Piektdiena, 20. septembris, Varda dienas: Marianna, Ginters, Guntra

Arī ārvalstīs dzīvojošie latvieši piedalīsies pašvaldību vēlēšanās draugiem.lv

- 01.06.2017
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , ,

18834508_1467000966672113_1203884898_nNeskatoties uz attālumu, vēlēt uz savām pašvaldībām Latvijā dodas arī ārvalstīs mītošie Latvijas pilsoņi. Pašvaldību vēlēšanu likums paredz tiesības vēlēt arī diasporas vēlētājiem, kuriem Latvijā pieder nekustamais īpašums – tiek lēsts, ka tādu ir aptuveni 60% no vismaz 115715 Latvijas valstspiederīgajiem ārpus Latvijas, kam ir Saeimas vēlēšanu balsstiesības; bez tam ārvalstīs mīt arī vēlētāji, kuru deklarētā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā.

Tomēr, kā liecina Eiropas Latviešu apvienības pilsoniskās līdzdalības kampaņas ietvaros veikta aptauja,vairums politisko partiju neizrāda interesi pašvaldību darbā ņemt vērā diasporas vēlētājusituāciju.
Luksemburgā dzīvojošā Marija Fadula, jūrmalniece astotajā paaudzē, uz Latviju dodas īpaši dalībai vēlēšanās lūgta darba atvaļinājuma laikā. Viņa stāsta: “Ārpus Latvijas – Itālijā un Luksemburgā – dzīvojujau vairāk nekā piecus gadus; te ir mana ģimene, testudēju un strādāju. Tomēr ar lielu līdzatbildības sajūtu ikdienā sekoju Latvijā un arī manā dzimtajā Jūrmalā notiekošajam – gan pozitīvajai attīstībai, gan nekārtībām. Tāpēc ieplānoju braucienu uz Latviju, lai arī vēlēšanu dienā apliecinātu, ka līdzdalībai nav robežu.” Marijas deklarētā dzīvesvieta joprojām ir Jūrmalā, jo citādi, ikreiz atgriežoties dzimtajās mājās, viņai nāktos maksāt par iebraukšanas caurlaidi. Šis ir tikai viens no piemēriem, kā Latvijas pašvaldību lēmumi tieši ietekmē ārvalstīs mītošo tautiešu ikdienu.
Diasporas vēlētāju lomu pašvaldību līmenī šogad aktualizēja Eiropas Latviešu apvienība (ELA). ELA diasporā veica informatīvu kampaņu parvēlēšanu tiesībām un aicināja pašvaldību vēlēšanām pieteiktās partijas un apvienības sniegt atbildes par diasporai un remigrantiem aktuālu jautājumu iekļaušanu partiju programmās. ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto norāda: “Sekmīga atgriešanās Latvijā ir iespējama tikai, pašvaldībām mērķtiecīgi risinot, piemēram,remigrantu bērnu iekļaušanu bērnudārzos un skolās, kā arī mitekļu un nodarbinātības jautājumus. Pašvaldības arī nosaka to, kā tiem īpašniekiem, kuri dzīvo ārvalstīs, piemērojams nekustamā īpašuma nodoklis. Par diasporu vai remigrantiem kā pozitīvu spēku pašvaldības ekonomiskajā izaugsmē un sabiedriskajā dinamikā liecina tādu pašvaldību kā Cēsis labās prakses piemēri.”

Tomēr partiju atsaucība uz ELA aptauju bijusi zema – savu redzējumu iesniedzatikai divas politiskās partijas – “No sirds Latvijai!” (NSL) un Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA).ELA pauž gandarījumu par šo aptaujai atsaukušos partiju labo gribu veidot dažādu vēlētāju grupu vajadzībām atsaucīgu politiku. Diasporai un remigrantiem veltīti aspekti respondentu politiskajās programmās gan nav ietverti.NA līdzpriekšsēdētāja vietnieka Riharda Kola skatījumā “diasporas politika šobrīd nav pašvaldību pārziņā, un šādu atbildību arī nevaram tām uzlikt – tā vietā ar diasporu ir jāstrādā valsts līmenī”.Gan NSL līdere Inguna Sudraba, gan NA pārstāvis Rihards Kols aptaujā tomēr uzsver, ka partijas savā darbā kopumā gādās par to, lai sekmētu pašvaldību attīstību, pievilcību un cilvēku labklājību, tādējādi netieši veicinot remigrāciju. NA turklāt norāda, ka “Latvija pieder visiem Latvijas valstspiederīgajiem, un Rīga ir visu latviešu galvaspilsēta – gan to, kuri dzīvo citviet Latvijā, gan to, kuru dzīvesvieta ir ārvalstīs”. Abas partijas arī norādījušas uz gatavību strādāt atklāti, pārskatāmi un pēc labas pārvaldības principiem, lai citastarp arī diasporas vēlētāji būtu informēti par pašvaldību darbu un tajā iesaistīti.
Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadītāja Inta Mieriņa norāda: “Pētījumi liecina, ka prombūtne no Latvijas nav šķērslis diasporas pārstāvju interesei un daudzveidīgai pilsoniskai – un arī politiskai – līdzdalībai Latvijas norisēs, īpaši, ja tas iespējams ar attālinātiem rīkiem, piemēram, elektroniski.” Jau pieminētajā Luksemburgā, piemēram, asociācija “Luksemburga Latvija” latviešu kopienai 3. jūnijā rīko informatīvi provokatīvu pasākumu “Es varu vēlēt(ies)!”. Tā ietvaros notiks gan Rīgas mēra vēlēšanu simulācija, gan apaļā galda diskusija ar savu mītnes zemju pašvaldību darbā iesaistītām latvietēm – Dzidru Nūru (Lielbritānija) un Inu Frīdenbergu (Īrija). Viņas dalīsies pieredzē par to, kā līdzdalība pašvaldību politiskajā darbā spēj ietekmēt mūsu ikdienas dzīves un vietējās pārvaldības kvalitāti – lai tas būtu Latvijā vai diasporas mītnes zemēs.
Diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības tēma būs arī jūlija nogalē plānotā pirmā Eiropas Latviešu kongresa (ej.uz/EiropasLatviesukongress) darba kārtībā. Šis kongress liks pamatus jauna veida diasporas un Latvijas sadarbības platformai. Kongresā tiks sagatavota Simtgades ceļa karte, kurā apkopotas ierosmes un praktiskas iniciatīvas Latvijas izaugsmei dažādu nozaru griezumā.

FOTO: Agnese Liepiņa



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie