Jaunajā gadā jaunas iespējas

Latvijas jubilejas gads diasporai un tostarp Īrijas latviešiem solās būt ražīgs un aktīvs. To sola gan Saeimas Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisija, gan Kultūras ministrija. Tiesa gan tas šoreiz sācies ar nelielu kavēšanos, jo pagaidām projektu pieteikumu iesniegšanas izziņošana ir nedaudz iekavējusies.

Latviskie pasākumi diasporā ir interesanti ne tikai pašiem šo pasākumu īstenotājiem. Tie ir ļoti lietderīgi un pat nepieciešami latviskuma saglabāšanai daudziem tautiešiem ārvalstīs un reizēm tā ir mūsu vienīgā saikne ar dzimteni un nu jau ļoti daudziem arī ar tēvzemi.
Nav šaubu, ka projektu īstenošana gan Latvijā, gan ārpus tās ir ļoti atbildīgs process katras sabiedriskās organizācijas darbībā. Tas ir izaicinājums gan projektu tiešajiem realizētājiem – organizācijām diasporā, gan naudas administrētājiem, kas pārrauga finanšu izlietojumu atbilstoši iepriekš izvērtētajam un apstiprinātajam piešķīrumam. Lai šī kopsadarbība būtu skaidra abām pusēm, tad arī abām pusēm tiek sagatavoti skaidri un saprotami noteikumi projektu programmas nolikuma, pieteikuma anketas un standartlīguma veidā. Papildus šiem noteikumiem administrētājs izveido arī projektu pieteikumu vērtēšanas punktu sistēmu un apstiprina kompetentu vērtēšanas komisiju. Darbību gaita un secība paredz ieplānot un dot laiku arī sabiedriskajām organizācijām, lai tās iesniegšanai varētu sagatavot kvalitatīvus projektus. Tāpat laiks nepieciešams arī iesniegto projektu izlasīšanai un izvērtēšanai Rīgā un dažkārt arī papildus informācijas pieprasīšanai no iesniedzēja. Un tas nu nekādi nav vienas dienas darbs, jo vairāk tāpēc, ka visas procedūras ir pakļautas arī zināmai birokrātijai – vajadzīgi saskaņojumi, vīzas, paraksti, balsojumi un apstiprinājumi augstākstāvošās instancēs. Kopumā no brīža, kad sākas darbs pie projektu programmas “palaišanas”, līdz brīdim, kad reāli sākas projekta īstenošana, paiet vairāki mēneši.

Kā portālam pastāstīja Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons, tad šogad, valsts budžetam vislielāko atbalstu diasporai ir izvirzījusi Kultūras ministrija. Latvijas simtgades pasākumu finansējuma 100 000 eiro apmērā sadali ministrija ir nodevusi Diasporas jumta organizācijai PBLA. Tiesa, šajā programmā trīs gadu projektu periodam pieteikšanās jau ir beigusies, taču kā stāsta KM Sabiedrības intergrācijas departamenta vadītāja Gunta Robežniece, puse no visas summas ir novirzīta pasākumiem tieši Eiropā. Taču vadītāja arī atzīmē, ka diasporas organizācijām sadarbībā ar kādu no Latvijas organizācijām vēl arvien ir iespēja pieteikties 100 gades mērķprogrammai Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursā. Gunta Robezniece arī apliecina, ka drīzumā, apmēram divu līdz trīs tuvāko mēnešu laikā, konkursu izsludinās arī Sabiedrības Integrācijas Fonds (SIF) un tajā varēs startēt diasporas organizācijas.

Lai arī SIF projektu programma pagaidām vēl ir tikai procesā, tomēr gribas ticēt, ka šis – 2018.gads būs bagāts ar interesantiem, vērtīgiem un radošiem pasākumiem, ka visā pasaulē tiks daudzināta Latvija un ka ikviens varēsim lepoties ar savām latviskajām saknēm un latvisko piederību! Savukārt mēs apsolam jūs informēt gan par konkursiem un aktualitātēm, gan līdzdalības iespējām diasporas projektos un programmās.

FOTO: baltic-ireland.ie