Pilsonības komisijā vienojas par saliedētības politikas pārvaldības modeļa pilnveidi

Turpmāk sabiedrības saliedētības pasākumi tiks apkopoti vienotā dokumentā un valsts budžeta pieprasījums to īstenošanai tiks iesniegts vienoti, par to atbildību uzticot Kultūras ministrijai, vēstī Saeimas Preses dienests. Šādai jaunai praksei piekrišanu devis Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš šodien to apliecināja Saeimas deputātiem Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē.

Tas ir mēģinājums izskaust līdzšinējo sadrumstaloto praksi, kad sabiedrības saliedētības politikas īstenošanā iesaistītās nozaru ministrijas valsts budžeta pieprasījumu sniedza atsevišķi – katra par savā pārziņā esošajiem pasākumiem. Uz šo problēmu Pilsonības komisija Ministru prezidenta un nozaru ministriju uzmanību vērsusi jau gadiem. Komisija vairākkārt saskārusies ar situāciju, kad valstij vajadzīgas iniciatīvas valsts budžeta pieņemšanas procesā tiek aizmirstas un priekšlikumi to finansēšanai valsts budžeta projektā jāiesniedz pašai komisijai.
Sēdē diskutējot par sabiedrības saliedētības politikas pārvaldības modeļa pilnveidi, komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzsvēra, ka reforma jāveic līdzšinējā budžeta ietvaros. Viņš sacīja, ka sabiedrības saliedētībai tērējam pietiekami daudz, taču ir jādomā, kā līdzekļus izlietot efektīvāk.

Plānots, ka turpmāk sabiedrības saliedētības politikas īstenošanas koordinēšanu Ministru kabineta paspārnē veiks Kultūras ministrija, kurā darbojas pilsoniskās sabiedrības un nacionālās identitātes politikas padome, kā arī Ārlietu ministrija, kurā strādā diasporas darba grupa. Šajā modelī iekļauts arī Sabiedrības integrācijas fonds un plānots iekļaut arī Ekonomikas ministriju, informēja M.Kučinskis un kultūras ministre Dace Melbārde. Šādu modeli un vienotu valsts budžeta pieprasījumu, par kuru atbildīga Kultūras ministrija, atbalsta arī latviešu diasporas organizācijas. Sēdē piedalījās gan Pasaules Brīvo latviešu apvienības, gan Eiropas latviešu apvienības pārstāvji.
Klātesošie bija vienisprātis, ka turpmāk līdzekļi sabiedrības saliedētības politikas īstenošanai jāiekļauj valsts budžeta bāzes finansējumā, nevis ik gadu par tiem jācīnās jauno politikas iniciatīvu ietvaros.

FOTO: Ernests Dinka/Saeima