Iespaidīgais miljons diasporas atbalstam

Kopējais cipars, ko Latvijas valsts šogad tērē un vēl tērēs saistībā ar un ap diasporu ir vairāk par pusotru miljonu eiro. Vietumis tiek minēts tikai miljons, bet cipars vienalga ir iespaidīgs un vai gan diaspora varētu žēloties, ka valsts to aizmirsusi? Noteikti ne. Un nežēlojas jau arī. Ja nu vienīgi neveidotos greizs priekšstats par patieso valsts dāsnumu.

Varētu jau arī neiedziļināties un nepētīt, kurš tad patiesībā ir naudas saņēmējs un lietotājs, tāpat kā ignorēt atsevišķos naidīgos komentāros pie dažādām publikācijām medijos par atbalstu diasporai, kurus raksta neapmierināti Latvijas nodokļu maksātāji un niknojas, ka viņu sūri un grūti pelnītais un nodokļos samaksātais, lūk, tiekot atdots aizbraucējiem. Un tāds priekšstats patiešām var veidoties, jo runāts jau tiek par “diasporu” un atbalstu tai. Turklāt tas, cik tad reāli no šī pusotra miljona nonāk diasporā un cik paliek turpat Latvijā vietējo ierēdņu, pakalpojumu sniedzēju, personāla atalgojuma izmaksām un citiem naudas saņēmējiem un lietotājiem, nekur runāts netiek. Viens no piemēriem – projektu programma “Diasporas un Latvijas bērnu kopīgās nometnes Latvijā”, kuras kopējais budžets ir 140 864,40 eiro. Programma visnotaļ vajadzīga un vērtīga un nav ne mazāko aizdomu, ka te nauda tiktu izlietota nelietderīgi. Tieši otrādi – tā ir viena no visveiksmīgākajām programmām, kas ir populāra Latvijā un ārpus tās, turklāt – viena no vislabāk administrētājām no projektu iesniedzēju viedokļa, par ko noteikti jāuzteic Sabiedrības Integrācijas fonda (SIF) komanda. Bet stāsts nav par to. Stāsts ir par to, kur un kam tad reāli nonāk nauda. Pieteikt projektus šajā programmā var tikai Latvijā reģistrētas juridiskas personas – Latvijā reģistrētas biedrības vai nodibinājumi. Visi pakalpojuma sniedzēji nometņu laikā ir Latvijas uzņēmumi, nodarbību vadītāji un pārējais piesaistītais personāls, kas saņem atalgojumu projekta ietvaros, ir Latvijas cilvēki, kuru nopelnītā nodokļi savukārt atkal aizplūst atpakaļ valsts budžetā. Tam visam klāt – nometnes pilnībā nemaz nav paredzētas diasporas bērniem, bet gan pusi-uz-pusi ar Latvijas bērniem. No paredzētā finansējuma diaspora reāli iegūst krietni mazāk par pusi no visas katram projekta īstenotājam piešķirtās naudas, tāpēc iemest to kopējā katlā un pierakstīt visus 156 516 eiro diasporai būtu pavisam aplami.
Arī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas konsultants Jānis Cauņa piekrīt, ka ne viss ministriju finansējums nonāk tieši diasporā un te min arī jau aprakstīto nometņu projektu programmu. Viņš raksta: “Ir projekti, kur finansējums paliek Latvijā. Kā, piemēram, caur Kultūras ministriju Sabiedrības integrācijas fondam nodotais finansējums kopējām diasporas un Latvijas bērnu vasaras nometnēm. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzsāktais remigrācijas atbalsta projekts ar kopējo finansējumu 425 000 eiro.”

Vēl uzskatāmāks piemērs ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paredzētais finansējums diasporai. IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja, citējot Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2018. gada 7. februārī notikušās atklātās sēdes protokolu: “Informē par Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumu diasporai šajā gadā. Esot apstiprināts pasākumu plāns diasporas atbalstam par kopējo summu 733 191 eiro. Informē par prioritāri atbalstāmajiem un citiem pasākumiem, ko ministrija šogad plāno nodrošināt. Kā galvenos pasākumus min diasporas skolu atbalstu, mācību satura un valodas prasmes pārbaužu materiālu izstrādi, izglītojošos pasākumus un kursus diasporas skolu skolotājiem, mācību informatīvo un metodisko materiālu izstrādi.” Publiskotā IZM Latviešu valodas aģentūras Infogramma savukārt rāda, ka 2018. gadā diasporas skolu līdzfinansējumam tiek tērēts 120 000 eiro, izglītojošo pasākumu līdzfinansējumam 35 000 eiro, kopā – 155 000 eiro. Guntas Arājas minētajiem prioritāri atbalstāmajiem un citiem pasākumiem tiks tērēti atlikušie, vairāk kā pusmiljons (578 191,00) eiro. Un šie pasākumi ir: mācību satura un valodas prasmes pārbaužu materiālu izstrāde, mācību informatīvo un metodisko materiālu izstrāde un tamlīdzīgi, jeb citiem vārdiem – norises Latvijā.

Arī Ārlietu ministrija (ĀM) sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centru (DMPC) šogad turpinās izzināt starptautisko praksi par diasporas politiku un analizēt apstākļus, kas kavē atgriešanos Latvijā. LU DMPC šogad veiks trīs pētījumus: “Diasporas politikas attīstība”, “Diasporas ieguldījuma Latvijā apzināšana” un “Atgriešanās apstākļi un nosacījumi”. Ministrija centra darbības atbalstam šogad ir piešķīrusi finansējumu 18 372,30 eiro, jau februārī ziņoja ĀM Komunikācijas grupa. Šī iemesla dēļ kopējais Ārlietu ministrijas finansējums diasporas projektiem 2018. gadā (226 238 eiro), kas ietver gan atbalstu Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, diasporas organizāciju projektiem, gan Ārlietu ministrijas lielprojektiem – Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma pēctecības nodrošināšanai, sadarbībai ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi diasporas mediju atbalstam, un jau piesauktajam atbalstam LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētījumiem diasporai aktuālos jautājumos un sadarbībai ar Eiropas latviešu apvienību, organizējot latviešu jauniešu pasākumus un aktivitātes Eiropā, ne tuvu visā nosauktajā apjomā nonāk diasporā, galu galā paliek un galvenokārt palīdz pašai Latvijai. Atkal – ne vienu mirkli negribu apgalvot, ka Latvijā paliekošā nauda tiktu nevietā tērēta, bet gan vienīgi to, ka jāpatur prātā – ne viss, kur nosaukumos parādās vārds “diaspora” ir tiešs atbalsts diasporai.
Lai apgalvotu, ka diasporas tēma, kas tiek daudzināta par Latvijas prioritāti, dzimtenē varētu kalpot par ļoti labu lozungu, kā novirzīt naudu pašiem sev, papildinot institūciju darba vietu skaitu un samaksu, viegli norakstot uz ērto – “atbalsts diasporai”, protams, vajadzīgs sīkāks un smalkāks sadalījums – kam, kas un par ko, bet to neveic nedz pašas ministrijas, nedz Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija. Bet varbūt, ka skaidrībai tomēr to darīt vajadzētu gan, citādi nākošgad diasporas atbalstam atkal tiks tērēti miljoni, bet īstenībā – ne tuvu tam.

FOTO: baltic-ireland.ie