Diskusijas par plānu piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm vēl turpināsies

Latvijas Ministru kabineta komiteja 6. novembrī lēma turpināt diskusijas par Ekonomikas ministrijas (EM) plānu piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm, tāpat turpmākajās diskusijās būs jāmeklē risinājumi mazāk kvalificēta darbaspēka piesaistei no ārvalstīm. Ministru kabineta komiteja vakar skatīja EM izstrādāto sarakstu ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki.

EM izstrādātais profesiju saraksts nosaka tās profesijas, kurām tiks atvieglotas prasības nodarbinātības tiesību iegūšanai, tādejādi paātrinot darba atļauju ārzemniekiem noformēšanas procesu, kā arī palielinot augsti kvalificēta darbaspēka pieejamību darba devējiem Latvijā. Kopumā EM izveidotajā sarakstā iekļautas 303 profesijas tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls, kā arī specialitāšu ārsti.
Sēdes laikā ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzsvēra, ka EM noteikumi ir svarīgs dokuments, kas ļautu risināt darbaspēka piesaistes problēmas jomās, kurās trūkst augsti kvalificēts darbaspēka. Viņš piebilda, ka šie EM noteikumi nerisina jautājumu par mazkvalificēta darbaspēka piesaisti.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), kura vadītā ministrija iepriekš pauda iebildumus pret minētajiem noteikumiem, piekrita, ka Latvijai ir jāpiesaista augsti kvalificēts darbaspēks, tomēr viņš vēlētos zināt profesiju saraksta slieksni, no kura sākas tā dēvētie augsti kvalificētie amati. Tāpat viņš pauda pārliecību, ka ir valstis, no kurām nevajadzētu piesaistīt darbaspēku, bet par to vēl būs jālemj koalīcijā.
Rasnačs arī rosināja domāt par cēloņiem, kāpēc Latvijas iedzīvotāji brauc strādāt, piemēram, uz Igauniju. Viņš minēja piemēru, kad ministrs savā auto uzņēmis kādu cilvēku, kurš no Alūksnes devies strādāt uz Pērnavu.
Ašeradens skaidroja, ka Latvijas lielākais izaicinājums ir salīdzinoši zemā vidējā darba samaksa, kas nākamgad laika posmā no marta līdz maijam varētu sasniegt 1000 eiro. Tāpat ekonomikas ministrs norādīja, ka Lietuvas un Igaunijas ekonomikas ir produktīvākas, turklāt Igaunijā arī vidējā alga ir būtiski augstāka, tāpēc Latvijas iedzīvotāji dodas peļņā uz šo kaimiņvalsti.

Tajā pašā laikā ekonomikas ministrs piebilda, ka valdība ar nodokļu reformu ir radījusi nopietnu piedāvājumu ekonomiskās situācijas uzlabošanā, kas ļaus celt Latvijas ekonomikas produktivitāti un konkurētspēju.
Ministru kabineta komitejas sēdē izskanēja arī priekšlikums EM veidotajā sarakstā iekļaut patlaban neiekļautu nozaru profesijas, piemēram, šoferus un pārtikas rūpniecībā strādājošos. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) atzina, ka nedrīkst atlikt lemšanu par situāciju ar darbaspēka piesaisti autopārvadājumu jomā.
Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) informēja, ka pārtikas kompānija “Orkla” vēl nogaida ar lēmuma pieņemšanu – kurā valstī investēt 11 miljonus eiro. “Kāpēc lēmums nav pieņemts? Viņi gaida šo lēmumu, lai zinātu – būs strādnieki vai nebūs. Igaunijā šāds lēmums ir pieņemts un pārtikas nozare ir šajā sarakstā. Mums nav laika domāt pusgadu, jo investori ies uz citām valstīm,” pauda Dūklavs.
EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko piebilda, ka kompānijai “Orkla” nepieciešamie darbinieki jau ir ietverti ministrijas sagatavotajā sarakstā. Tāpat Aleksejenko skaidroja, ka jautājums par zemāk kvalificētiem darbiniekiem ir jārisina atsevišķi, turklāt tas prasa politisku vienošanos.
Tieslietu ministrs rosināja jautājumu par darbaspēka piesaisti no ārvalstīm vērtēt ilgtermiņā, nevis īstermiņā. “Ja piesaistīsim lēto darbaspēku, algas Latvijā neaugs tik strauji, un tas nemotivēs atgriezties uz ārvalstīm devušos latviešus,” pauda Rasnačs.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka 2016.gadā nodarbinātības nolūkā pirmreizēji izsniegtas 1736 uzturēšanās atļaujas trešo valstu pilsoņiem. 2015.gadā tādas tika izsniegtas 1639 trešo valstu pilsoņiem.
Kopējais 2016.gadā piešķirto tiesību uz nodarbinātību trešo valstu pilsoņiem skaits pieaudzis līdz 6007, no kuriem lielākā daļa – 2765 – nodarbināti sauszemes transporta un cauruļvadu transporta jomā, 528 – datorprogrammēšanas un konsultēšanas jomā, 310 – citu transportlīdzekļu ražošanas jomā, 265 – iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas jomā, bet 230 ēdināšanas pakalpojumu jomā.

FOTO: baltic-ireland.ie