Latvijas valstspiederīgā tiesājas ar Sociālās aizsardzības departamentu

Īrijas augstākajā tiesā tiek izskatīta Latvijas valstspiederīgās prasība pret Sociālās aizsardzības departamentu, vēstī The Irish Times.
Sieviete, kura, neraugoties uz to, ka ir bezpajumtniece, strādājusi nepilnas slodzes darbu, iesniegusi prasību saistībā ar to, ka vairākus mēnešus no 2016. gada aprīļa viņai ticis atteikts darba meklētāja pabalsts, jo viņa sociālajā dienestā nevarēja uzrādīt pastāvīgu adresi.

Sociālās aizsardzības departaments prasību noraidījis, apgalvojot, ka tā ir strīdīga un bezjēdzīga, tā kā sieviete tagad saņem pabalstu, kas sākts maksāt dažus mēnešus pēc tam, kad 2016. gada septembrī tika uzsākta viņas lietas izsktīšana tiesā. Pabalsts viņai piešķirts 2017. gada janvārī, ar atpakaļejošu datumu no 2016. gada aprīļa.
Sievietes advokāts Feichan McDonagh, SC, apstrīdēja apgalvojumu par prasības nepamatotību un lūdza tiesu atzīt, ka sociālais dienests rīkojās nepamatoti, netaisnīgi, pārkāpjot sievietes tiesības, tostarp uz vienlīdzīgu attieksmi.
Prasības iesniedzēja no Latvijas ieradusies Īrijā pirms astoņiem gadiem un šeit viņa periodiem ir gan strādājusi, gan saņēmusi sociālos pabalstus.
Tā kā, strādājot nepilnu darba laiku saņemtā alga ir maza, sieviete ir tiesīga saņemt sociālās labklājības pabalstus. Viņa strādā par pārdevēju un nopelna 60-180 € nedēļā.
Sieviete dzīvoja Drumcondra (Dublin 3) un saņēma darba meklētāja pabalstu, bet 2015.gada novembrī pārcēlās uz Clodalkin, iesniedzot savu pieteikumu šim pašam pabalstam šī rajona Intreo centrā. Viņa apgalvo, ka pieteikuma apstrāde ievērojami aizkavējusies, tāpēc 2016. gada februārī nācies atstāt mājokli Clondalkin, jo nebija iespējams samaksāt īri. Kādu laiku sieviete dzīvojusi pie draugiem, vēlāk hosteļos, ārkārtas izmitināšanas vietās un dažkārt pie draugiem.

Savā prasībā viņa apgalvo, ka 2016. gada maijā Clondalkin Intreo birojs viņai paziņoja, ka viņas lietu nav iespējams izskatīt, jo viņa ir bezpajumtniece, tāpēc sievietei jāzinās ar departamenta bezpajumtnieku nodaļu. Viņa to izdarīja, un saņēma atbildi, ka šī nodaļa neapstrādā darba meklētāju pabalstu pieteikumus, bet to dara vietējais Intreo birojs.
2016. gada jūlijā, kad sieviete lūdza Dublinas pilsētas domei palīdzību attiecībā uz mājokli, viņa tika ievietota ārkārtas izmitināšanas iestādē. Tur viņa palika tikai dažas naktis, jo tur notika “atklāta narkotiku lietošana” un “bieži vardarbības gadījumi”, un tagad uzturas hosteļos vai laiku pa laikam pie draugiem.
Pieteikumā tiesai teikts, ka, viņasprāt, Intreo birojs īstenoja neelastīgu politiku un nepamatoti attiecās pret sievieti citādāk nekā pret pārējiem darba meklētāja pabalsta pieprasītājiem.
Departaments noraidīja prasībā izteiktos pārmetumus un noliedza, ka sievietei tika atteikts darba meklētāja pabalsts, apgalvojot, ka sievietes pieteikums tika “slēgts”, jo viņa nebija iesniegusi nepieciešamos dokumentus. Departaments noliedza, ka darba meklētāja pabalsts tika atteikts dēļ pastāvīgas adreses trūkuma, kā arī norādīja, ka sievietei tika izmaksāti papildus sociālie pabalsti.
Lietas izskatīšana turpināsies nākamajā nedēļā.

FOTO: baltic-ireland.ie