar naudas atmazgāšanu. Savukārt deputāts Edgars Putra (VL-TB/LNNK) rosināja runāt par iespējamiem mērķiem, kad varētu būt citādāki nosacījumi dāvinājumu aplikšanai ar nodokli.

Asāka diskusija raisījās par ELA ierosinājumu apsvērt Latvijā ar IIN neaplikt ārvalstīs iegūtās pensijas. Tas būtu nepieciešams, lai cilvēki, kuri vēlas atgriezties Latvijā pensijas vai pirmspensijas vecumā, neatturētos no šī soļa, ņemot vērā, ka Latvijā viņu pensija tiktu aplikta ar IIN.
Kaļāne akcentēja, ka šī būtu diskriminācija – piemērot IIN Latvijā piešķirtām pensijām, bet citām to nepiemērot, un to nevajadzētu pieļaut. Viņa vaicāja, kā tas tikt paskaidrots Latvijas pensionāriem, ka ārzemju latvietis nemaksā nodokli pašvaldībai, viņam ir cits pensijas neapliekamais līmenis, bet izmanto to pašu infrastruktūru.
Līdzīgu viedokli pauda arī Putra, savukārt Latkovskis norādīja, ka būtu svarīgi izvairīties no situācijas, kad cilvēks Lielbritānijā saņemtu viena apmērā pensiju, bet Latvija nodokļu piemērošanas dēļ – mazākā apmērā. Līdzīgās domās bija arī Parādnieks, uzsverot, ka citās valstīs pensiju nopelnījušie cilvēki atgrieztos Latvijā, ja šeit viņu situācija netiktu padarīta sliktāka nekā citur. Diskusijā iesaistītie gan piebilda, ka šīs ir politiskās izšķiršanas jautājums.

Kā ziņots, Sabiedrības saliedētības komisija iepriekš lūdza VID skaidrot IIN piemērošanu diasporas pārstāvju ārvalstu pensijām. Komisijā šo jautājumu iepriekš aktualizēja ELA pārstāvji, kuri norādīja, ka ārpus valsts dzīvojošos tautiešus satrauc neskaidrība par ārzemēs piešķirto pensiju aplikšanu ar nodokļiem, to saņēmējiem atgriežoties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Deputāti un ELA uzskata, ka ir nepieciešams izskaidrot nosacījumus šajā jautājumā, piemēram, atbildot uz to, kā tiek aprēķināts nodokļa apmērs un kas to veic. Tāpat jāgūst skaidrība, kā praksē tiek piemēroti starpvalstu līgumi par dubultās nodokļu uzlikšanos novēršanu pensiju lietās ar valstīm, kurās dzīvo visvairāk diasporas pārstāvju – Lielbritāniju, Īriju un Vāciju.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS