Pašvaldību vēlēšanām pieteiktajām partijām atgādina par diasporas vēlētājiem

Tuvojoties Latvijas pašvaldību vēlēšanām, Eiropas Latviešu apvienība (ELA) aicinājusi vēlēšanām reģistrētās partijas/apvienības ņemt vērā diasporas vēlētāju lomu un intereses pašvaldību pārvaldībā. ELA arī mudina balsstiesīgos diasporas cilvēkus, kam ir iespēja no 31.maija līdz 3.jūnijam būt Latvijā, aktīvi izmantot iespēju piedalīties šajās vēlēšanās. Šajā nolūkā līdz 16.maijam elektroniski vai klātienē jāreģistrējas dalībai vēlēšanās.

ELA aicinājusi pašvaldību vēlēšanām pieteiktās partijas un apvienības līdz 9. maijam sniegt atbildes par diasporai un remigrantiem aktuālu jautājumu iekļaušanu vēlēšanu programmās. Starp šādiem jautājumiemir minētas, piemēram, iespējas sekot pašvaldību deputātu darbam attālināti un saimnieciskas lietas, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļu politika attiecībā uz ārvalstīs mītošajiem īpašniekiem. Balstoties uz saņemto informāciju, ELA izstrādās informatīvu materiālu Latvijas diasporai, lai palīdzētu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz dalību pašvaldību vēlēšanās.
Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem ārpus Latvijas dzīvo vismaz 115 715 Latvijas valstspiederīgo, kas ir balsstiesīgi Saeimas vēlēšanās. Daļa no tiem ir tiesīgi piedalīties arī pašvaldību vēlēšanās, proti, pēc pašiem vai viņu laulātajiem piederoša nekustamā īpašuma atrašanās vietas Latvijā. Līdz šim visplašākajā diasporas aptaujā “Latvijas emigrantu kopienas” (2014) 60% respondentu apstiprināja, ka viņiem Latvijā ir zeme, māja vai dzīvoklis.

Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadītāja Inta Mieriņa skaidro: “Pētījumi liecina, ka prombūtne no Latvijas nav šķērslis diasporas pārstāvju daudzveidīgai pilsoniskai – un arī politiskai – līdzdalībai Latvijas norisēs, īpaši, ja tas iespējams ar attālinātiem rīkiem, piemēram, elektroniski.” Lai gan Pašvaldību vēlēšanu likums paredz tiesības pašvaldības vēlēt arī ārzemēs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, diemžēl balsot vismaz pagaidām iespējams tikai klātienē – balsošana pa pastu nav paredzēta.

ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto uzsver diasporas lomu Latvijas veidošanā: “Arī mums, ārpus Latvijas mītošajiem, ir iespēja – un pat līdzatbildība – piedalīties Latvijas veidošanā. Mūsu starptautiskā pieredze un atstatu redzējums var dot to grūdienu, kas palīdzēs tuvināt Latvijas pārvaldi cilvēku vajadzībām un pāraugt jaunā kvalitātē.” Diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības tēma būs arī jūlija nogalē plānotā pirmā Eiropas Latviešu kongresa (ej.uz/EiropasLatviesukongress) darba kārtībā. Šis kongress būs diasporas un Latvijas sadarbības platforma un avots ierosmēm Latvijas izaugsmei dažādu nozaru griezumā.

Par Eiropas Latviešu kongresu
Pirmais Eiropas Latviešu kongress norisināsies kuģa braucienā2017. gada 28.-30. jūlijā, un to organizē Eiropas Latviešu apvienība (ELA) sadarbībā ar partneriem Latvijā. Kongress tiek sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu, un tā norisi atbalsta Ārlietu ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Kongresu papildinās sadarbībā ar Kultūras ministriju un Pasaules Brīvo latviešu apvienību rīkotā Pasaules Latviešu konference, kas 30. jūlijā notiks Rīgā. Organizatori cer, ka ilgtermiņā šie pasākumi varētu veidot pasaules latviešu enkuru Latvijā, kas regulāri aicina pulcēties un strādāt pie kopīgām idejām valsts attīstībai.
Eiropas Latviešu kongress tiek rīkots projekta NR.2015.LV/DP/13_MAC „No Eiropas Latviešu kultūras svētku Dziesmu un deju lielkoncerta 2015. gadā uz Eiropas Latviešu kongresu 2017. gadā” ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu.

FOTO: baltic-ireland.ie