PBLA: Svarīgi, lai topošajā Diasporas likumā būtu paredzēti ļoti konkrēti atbalsta pasākumi

Svarīgi, lai topošajā Diasporas likumā būtu paredzēti ļoti konkrēti atbalsta pasākumi, komentējot Ārlietu ministrijas (ĀM) paspārnē topošo diasporas atbalsta likumu, kas paredzēs sniegt praktisku atbalstu valstspiederīgajiem, kas vēlas atgriezties Latvijā, aģentūrai LETA norādīja Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēde Kristīne Saulīte.

Viņa uzsvēra, ka PBLA augstu novērtē Latvijas valdības centienus veicināt uz ārzemēm aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanos, stiprinot saikni ar Latviju, izstrādājot īpašu Diasporas likumu. “Mūsuprāt, būtu ļoti svarīgi, lai topošajā Diasporas likumā būtu paredzēti ļoti konkrēti atbalsta pasākumi, jo tautiešus bez darba vietas Latvijā interesē arī skološanas iespējas, dzīvesvieta, bērnudārzu nodrošināšanas iespēja un citas iespējas, vienlaikus nekādi nediskriminējot Latvijā dzīvojošos iedzīvotājus,” teica PBLA priekšsēde.
Saulīte skaidroja, ka PBLA vēlētos redzēt Diasporas likumā konkrētas iestrādes diasporas vajadzībām visā pasaulē, tajā skaitā noteiktu un regulāru atbalstu valsts pamatbudžetā diasporas latviskajai izglītībai, latviskās kultūras norisēm, “3×3″ un “2×2″ sarīkojumiem un citām latvietību uzturošām aktivitātēm.
Savukārt Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Elīna Pinto apliecināja, ka šogad, kad tiek svinēta Latvijas valsts simtgade, apvienība ir gandarīta par jebkuru soli no valsts vadītāju puses, kas apliecina gatavību ar diasporu strādāt ilgtermiņā ar skaidru sadarbības vīziju.
“Vienlaikus esam ļoti pragmatiski savā attieksmē pret šo un citiem priekšlikumiem. Mums ir svarīgi, lai likums būtu piepildīts ar reālu saturu un lai palīdzētu dot ieguldījumu Latvijai un uzturēt saikni ar Latviju. Ceram, ka šī likuma ietvaros tiks izteikti ne tikai saukļi, bet arī praktiski priekšlikumi Latvijas un visu kopējās interesēs,” piebilda Pinto.

Jau ziņots, ka ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica vērsa uzmanību, ka uz likuma nepieciešamību norāda arī pērn Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra izstrādātā pētījuma par diasporas politiku secinājumi. Tajos īpaši uzsvērts, ka svarīga ir kopīga diasporas politika. Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka likuma izstrādāšana un pieņemšana nodrošinātu valsts un diasporas sadarbības mērķu ātrāku sasniegšanu, kas nozīmētu stiprināt diasporas nacionālo identitāti un saikni ar Latviju un veicināt reemigrāciju.
Likumā būtu jādefinē diasporas politikas mērķi un uzdevumi, kā arī institūciju atbildība un pienākumi. No satura viedokļa redzami četri galvenie politikas virzieni, pirmkārt, latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, otrkārt, diasporas saliedēšana, ieguldījumu apzināšana un mērķtiecīga iesaistīšana Latvijas tautsaimniecībā un zinātnē, treškārt, diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana, ceturtkārt, atbalsta sniegšana tiem, kas vēlas atriezties.
“Šie visi jautājumi ir cieši saistīti, jo tie cilvēki, kuri uztur piederības sajūtu Latvijai, kuriem ir ciešāka latviskā identitāte un kuri iesaistās diasporas pilsoniskajās un politiskajās aktivitātēs, ir tie, kuri vairāk izvērtē iespēju atgriezties, tādēļ sadarbība ar diasporu ir nepieciešama, lai viņi vairāk apsvērtu iespēju atgriezties,” atzīmēja Kalniņa-Lukaševica, piebilstot, ka likums noteiks, kurām valsts vai pašvaldību iestādēm būs obligāti noteikts palīdzēt no ārzemēm atbraukušajiem tautiešiem.

FOTO: PBLA