ĀM diskutē par valsts institūciju un mediju sadarbību komunikācijā ar diasporu

5. februārī Ārlietu ministrijā (ĀM) norisinājās diskusija par sabiedrisko mediju pieejamību diasporai, sadarbību ar diasporas medijiem, valsts atbalstu komunikācijai ar diasporu un sabiedriskā pasūtījuma saturu attiecībā uz diasporas un remigrācijas jautājumiem, kurā piedalījās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Latvijas sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas sabiedrisko mediju vienotā ziņu portāla lsm.lv –, kā arī Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāvji.

Ārlietu ministrijas vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts, ievadot sanāksmi, uzsvēra, ka nepieciešams turpināt diskusiju par diasporas mediju nākotni, lai tie mūsdienu apstākļos piesaistītu gan diasporas, gan Latvijas iedzīvotāju interesi. Diskusijas rezultātiem jārada pamats valsts politikas veidošanai diasporas mediju jomā. Ārlietu ministrija arī šogad atbalstīs NEPLP konkursu diasporas mediju atbalstam, lai atspoguļotu aktualitātes gan diasporas, gan remigrācijas jomā un veidotu televīzijas sižetus gan par tautiešiem ārvalstīs, gan par iespējām un atbalstu, atgriežoties Latvijā.
Vienlaikus jāvērtē, vai ir nepieciešamas jaunas platformas komunikācijai ar diasporu vai arī jāpilnveido jau esošās iespējas, piemēram, interneta vietne www.visiemltv.lv vai portāls lsm.lv. Lai arī pieejamie resursi ir ierobežoti, jau šobrīd ir vairāki veidi un iespējas, kā sadarboties ar diasporu jeb tā dēvēto piekto novadu. Sabiedriskajā pasūtījumā būtu jāietver sistemātiska pieeja šai sadarbībai un jāveicina efektīva komunikācija ar nācijas daļu, kas pašlaik mīt ārvalstīs, risinot gan satura, gan tehnoloģiskās puses jautājumus.

Tikšanās dalībnieki, kuru vidū bija NEPLP locekle Gunta Līdaka, LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte un valdes loceklis Sergejs Ņesterovs, portāla lsm.lv atbildīgā redaktore Marta Cerava un LTV satura redaktore Vikija Valdmane, ieinteresētā diskusijā pauda vienotu izpratni, ka ir jāstiprina valsts sadarbība ar diasporu mediju un komunikācijas jomā, pilnveidojot arī sabiedriskā pasūtījuma saturu un veicinot sabiedrisko mediju pieejamību diasporai, kā arī veidojot tai likumisku pamatu diasporas politikas attīstības procesā.

ELA prezidija vicepriekšsēde Elīna Pinto informēja, ka šajā pavasarī plānots diskusiju turpināt ELA rīkotā diasporas mediju seminārā, lai mediju vidē nodrošinātu abpusēji bagātinošu informāciju par diasporu, tās aktivitātēm nacionālās identitātes saglabāšanā un saiknes stiprināšanā ar valsti, vienlaikus saliedējot Latvijas sabiedrību. Diskusijā jāaicina piedalīties visas iesaistītas puses – gan Kultūras ministrija, kuras pārziņā ir mediju politika, gan elektroniskos un drukātos plašsaziņas līdzekļus, gan sabiedriskos un reģionālos medijus.

FOTO: Ārlietu ministrija