Īrijas latvieši mīl Latviju, jo tur dzīvo viņu radi un draugi

Septembra sākumā portāls baltic-ireland.ie Īrijas latviešiem piedāvāja piedalīties aptaujā, kurā uzdoti desmit jautājumi. Aptaujas uzstādījums pozitīvs, jo visi apgalvojumi sākas ar “Man patīk…”, savukārt aptaujas nolūks ir noskaidrot, kas mums Latvijā patīk visvairāk un kas vismazāk.
Lai rastu atbildi uz jautājumu, vai izbraukušie latvieši mīl jeb nīst Latviju, vispirms tiksim skaidrībā, kas ir Latvija.

Ja uz to raugāmies kā valsti, tad pēc pamatpazīmēm Latvija ir: teritorija, iedzīvotāji un suverēna vara. Ar to pilnīgi pietiek, lai katrs vismaz pats sev varētu atbildēt uz jautājumu – vai es mīlu vai nemīlu Latviju?
Sāksim ar pirmo – teritoriju. Šai pazīmei visatbilstošākais bija aptaujas jautājums “Vai man patīk Latvijas daba, laika apstākļi un klimats kopumā?” 69 % procenti no aptaujā saņemtajām atbildēm ir apstiprinošas. Tātad vairāk kā divām trešdaļām aizbraukušo Latvija kā teritorija patīk un, ja izvēle dzīvot Latvijā vai kur citur, būtu jāizdara, vadoties tikai un vienīgi no šīs pazīmes, tad pēc loģikas no Īrijas Latvijā uz sitiena vajadzētu atgriezties vismaz 15 000 latviešu.
Otrā pazīme – iedzīvotāji. Te jautājums vairs nav tik vienkāršs, jo iedzīvotāji nav tikai radi un draugi, ko mīlam un pēc kuriem ilgojamies, bet arī visa pārējā sabiedrība kopumā: gan tie, kas veido un rada latviešu kultūru; gan tie, kas ar saviem panākumiem sportā nes Latvijas vārdu pasaulē; gan tie, kas rupji lamājas, rakstot anonīmus komentārus sociālajās vietnēs; augstprātīgi izturas, sniedzot jebkādus pakalpojumus; zog, laupa, slepkavo un tamlīdzīgi. Daži no negatīvajiem droši vien vienlaicīgi rada arī paliekošas kultūras vērtības, daži ir mūsu radi, draugi vai izcili sportisti, bet to, protams, noteikt nav iespējams. Aptauja gan rāda, ka tieši kultūra, sports, radu un draugu saites ir tās, kas mums visvairāk patīk saistībā ar Latviju.

81% aptaujas dalībnieks ir atzīmējis, ka viņiem patīk Latvijā notiekošās kultūras norises (pilsētu svētki, Dziesmu svētki, Jāņi, folkloras festivāli, teātra izrādes, izstādes utt). 55% dalībnieku atzīst, ka viņiem patīk Latvijas sasniegumi sportā, bet vislielākais skaits – 84% ir atzīmējuši, ka viņiem ir svarīgi Latvijā tikties un būt kopā ar radiem un draugiem. Šim jautājumam JĀ vārdu devis vislielākais skaits respondentu.

Tikai nelielai daļai, 14% Īrijā dzīvojošajiem, patīk cenas Latvijas veikalos un tur piedāvāto preču klāsts. Vēl mazāk aizbraukušajiem (tikai 11%) patīk Latvijas izglītības un skolu sistēma. Un te nu esam nonākuši pie trešās pazīmes – suverēna vara, kuras īstenotāji faktiski arī veido tādu dzīvi Latvijā, kāda tā ir šobrīd. Diezin vai, atbildot uz tādu aptaujas jautājumu, kā “Vai man patīk Latvijas politiķu un valsts pārvaldes darbs?”, respondentiem acu priekšā bija skaistā frāze, kas rotā Latvijas Republikas Satversmi – “Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai”? Diemžēl tautai, lai arī tai pieder vara, nekādas faktiskas teikšanas Latvijā nav. Ja uz jautājumu “Vai man Latvijā patīk drošība un policijas aizstāvība“ apstiprinoši ir atbildējuši 5%, tad uz pārējiem jautājumiem – vai man Latvijā patīk ekonomiskā situācija un nodarbinātības politika; vai man patīk Latvijas politiķu un valsts pārvaldes darbs; vai man patīk Latvijas sociālās nodrošināšanas sistēma – ar “JĀ” uz katru no tiem ir atbildējis tikai 1% aptaujāto.

Kopsavilkumā pavisam lakoniski: mēs Latvijā mīlam dabu, kultūru, radus un draugus. Latvijā mēs nemīlam politiķus, sociālās nodrošināšanas sistēmu un nodarbinātības politiku. Bet uz tik daudznozīmīgu jautājumu “Vai latvieši ārvalstīs mīl Latviju?” gala atbildes nav un nemaz nevar būt, aiz tā vienkāršā iemesla, ka Latvija sevī ietver pārāk daudz. Taču ir jautājums, ko katrs var uzdot pats sev, un tas, ko jūs sev atbildēsiet, patiešām būs svarīgi.

(Aptaujas rezultāti tika apkopoti 21.septembrī.)

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Sandra Bondarevska.

FOTO: baltic-ireland.ie